Saeima pieņem 2017.gada valsts budžetu

Palielināt attēlu

Ceturtdienas agrā rītā Saeimas ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā pieņemts 2017.gada valsts budžets un vidēja termiņa budžets 2017.– 2019.gadam, informē Saeimas Preses dienests.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8.066 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8.367 miljardi eiro.

Par nākamā gada valsts budžetu balsoja 59 deputāti, pret – 36 deputāti. 

Nākamgad turpinās risināt aktuālos jautājumus veselības aprūpē, īstenos reformas izglītības jomā, veiks pasākumus valsts aizsardzības spējas palielināšanai, noslēgs atalgojuma reformu tiesībsargājošajās iestādēs, kā arī turpinās stiprināt ēnu ekonomikas apkarošanu. To iepriekš par valsts budžeta projekta virzību atbildīgajā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā apliecināja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. 

Veselības jomā finansējuma pieaugums nākamgad plānots nepilnu 64 miljonu eiro apmērā. Tas saistīts ar veselības aprūpes reformu īstenošanu, lai nodrošinātu lielāku onkoloģijas, izmeklējumu, rehabilitācijas un fizikālās medicīnas pakalpojumu pieejamību, kā arī mazinātu rindas ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā. Plānots, ka speciālisti par valsts budžeta naudu varēs nodrošināt par 400 tūkstošiem pacientu vizīšu vairāk, dienas stacionārā veikt par turpat 27 tūkstošiem izmeklējumu vairāk, savukārt endoprotezēšanu plānots nodrošināt papildus gandrīz 1400 pacientiem. 

Finansējums valsts aizsardzībai nākamgad salīdzinājumā ar 2016.gadu būs par 98 miljoniem lielāks, un tas saistīts ar nepieciešamību palielināt valsts aizsardzības spēju – Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavību un Zemessardzes darbībspēju. Finansējums valsts aizsardzībai nākamgad sasniegs 1.7 procentus no iekšzemes kopprodukta, bet 2018.gadā to palielinās līdz diviem procentiem. 

Nākamgad noslēgs jaunās darba samaksas sistēmas ieviešanu policistiem un ieslodzījuma vietās strādājošajiem, lai paaugstinātu darbinieku motivāciju un sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tāpat papildu finansējumu nākamgad novirzīs austrumu robežas sakārtošanai, Drošības policijas kapacitātes un Satversmes aizsardzības biroja darbības nodrošināšanai, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu stiprināšanai. 

Nozīmīgs finansējuma pieaugums nākamajā gadā paredzēts arī izglītības nozarē – pedagogu darba algas reformas tālākai īstenošanai. 

Demogrāfijas jomai nākamgad novirzīs papildu 19 miljonus eiro. Palielinās ģimenes valsts pabalstu par ceturto un katru nākamo bērnu līdz 50,07 eiro līdzšinējo 34,14 eiro vietā. Lielāku atbalstu sniegs arī bez vecākiem palikušajiem bērniem, pabalstu apgādnieka zaudējuma gadījumā tuvinot minimālo uzturlīdzekļu apmēram, un apgādnieka zaudējuma pensiju piešķirs katram bērnam par katru no mirušajiem vecākiem. Tāpat finansējums paredzēts, lai arī aizbildņiem nodrošinātu psiholoģisko palīdzību. 

No nākamā gada ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliks stipendijas līdz 280 eiro mēnesī, ko izglītojamajam maksā uzņēmējs vai nevalstiskā organizācija. Tāpat nodokli nepiemēros stipendijām, ko par medicīniskās izglītības programmas apguvi maksā ārstniecības iestāde.   

Nākamajā gadā minimālā darba alga būs 380 eiro līdzšinējo 370 eiro vietā. 

Valsts budžeta ieņēmumu daļā nākamgad turpinās stiprināt pasākumus ēnu ekonomikas apkarošanā. Pilnveidos Uzņēmumu reģistra riska vadības sistēmu, lai novērstu fiktīvu komersantu reģistrēšanu. Tipveida līgumu ieviešana un ģenerāluzņēmēja atbildības noteikšana par apakšuzņēmēju nodokļu nomaksu publiskajos iepirkumos būvniecības jomā noteiks lielāku atbildību par pārkāpumiem nodokļu nomaksā. Savukārt sociālā nodokļa avansa maksājumu ieviešana taksometru nozarē ļaus mazināt nelegālo nodarbinātību. Nosakot pienākumu deklarēt degvielas daudzumu kravas automašīnu tvertnēs, ierobežos nelegālās degvielas kontrabandu robežšķērsošanas vietās. Reversās maksāšanas kārtības noteikšana par dārgmetālu piegādēm ļaus novērst krāpšanos pievienotās vērtības nodokļa jomā. Tāpat krāpšanos nodokļu jomā novērsīs, pilnveidojot muitas formalitātes un nodokļu nomaksas kontroli, no trešajām valstīm Latvijā ievedot transportlīdzekļus. Ierobežos piekļuvi interneta veikaliem, kuriem ir pārkāpumi nodokļu nomaksā, un stingrāk kontrolēs apsardzes jomā strādājošos komersantus.    

No nākamā gada nebūs jāmaksā par transportlīdzekļu pirmreizējo reģistrāciju. Ceļa nodoklis automašīnām, kas jaunākas par 2009.gadu, turpmāk būs piesaistīts automobiļa radīto oglekļa dioksīda izmešu daudzumam izplūdes gāzēs. Savukārt tiem automobiļiem, kas izlaisti līdz 2009.gadam un kam ražotājs nav norādījis CO2 izmešu daudzumu, transportlīdzekļu ekspluatācijas ikgadējā nodokļa nomaksā saglabāsies līdzšinējā kārtība. 

Valsts budžeta ieņēmumus arī palielinās, no nākamā gada pakāpeniski paaugstinot akcīzes nodokļa likmes cigāriem un cigarillām, kā arī cigaretēm un tabakai. Tāpat nodokļa likmes aktualizētas vairākiem dabas resursiem. 

Pārskatīti dažādi atvieglojumi saistībā ar nodokļu nomaksu. Atcels degvielas akcīzes nodokļa atbrīvojumu par zemes platībām, kur biogāzes iegūšanai audzē kukurūzu, kā arī elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumus, tos saglabājot tikai mājsaimniecībām un sabiedriskajam transportam. Tāpat atcels autoceļu lietošanas nodevas atbrīvojumus. 

Izmaiņas skars mazo biznesu. Līdzšinējais mikrouzņēmumu nodokļa režīms būs spēkā vēl divus gadus, un uzņēmumiem ar nelielu ikgadēju apgrozījumu plānots izstrādāt jaunu nodokļu režīmu. 

Nākamā gada valsts budžeta likums stāsies spēkā 2017.gada 1.janvārī.