Širovs: Ja situācija nemainīsies, medicīnas pakalpojumi būs tikai par maksu

Palielināt attēlu

Saistībā ar Ogres rajona slimnīcai piešķirto valsts finansējumu ārstniecisko pakalpojumu nodrošināšanai jeb kvotām ir izveidojusies dramatiska situācija, skaidro SIA "Ogres rajona slimnīca" valdes priekšsēdētājs, Ogres novada pašvaldības domes deputāts Dainis Širovs.

Gan pirms Ogres pašvaldības domes komiteju sēdes 14.aprīlī, gan pirms domes sēdes 21.aprīlī D.Širovs klātesošos deputātus informēja, ka Ogres rajona slimnīca, tāpat kā lielākā daļa lauku reģionālo slimnīcu, par ambulatoro pakalpojumu sniegšanu jau ir bijusi spiesta parakstīt jauno līgumu, un tajā valsts piešķirtā finansējuma summa ir ievērojami mazāka nekā 2015.gadā. "Slimnīcas kļuvušas par situācijas ķīlniecēm jo, nepiekrītot līgumam, tās riskē vispār nesaņemt plānoto finansējumu. Ja situācija tuvākajā laikā nemainīsies, medicīnas pakalpojumi, pat rentgena izmeklējumi, būs pieejami lielākoties tikai par maksu," situāciju raksturo D.Širovs. 

"Iepriekšējos gadus SIA "Ogres rajona slimnīca" ievērojami uzlaboja tehnisko bāzi - tika uzbūvēta jauna slimnīca, iegādāts un uzstādīts moderns aprīkojums. Pērn iegājām jaunā fāzē, uzlabojot pakalpojumu kvalitāti – ieviesām Smart medical sistēmu, kas ļauj ļoti precīzi izvērtēt padarīto darbu," ar gandarījumu stāsta ārstnieciskās iestādes vadītājs, vienlaikus paužot sarūgtinājumu par Veselības ministrijas attieksmi. 

Pašvaldības aģentūru reorganizācijas rezultātā ar 2014.gadu "Dziednīca" darbojas SIA "Ogres rajona slimnīcai" struktūrā. Pārejot jaunā statusā, bija jāveic "Dziednīcas" sertificēšana, kas arī tika izdarīts, un no pagājušā gada 1.aprīļa tā sniedz pakalpojumus pilnā apjomā. Ogres rajona slimnīcā pērn tika izveidota Rehabilitācijas nodaļa, tādējādi nodrošinot tik pieprasīto un iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu, kas pēc Bērnu klīniskās slimnīcas nodaļas likvidēšanas Gaismas prospektā vairs nebija pieejams.

"Rehabilitācijai saņēmām samērā lielu valsts finansējumu, taču, lai nodaļa varētu sekmīgi strādāt, mums nācās sameklēt un pieņemt darbā deviņus fizioterapeitus, divus rehabilitācijas ārstus, mākslas terapijas ārstu, psihoterapeitu, logopēdu, ergoterapeitu, fizikālās terapijas ārstus – kopā 48 cilvēkus laikā, kad valstī krasi izjūtam ārstu deficītu," skaidro D.Širovs.

Kā skaidro D.Širovs, konflikts ar Veselības ministriju Ogres rajona slimnīcai sākās pagājušajā gadā, kad plašsaziņas līdzekļos izskanēja informācija par algas palielināšanu visiem mediķiem, bet Ogres rajona slimnīcā 70 darbiniekiem alga netika palielināta. "Ministrija algu palielināšanu veica ar 1. janvāri, bet datus ņēma no pagājušā gada februāra, kad mūsu slimnīcas struktūrā nebija ne "Dziednīcas", ne rehabilitācijas nodaļas – tāpēc arī izveidojās šāda situācija," norāda D.Širovs. Situācijas uzlabošanai diemžēl nav līdzējusi nedz slimnīcas vadītāja vēršanās pie veselības ministra ar iebildumiem pret šādu netaisnību, nedz ministram nosūtītās vēstules. 

Šajā gadā Ogres rajona slimnīcā pieņemti darbā vairāki kvalificēti speciālisti, kas iepriekš strādājuši gan "Veselības centrā 4", gan P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā, gan Rīgas Dzemdību namā un citās ārstniecības iestādēs. "Pagājušajā gadā visā valstī saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem tika skatīti deviņu mēnešu darba rādītāji. Šāda pieeja ir nepareiza, jo Ogres gadījumā tobrīd, kā minēju iepriekš, nestrādāja ne "Dziednīca", ne rehabilitācijas nodaļa. Mēs rakstījām četras vēstules un lūdzām šo periodu atskaitīt, jo faktiski deviņos mēnešos tika ņemts vērā četru mēnešu darbs un tāpēc daudzām lauku reģionu slimnīcām, arī Ogres slimnīcai, radās tā dēvētā "neizstrāde" un ambulatorajiem pakalpojumiem šīm slimnīcām tika atņemts ap miljons eiro, bez jebkādiem MK noteikumiem piešķirot tos vairākām Rīgas slimnīcām, kas ir tiešā Veselības ministrijas pakļautībā, līdz ar to ministrija finansējumu sadala savām iestādēm. Reģionālo slimnīcu vadītāju argumenti par pakalpojumu pieejamības samazinājumu iedzīvotājiem reģionu tiek ignorēti. Un sanāk tā, ka no tiem, kuriem jau tāpat ir maz, vēl paņem nost, bet tiem, kuriem ir daudz, pieliek klāt," atzīst slimnīcas vadītājs. 

Ja uz 2015.gada 1.janvāri valsts finansējums Ogres rajona slimnīcai bija 1 471 000 eiro, tad pēc jaunā līguma ir par 109 000 eiro mazāk. 

D.Širovs atklāj, ka, vērtējot pašreizējo situāciju, var secināt, ka visas kvotas slimnīcā beigsies rudenī – septembra nogalē vai nu oktobra sākumā, un tādā gadījumā novembrī un decembrī visi pakalpojumi Ogres rajona slimnīcā būs pieejami tikai par maksu. 

"Anestezioloģijai kvotas beigušās jau aprīlī. Endoskopiskie izmeklējumi ir par brīvu, bet, ja pacients grib anestezioloģiju, ir jāmaksā. Lokālā anestēzija ir par brīvu, bet, ja pacients vēlas saņemt narkozi – jāmaksā.  Gan ausu, gan acu ārstam kvotas beidzas oktobra beigās vai novembra sākumā. Pediatram kvotas beidzas jūnijā vai jūlija sākumā. Rehabilitācijai visas kvotas beidzas jūlijā, augustā. Aprīļa kvotas tika izķertas 12 minūtēs. Kāpēc mēs nepierakstām uz vēlāku laiku? Tāpēc, ka novērojumi liecina – šis pakalpojums ir ļoti pieprasīts un, ja pacientam jāgaida ilgāk nekā mēnesi, tad no 10 cilvēkiem četri neatnāk, jo nav varējuši gaidīt tik ilgi un meklējuši citus risinājumus. Ginekoloģijas dienas stacionāram kvotas beidzas jūlijā vai augustā.  Doplerogrāfijai jeb asinsvadu izmeklēšanai kvotas beidzas jūnijā vai jūlijā. Datortomogrāfijā atlikuši 67 procenti kvotu, kas beigsies septembrī, oktobrī. Rentgenam kvotas beidzas oktobrī vai novembrī. Nesaprotu, kā rentgenu var likt taisīt par maksu, kvotu dalītājiem acīmredzot tas ir zināms, bet ne ārstiem un slimnīcas vadībai. Endoskopijai kvotas beidzas jūlijā, augustā.  Lai gan tiek uzsvērts, cik svarīga ir krūšu veselība, mamogrāfijai, kvotas beigsies oktobrī, novembrī, bet fizikālajiem, medicīniskajiem pakalpojumiem – septembrī, oktobrī," šīgada situāciju ar kvotām raksturo D. Širovs.

Ogres rajona slimnīca nebankrotēs, norāda D.Širovs un atgādina, ka satraukums ir par valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu pieejamību četru novadu iedzīvotājiem.

"Arī mūsu iedzīvotāji maksā nodokļus, taču citās pilsētās, iespējams, vērtējot pēc politiskās piederības, nauda tiek iedalīta lielākā apjomā. Uzskatu, ka tā nav ne taisnīga, ne godīga sistēma. Ogrē uz vienu iedzīvotāju ambulatorajai aprūpei atvēlēti aptuveni 28 eiro, Jelgavā – 60, Bauskas novadā 44, Dobeles novadā – 48. Bijušā Ogres rajona teritorijā esošie novadi ir visvairāk apdalīti," piebilst slimnīcas vadītājs.

Pagājušajā gadā, kad kvotu limits bija izsmelts, cilvēki nāca un izmantoja maksas pakalpojumus, jo ērtāk un izdevīgāk visu nokārtot tepat Ogrē, nevis braukt uz Rīgu. "Mums ir magnētiskās rezonanses iekārta, lūdzām kvotas, jo šo iekārtu izmanto četru novadu iedzīvotāji, diemžēl saņēmām atteikumu. Gada laikā šo iekārtu iedzīvotāji izmantojuši par maksu 110 tūkstošu eiro apmērā – jau piekto daļu no iekārtas vērtības esam atpelnījuši, sniedzot tikai maksas pakalpojumus. Pērn par maksu magnētiskā rezonanse veikta 200 bērniem, lai gan tiek deklarēts, ka viņiem mūsu valstī viss ir par brīvu. Es personīgi vērsos pie Veselības ministra ar lūgumu iedalīt kvotas vismaz bērniem un grūtniecēm, taču saņēmu atteikumu. Esam pieņēmuši darbā bērnu kardiologu – šādi speciālisti visā valstī ir tikai deviņi. Un arī šajā gadījumā mums tika atteiktas kvotas un šis pakalpojums pieejams tikai par maksu," skarbo realitāti raksturo D.Širovs. 

Pagājušajā nedēļā uz tikšanos veselības ministru kopā ar D.Širovu devās arī pašvaldības domes priekšsēdētājs Artūrs Mangulis. "Sarunas par valsts finansējumu Ogres rajona slimnīcai ministrijā bija asas, tomēr, šķiet, pozitīva virzība tomēr būs, ministrs ir gatavs sadarbībai un solīja pārskatīt finansējuma sadalījumu," atzīst domes priekšsēdētājs.

Dome vērsīsies pie veselības ministra ar oficiālu vēstuli, prasot sakārtot finansējuma sadalījumu, lai Ogres rajona slimnīcā iedzīvotāji pienācīgā apjomā varētu saņemt valsts apmaksātus medicīnas pakalpojumus un arī slimnīcas darbinieki saņemtu valstī noteiktu algu palielinājumu.