Iedzīvotājus informē par daudzdzīvokļu namu siltināšanu 

Vairāk attēlu galerijā

Ceturtdienas vakarā Ogres novada pašvaldības administrācijas ēkā norisinājās seminārs par daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes projektiem un pieejamo valsts atbalstu to veikšanai.

Sanāksmes ievadā Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Artūrs Mangulis norādīja, ka, lai Ogre attīstītos un viss notiktu organiski un pareizi, ir pēc iespējas vairāk pašiem cilvēkiem jāiesaistās visos procesos. "Un šis ir tas gadījums, kad bez māju iemītnieku, īpašnieku atbalsta vai intereses šis process neaizies, lai kā mēs censtos."

Ar ierasto vairākumu nepietiks
Diskusiju laikā vairākkārt tika pieminēts, ka pats pirmais un līdz ar to arī svarīgākais solis konkrētās mājas energoefektivitātes paaugstināšanas projekta uzsākšanai ir tieši dzīvokļu īpašnieku kopīgais lēmums. Lai daudzdzīvokļu ēku vispār pieteiktu projekta izstrādes stadijai, ar 50% + 1 dzīvokļa īpašnieka atbalstu nepietiks. Ir nepieciešama 2/3 akcepta.

Zināms, ka daļa dzīvokļu īpašnieku aktīvi iesaistās dažādos daudzdzīvokļu nama labiekārtošanas procesos, taču daudziem interese zūd uzreiz aiz sava privātīpašuma robežām. Tomēr šeit ir jāņem vērā, ka dzīvoklis ir viena daļa no visas lielās ēkas jeb kopīpašuma.

Katrai ēkai sava enerģētiskā pase
Pirms 10 gadiem Ogrē jau bijis pirmais mēģinājums daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes noteikšanai. Šodien par to liecina pie namu sienām piestiprinātās plāksnes ar alfabēta burtiem no "A" līdz "F". Tas norāda, cik siltumu zaudējoša ir ēka ("A" šajā gadījumā ir teicami).

Iepazīstinot ar toreiz veiktās energoreitingu klasifikācijas pēc standartizētā gada kopējā energopatēriņa, profesors, Ogres novada domes deputāts Egils Dzelzītis norādīja, ka "B" kategorijai tobrīd atbilda 20 ēkas, bet "D" – 36. Savukārt visizteiktākais pārsvars bija "C" grupai – 81. "A" grupā, protams, neviena ēka neietilpa (pētījums īstenots 139 ēkām).

Šobrīd Latvijā vērojams jauns energoefektivitātes vilnis. Ogrē šis process ir ievirzījies pozitīvi, atzīst E.Dzelzītis, kurš ir arī Ogres novada pašvaldības daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes komisijas priekšsēdētājs. Ir daudz un dažādu variantu, kā var paaugstināt ēku energoefektivitāti. Tieši tāpēc ir svarīga projekta izstrādes stadija. Ogres novada pašvaldība no budžeta tai ik gadu atvēl vairākus desmitus tūkstošus eiro. "Mēs skatīsimies, kā piesaistīt un palielināt finansējumu ēku energoefektivitātes projektu izstrādei. Martā domes komiteju sēdē tiks izskatīts lēmumprojekts par finansējuma – 70 000 eiro – pārcelšanu no 2016.gada uz 2017.gadu."

Ēkas stāv "dzīvajā rindā"
Informējot par jau pieteiktajām ēkām, Ogres novada pašvaldības aģentūras "Ogres namsaimnieks" direktors Aigars Briedis uzsvēra, ka Loka ielā 2 un 4 projekts jau ir iesniegts Attīstības finanšu institūcijas "Altum" Daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes (DME) programmā. Šobrīd rit nepieciešamās dokumentācijas sagatavošana un projekta izvērtēšana finansējuma saņemšanai.

2016.gadā projektēšana uzsākta arī ēkām Mālkalnes prospektā 7, 12, 14, 20 un 33, Turkalnes ielā 9, Priežu ielā 1, Zilokalnu pr. 16, Ausekļa pr. 16, Grīvas pr. 9, Jaunatnes ielā 2, Tīnūžu ielā 10 un Brīvības ielā 113.

Mājas, kas ir rindā uz projekta izstrādāšanu 2017.gadā, ir Upes prospektā 20, Tīnūžu ielā 8, Skolas ielā 19, Bērzu alejā 6, Brīvības ielā 111, Lapu ielā 11, Mālkalnes pr. 16, Upes pr. 7, Grīvas pr. 21, Jaunatnes ielā 4, Grīvas pr. 11, Mālkalnes pr. 15, Celtnieku ielā 2, Mālkalnes pr. 18, Ausekļa pr. 7a, Tīnūžu ielā 13, Grīvas pr. 13, Zilokalnu pr. 18, Grīvas pr. 19.

Šīs ēkas uzskaitītas pēc iesniegto pieteikumu secības. Proti, tiklīdz būs finansējums, saraksta augšgalā jeb priekšā esošajām mājām varēs uzsākt projektēšanu. Jāpiebilst, ka ir vēl vairākas mājas, kuras arī ir izteikušas vēlmi uzsākt energoefektivitātes projektu izstrādi.

Atsevišķu elementu siltināšana vairs nenotiek
PA "Ogres namsaimnieks" pārziņā jeb apsaimniekošanā šobrīd ir 177 daudzdzīvokļu ēkas. Tomēr pilna renovācija nav veikta nevienai. Aptuveni pusei daudzdzīvokļu māju ir nosiltināts kāds no ēkas elementiem.

Vienīgais pilna apjoma energoefektivitātes piemērs Ogrē ir dzīvokļu īpašnieku biedrības īstenotais projekts Mālkalnes prospektā 31.

Speciālisti apzinās, ka vienu iedzīvotāju varbūt interesē konkrēti mājas durvis un siltums kāpņutelpā, citam svarīga ir gala siena, citam – jumts vai pagrabs. Tomēr katra šī posma siltināšana ēkas energoefektivitāti īpaši nepalielinot. Visu ir jāveic kompleksi.

Ogrē cokolu vai kādu citu elementu siltināšana vairs nenotiek. Oponējot iedzīvotāju komentāriem par jau veikto darbu lietderību, viens no sapulces apmeklētājiem sacīja, ka nav jēgas runāt par pērno sniegu – uz priekšu ir jādomā, jāskatās gaišā nākotnē.

"Tas ir jūsu īpašums. Mēs tikai varam pateikt, kā to labāk uzturēt, bet "Altum" programma palīdz kārtot darījumu. Ja kavēsieties, tad vēlāk var celties ne tikai izmaksas, bet arī prasības. Dokumentu kārtošana ir pamatīga, bet tāpēc, lai jūs kā īpašniekus pasargātu. Projektam ir jābūt izstrādātam korekti, būvniekam ir jābūt sertificētam. Tas nepieciešams, lai saglabātu gan piecu gadu garantiju, gan ēkas funkcionalitāti arī pēc tam," komentēja A.Briedis.

Svarīgs komforts un estētiskums
Projektu īstenošanas laikā būtiski ir ne tikai ievērot energoefektivitātes standartus un ietaupītos siltuma enerģijas patēriņus, bet arī ēkas vizuālo tēlu un iederēšanos pilsētvidē. "Tāpēc jau tā ir mājas pilnā renovācija, lai izskatītos labi un arī funkcionētu pareizi," piebilda E.Dzelzītis.

No praktiskā ieteikuma deputāts ieteica atcerēties par svaigā gaisa pieplūdi, lai ēka nebūtu kā cīsiņš celafānā – āra gaisa pieplūdes nav, bet mitrums no iekštelpām netiek aizvadīts. "Ir jārada komforta apstākļi, lai cilvēks varētu droši dzīvot savā dzīvoklī. Lai ēka būtu nosiltināta, lai darbotos visas ēkas tehniskās funkcijas un lai būtu normāli dzīves apstākļi iekštelpās," sacīja profesors.

Nav informācijas plūsmas
Viens no mājas vecākajiem norādīja, ka daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji tā īsti nemaz neesot informēti par energoefektivitātes ieguvumiem – daudzi ir dzirdējuši tikai par negatīvajiem piemēriem, kas saistīti ar pelējumiem un mitrumu iekštelpās. "Cilvēkiem interesē reāli, kāda būs tā situācija, kad būs nosiltināts."

Klātesošie speciālisti, gan atzina, ka informācija ir bijusi gana plašā apjomā dažādos semināros. Daudz iespējams uzzināt internetā, piemēram, "Altum" mājas lapā. Savukārt E.Dzelzītis savā uzrunā norādīja, ka paši iedzīvotāji ir gan patērētāji, gan pasūtītāji. "Jūs esat projekta virzības noteicēji. Jums ir jāpieņem lēmums, jautājiet un interesējaties," mudināja profesors.

"Altum" Daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes programma sniedz bezmaksas konsultācijas, grantu jeb neatmaksājamo finansiālo atbalstu, aizdevuma garantiju, kā arī iespēju piesaistīt "Altum" aizdevumu projekta īstenošanai.

Dzīvokļu īpašnieku pārstāvis var konsultēties ar "Altum" speciālistiem, bet saņemto informāciju dzīvokļu īpašnieki vēlāk jau apspriež savā starpā. Ja ir panākts 2/3 atbalsts, tad var ķerties klāt tehniskās dokumentācijas izstrādei. Pēc tās pilnvarotā persona ar "Altum" jau konsultējas par aizdevumu un iesniedz pieteikumu. Vēlāk notiek piegādātāju atlase un iedzīvotāju informēšana. Pēc aizdevuma pieteikuma apstrādes un apstiprināšanas dzīvokļu īpašnieki vēlreiz nobalso. Tikai tad "Altum" pieņem lēmumu par grantu un paraksta līgumu. Pēc šīs procedūras sākas būvniecība.

Palīdzību sniegs arī pašvaldības SIA "Labs nams"
Ņemot vērā, ka PA "Ogres namsaimnieks" ir pašvaldības aģentūra, nav iespējams paņemt kredītu bankā energoefektivitātes projektu īstenošanai. Tieši tāpēc 2016.gadā izveidota SIA "Labs nams".

Pašvaldības kapitālsabiedrība izveidota, lai Ogres novada administratīvajā teritorijā nodrošinātu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšanu. Uz Eiropas Savienības (ES) finansējuma piešķiršanu šāda veida projektu realizācijai var pretendēt tikai komersants, tajā skaitā pašvaldības kapitālsabiedrība. Zināms, ka pašvaldības aģentūra uz ES finansējumu ēku siltināšanai nevar saņemt.

Semināru organizēja Ekonomikas ministrija un Attīstības finanšu institūcija "Altum" informatīvās kampaņas "Dzīvo siltāk" ietvaros.

"Altum" ir valstij piederoša attīstības finanšu.

Ar semināra dalībniekiem tikās arī akciju sabiedrības "Swedbank" pārstāve, lai informēti par kredīta saņemšanas nosacījumiem dzīvojamo māju siltināšanas projektu realizēšnai.

Jāatgādina, ka pirms gada, 2016.gada 15 martā, Ministru kabinets apstiprināja jauno atbalsta programmu energoefektivitātes paaugstināšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās. Atbalstam daudzdzīvokļu ēku renovācijai laika periodā no 2016. līdz 2023.gadam būs pieejami 166 470 588 eiro. Jaunās programmas ietvaros plānots atbalstīt aptuveni 1 700 ēku atjaunošanu, sniedzot iespēju gandrīz 13.5 tūkstošiem ģimeņu sasniegt būtisku enerģijas ietaupījumu. Atbalstu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem sniedz Attīstības finanšu institūcija "Altum".