Atgriezties pie raksta

Konkursa "Vai Ogre gatava?" atbildes un kuriozi Pielikums

"OgreNet.lv" piedāvāja lasītājiem pārbaudīt savas zināšanas, rodot atbildes uz Ogres Vēstures un mākslas muzeja organizētā ikgadējā erudīcijas konkursa Ogres skolām "Vai Ogre gatava?" jautājumiem. Publicējam konkursa pareizās atbildes!

Atbidles skatīt raksta pielikumā.


Savukārt zemāk lasāmi konkursa dalībnieku kuriozākie atbilžu varianti, ko apkopojusi konkursa viena no organizatorēm un muzejpedagoģe Baiba Kaprāle. Turklāt katrs no tiem skrupulozi paskaidrots.


• Daudziem abās klašu grupās klupšanas akmens izrādījās vispārizglītojošs jautājums par starpkaru perioda Ogres pilsētas amatniekiem. Uzdevumā bija doti izpratni rosinoši piemēri – kalēji, drēbnieki...


Saņēmām atbildes – tekstilrūpniecība, ķīmiskā rūpniecība, apkalpojošās sfēras darbinieki, zemnieki, lopkopji, pastnieki, pirtnieki, mednieki, tirgotāji utt. Kā amatnieki minēti arī ārsti, skolotāji, mācītāji. Bija arī daži neveikli jaunvārdi kā amatnieku nosaukumi.


Amatniecība ir dažādu izstrādājumu sīkražošana, kam pamatā ir roku darbs un vienkārši darba rīki. Rezultātā rodas produkts. Tātad nodarbošanos, ieņemamo amatu, profesiju nevajag jaukt ar amatniecību.


• 10.–11. kl. bija jautājums, kura no minētajām personām (doti varianti) nav bijusi Ogres pilsētas mērs. Kā nepareiza atbilde bija minēts Jūlijs Marsons. Gribētos jau naivi pieņemt, ka kādus ar dziļākām zināšanām mulsina jēdzieni – pilsētas galva, pilsētas izpildkomitejas priešsēdētājs, pilsētas mērs. 


Bet mums nevajadzētu aizmirst, ka J.Marsons bija pilsētas galva no 1928.–1938.g. un ka Ogres kā kūrortpilsētas infrastruktūra ir viņa izlolota. J.Marsona 1937.g. runa veltīta iepriekšējai tūrisma sezonai, kad Ogri apmeklēja vairāk nekā 3000 vasarnieku (salīdzinājums – 1928.g., kad piešķīra pilsētas tiesības, iedzīvotāju skaits bija ap 1000). Vairākus gadus Ogrē sportisti izcīnījuši viņa kausu tramplīnlēkšanā.


• Jautājumā, pie kuras no pilsētas ēku fasādēm mūsdienās redzams šāds ģerbonis (skatīt vidusskolēnu darba lapā). Bija redzams vecais ģērbonis pie OMS, vieta izvēlēta, jo tur sākotnēji bija pilsētas dome un, protams, sākotnējais ģerbonis. Tikai 1 klases kolektīvs atbildēja pareizi. Vairums droši vien vadījās pēc loģikas, kur gan citur – pie tagadējās Ogres novada pašvaldības (nemaz nepalūkojās vizuālo veidolu). Vēl daži piedāvāja citu nepareizo variantu – pie Ogres Mūzikas skolas. Kompliments Ogres Mūzikas skolai! 


• Jautājums, ar ko 19. un 20. gs. mijā pilsētā bija pazīstamas māsas Ida un Berta Briedes, arī radīja problēmas. Līdzās daudzajiem variantiem pareizā atbilde ir: atvēra 1. skolu Ogrē. Tomēr bija izvēlēts variants – viņas bija pazīstamas un mīlētas amatierteātra aktrises. Laikam netika nenovērtēta feminisma ietekme uz māsu daudzpusīgajām spējām.


Savukārt (9.–10. kl.) jautājumā par to, kas tā bija par iestādi māsu Briežu skolā vasarā, kad tur nebija bērni, pareizās atbildes – tējnīca – vietā izvēlēti skarbi varianti – vai nu medību preču tirgotava, vai alus brūzis.


• Uz jautājumu, kas kādreiz atradies ēkā Upes prospektā 10 (bijušais ugunsdzēsēju depo) – kāda klase atbild: "Ugunsgrēka ēka". Mēs saprotam, ko domājusi klase, bet konkursā atlaides nav.


• Jautājumā par to, kas šobrīd atrodas vecajā kinoteātra ēkā – daudzi nenosauc visu, kas atrodas šajā ēkā – aizmirst vai, ejot uz "Ezīti miglā", nemaz nav pamanījuši datorservisu.


• Grūts skolēniem izrādījies jautājums, kur padomju laika attēlā bija jāatpazīst tagadējā muzeja ēka. Kāds to sauc par vēlēšanu iecirkni, (paskaidroju – nav speciāli būvēta ēka tikai vēlēšanu norisei). Daudzi saista ar Ogres ceļu pārvaldi, pat precizē, ka Ogres 20., adrese Dārza ielā 25 utt. Vēl varianti, ka retro automuzejs, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Ogres pasta ēka, pilsētas dome, kombināts (mazs gan) vai vienkārši māja. Bija arī sirsnīga atbilde – Ogres Vēstures un mākslas muzejs "tiko" (saglabāta nepareizrakstība) pārvācās.


"Mierināsim sevi ar latviešu tautas sakāmvārdu: "Veci laiki, veci darbi, jauni laiki, jauni darbi," izvērtējumu noslēdz B.Kaprāle.

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://arhivs.ogrenet.lv/ogre/aktualitates/37996

2017. gada 25. februārī, 22:36, Aktualitātes
Ogrenet

Jaunākie komentāri

Šodiena • 2017. gada 27. februārī, 23:51
Man nepatīk šī ironizēšana par cilvēku nezināšanu rakstā. Vēl jo vairāk ironija par skolēniem, kuriem nav kauns nezināt kaut vai grūti pieejamās Ogres vēstures informācijas dēļ. Un no tāda augsta plaukta, it kā visiem tas taču būtu zināmi testā minētie fakti! Es drīzāk brīnos, ka skolēni vispār vēlējās atbildēt uz tik sarežgītiem un specifiskiem jautājumiem, kas, diemžēl, neko neliecina par vēstures izpratni. Cik nav runāts, ka izglītota cilvēka pazīme jaunajos laikos ir spēja izsecināt, nevis paturēt prāta nevienam nevajadzīgus faktus. Tos varētu zināt tikai kaut kādi ļoti ieinteresēti cilvēki, jo šie fakti nebija arī nu jau izjauktajā muzeja ekspozīcijā. Bez piedāvātajiem variantiem vispār neko nevarētu atbildēt. Nu kurš gan zina, kas ir māsas Briedes? Kas bija "Melnā bumba"? Daudz piemērotāks ir piedāvātais atbilžu variants "alus brūzis" nevis pareizais "tējnīca". Un par mēriem, kas izveidoja izfrastruktūru? Kur tas visiem būtu uzzināms? Tiešām žēl, ka Ogres vēsturi nevis popularizē, bet liek minēt absurdos "testos".
uzliec brilli> kuriozai haha zinātājai • 2017. gada 26. februārī, 21:43
Fotogrāfijā redzama ēka Upes 10 pirms nojaukšanas, nekur nav redzama un pieminēta jaunā būve. Iedzer labāk siltu pienu un ej gulēt.
Kuriozi • 2017. gada 26. februārī, 21:16
Lielākais šī pasākuma kuriozs - muzeja darbinieki nepārzina gramatiku un piedēvē jaunuzceltajai ēkai Upes ielā vēsturisku nozīmi. So cheap.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet