E.Helmanis: "Jaunā reforma sekmēs ierēdņu skaita samazināšanos" 

Vairāk attēlu galerijā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi jaunu teritoriālās reformas projektu, kas paredz Latvijā izveidot 16 vai 29 apriņķus, kuru centrs būs kāda no nozīmīgākajām pilsētām vai novadiem.

Par vienu no šādiem reģionālās nozīmes attīstības centriem varētu kļūt arī Ogres novads.

Kopš valsts neatkarības atjaunošanas sāktā un ilgi īstenotā teritoriālā reforma 2009.gadā noslēdzās ar izveidotiem 109 novadiem un deviņām republikas pilsētām. Pēc Mērsraga atdalīšanās no Rojas novadu skaits pieauga līdz 110. Tie izmēra ziņā ir ļoti dažādi, un iedzīvotāju skaits novados atšķiras pat 30 reižu.

Līdzšinējās reformas savu mērķi nav sasniegušas
Reformas mērķi bija daudzsološi – augs iedzīvotāju skaits, pašvaldības varēs apgūt Eiropas Savienības (ES) atbalsta līdzekļus un piesaistīt investorus, kā arī attīstīsies vietējā līmeņa demokrātija.

Taču realitāte ir tāda, ka divas trešdaļas pašvaldību savas funkcijas nemaz nespēj izpildīt bez dotācijām no turīgākajām vietvarām. Piecus gadus pēc reformas secināts, ka ceļi kļuvuši neizbraucamāki, autobusi kursē retāk, bezdarbs daudzviet aug, un ir skaidri redzams, ka līdzšinējās administratīvo teritoriju reformas nav devušas gaidīto rezultātu. Lielākie ieguvēji bijuši vien lielie novadi, tādēļ jādomā, kā citādi līdzsvarot novadu attīstību.

Par jauno administratīvi teritoriālo dalījumu VARAM līdz gada beigām jāpabeidz konsultācijas ar pašvaldībām, bet līdz 2017.gada martam jāiesniedz grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, tajā nosakot sadarbības teritorijas.

Ministrijas izstrādātie projekti izraisījuši plašas diskusijas, jo šobrīd Latvijā ir 30 reģionālās attīstības centri – 21 novads un deviņas lielās pilsētas, bet vienā no variantiem tikai puse no tiem varētu kļūt par apriņķu centriem. Līdz ar to būtu Rīgas, Daugavpils, Rēzeknes, Jēkabpils, Gulbenes, Cēsu, Valmieras, Madonas, Ogres, Siguldas, Bauskas, Jelgavas, Tukuma, Saldus, Liepājas un Ventspils apriņķis.

Pievienošanās Rīgas reģionam Ogres pusē dzīvojošajiem – nelabvēlīgs risinājums
Ogres novada domes priekšsēdētaja vietnieks tautsaimniecības, sporta un tūrisma jautājumos Egils Helmanis, kurš ir arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda padomnieks pašvaldību sadarbības jautājumos, norāda, ka ministrijā sākotnēji tika apspriesti trīs iespējamie reģionālās reformas varianti.

Viens no tiem paredzēja, ka reģionālie centri varētu tikt izveidoti deviņās Latvijas lielajās pilsētās. Tas Ogres, kā arī kaimiņu – Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes – novadam būtu ļoti nelabvēlīgs risinājums, jo visi šie novadi ietilptu Rīgas reģionā. "Ja man nebūtu izdevies izcīnīt VARAM, ka šo deviņu lielo pilsētu variants netiek virzīts tālāk un Ogre, tāpat kā kaimiņu novadi, paliktu piesaistīti Rīgai, mēs gluži vienkārši kļūtu par Rīgas perifēriju, par nomali, kas vispār neko nevar ietekmēt, tikai paļauties uz kāda goda prātu – vai par mums atcerēsies, vai nē. Diezin vai mums būtu iespēja ievēlēt kaut vienu deputātu, kas aizstāvētu konkrētā novada intereses. Šaubos, vai mums tad izdotos saglabāt savas pagastu skolas. Tāpat arī jautājums, vai Rīgas vadība vēlētos paturēt Ogres rajona slimnīcu un daudz ko citu. Mēs piedzīvotu ļoti dramatisku dzīves kvalitātes kritumu," skaidro E.Helmanis. 

Ministra padomnieks norāda, ka VARAM aizvadītajā nedēļā bija tikšanās ar sadarbības partneriem un nolemts tālākai izskatīšanai virzīt divus administratīvi teritoriālās reformas variantus – par 16 vai 29 apriņķu veidošanu. Abos no tiem Ogres novads varētu būt kā apriņķa centrs un kaimiņu novadi – sākotnēji kā sadarbības teritorijas.

Nedrīkst domāt īstermiņā
"Uzskatu, ka reģionālā centra veidošana Ogrē nebūt nepasliktinās dzīvi arī kaimiņu novados un mēs visi būsim tikai ieguvēji, jo paši varēsim ietekmēt tālākos procesus. Lielākām pašvaldībām ar lielāku iedzīvotāju skaitu ir vieglāk īstenot dažādus attīstības projektus un aizstāvēt savas pozīcijas. Reformu nav iespējams īstenot ne viena, ne divu gadu laikā, bet viens ir skaidrs – iedzīvotāju skaits Latvijā kopš Atmodas gadiem ir krasi samazinājies, bet ierēdņu skaits ik gadu pieaug, un valsts aparāts sadārdzinās. Agrāk vai vēlāk reforma būs, jo uzņēmēji vien nespēs uzturēt visu lielo ierēdņu armiju. Mēs nedrīkstam domāt tikai īstermiņā, bet ir jādomā, kāda būs valsts nākotne kopumā. Pretējā gadījumā mēs nespēsim uzturēt valsts aparātu un atkal nonāksim pie jautājuma, kura skola jāslēdz. Uzskatu, ka tas būtu pēdējais, ko drīkst darīt. Pirmais, ar ko jāsāk, ir ierēdņu skaita samazināšana, jo skolas ir dzīvības funkcija jebkuram pagastam. Ja mēs šo funkciju atņemam, tad faktiski arī pagasts lemts iznīcībai. Reforma ļaus ievērojami samazināt ierēdņu, arī deputātu skaitu novados, kuru Ogres novadā šobrīd ir 17, Ikšķiles – 15, Lielvārdes – 15 un Ķeguma – 15. Protams, šāda reforma piedzīvo pretestību, jo neviens ierēdnis nevēlas zaudēt savu vietu, savu kabinetu, mašīnu un sekretāri. Viņi ir pret reformu un būs pret to, taču veselajam saprātam jāuzvar," saka E.Helmanis.