NAI ekspluatācija un atpirkšana no "KP Tehnoloģijas" netika pienācīgi izvērtēta

Palielināt attēlu

Ogres novada pašvaldības domes izveidotā darba grupa, izvērtējot, vai savulaik no "KP Tehnoloģjjas" iegādātātās notekūdeņu attīrīšanas ietaises (NAI) izrādījies ekonomiski un ekoloģiski izdevīgākais variants un vai dome, izvēloties šo risinājumu, nav nelietderīgi iztērējusi aptuveni 2 miljonus eiro, nākusi klajā ar pirmajiem secinājumiem.

Tie ir samērā nepārprotami – laikā no 2003.gada, kad tika noslēgts līgums par "KP Tehnoloģijas" piederošo NAI izmantošanu pilsētas notekūdeņu attīrīšanai līdz pat 2011.gadam, kad šīs tehniski un morāli novecojušās iekārtas no "KP Tehnoloģijas" tika nopirktas, pašvaldība neveica likumos un Ministru Kabineta noteikumos paredzēto šādu darījumu izvērtēšanu ne no pašvaldības budžeta izdevīguma, ne ekoloģisko prasību un normatīvu ievērošanas viedokļa raugoties.

Rok dziļi un pamatīgi
Domes komiteju sēdē 14.aprīlī darba grupas loceklis un pašvaldības Būvniecības un attīstības departamenta vadītājs Kaspars Klucis informēja deputātus par paveikto kopš darba grupas izveidošanas brīža. Kopumā izskatīti 16 dažādi starp domi un "KP Tehnoloģijas" noslēgtie līgumi, izpētīti 43 dažādi dokumenti, noklausīti vairāku domes komitejas sēžu audioieraksti, kā arī uzklausītas amatpersonas, kuru tiešā pārziņā atradās noslēgo līgumu izdevīguma sākotnēja izvērtēšana.

Pirmie līgumi, kurus pētījusi darba grupa, datējami jau ar visai tālo 2003.gadu, kad tika noslēgts līgums par "KP Tehnoloģijas" piederošo NAI izmantošanu pilsētas notekūdeņu attīrīšanai. Zem šiem un arī turpmākajos gados noslēgtajiem līgumiem atrodami tā laika pilsētas apsaimniekošanas struktūras "Mālkalne" direktora Aigara Rozes un toreizējā domes priekšsēdētāja Edvīna Bartkeviča paraksti.

Analizējot tolaik spēkā esošo likumdošanu, konstatēts, ka pašvaldībai bija tiesības izvēlēties alternatīvu variantu savu NAI būvniecībai, ja šis variants ir no visiem viedokļiem visizdevīgākais. Šī pati likumdošana paredz arī pašvaldības atbildību par tekošajās ūdenskrātuvēs ievadīto attīrīto notekūdeņu kvalitāti. Pārskatot jau minētos dokumentus, darba grupa neatrada ne mazāko norādi uz to, ka tolaik un arī visos turpmākajos gados pašvaldība no savas puses būtu veikusi šādu izpēti – pagaidām nav atrasts neviens dokuments, kas apstiprinātu izvēlētā darījuma finasiālo izdevīgumu pašvaldības budžetam, iztrūkst arī jebkāds ekoloģiskais un vides faktoru izvērtējums.

Ja pašvaldības maka tukšošanas apstākļu izpēti darba grupa vēl turpinās, tad attiecībā par informētību saistībā ar attīrīto notekūdeņu kvalitāti šaubu vairs nav – gan NAI iznomāšanas brīdī, gan turpmākajos gados nav nevienas (!) atskaites par šo ārkārtīgi būtisko un svarīgo NAI funkcionēšanas kvalitātes aspektu.

Lai gan tiešus secinājumus darba grupa savā pirmajā ziņojumā korekti ir izvairījusies piemērot, faktiski ir skaidrs, ka pastāv iespēja – laika posmā no 2003.gada līdz pat 2011.gadam Rīgas HES ūdenskrātuvē no vecajām un faktiski savu laiku jau sen kā nokalpojušajām NAI tika iepludināti nepietiekami kvalitatīvi attīrīti notekūdeņi.

Ja ņem vērā, ka šīs ūdenskrātuves resursi tiek izmantoti Rīgas kreisā Daugavas krasta teritorijas nodrošināšanā ar dzeramo ūdeni, iespējami bezatbildīgi noslēgtie līgumi ar "KP Tehnoloģijas" jau iegūst pavisam citu atbildības pakāpi, kas tālu pārsniedz Ogres novada robežas.

Bartkevičs "iekož sev pirkstā"?
Interesanti, ka tieši viens no līgumu parakstītājiem, toreizējais domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs, kurš, starp citu, aktīvi iestājās pret šādas darba grupas izveidi, nāca klajā ar priekšlikumu darba grupai uzklausīt vairākas amatpersonas, kurām ar savulaik slēgtajiem līgumiem bijis visciešākais sakars. Grūti pateikt, uz ko īsti cerēja bijušais mērs, jo uzklausīto speciālistu stāstītais tikai nostiprinājis un vairojis darba grupas šaubas, ka Bartekeviča parakstītie līgumi tikuši pietiekami izvērtēti un pirms to parakstīšanas ņemti vērā visi aspekti.

Tā bijušais "Mālkalnes" tehniskais direktors Alberts Vilcāns darba grupu informēja, ka pašvaldība kopš pirmā līguma noslēgšanas ar "KP Tehnoloģijas" no savas puses nekad nav pieprasījusi un veikusi attīrīto notekūdeņu kvalitātes kontroli, paļaujoties, ka tas ietilpst citu institūciju kompetencē.

Jāatgādina, ka pašvaldības atbildība par šo jomu bija nostiprināta likumā.

Tāpat bijušais "mālkalnietis" nespēja atminēties, ka pirms līguma par NAI iegādi būtu veikti padziļināti un pamatoti ekonomiskie un finansiālie pētījumi šā darījuma pamatotībai.

Jāatgādina, ka tieši it kā esošais ekonomiskais izdevīgums tika minēts kā galvenais arguments no Bartkeviča puses tolaik, kad tika lemts par NAI iegādi. Tādējādi šīs izskanējušās liecības arvien noteiktāk sāk apstiprināt aizdomas, ka šis "izdevīgums", iespējams, lēšams 2 miljonu eiro nepamatoti iztērētas pašvaldības naudas apmērā.

Arī domes teritorijas plānošanas speciālists Uldis Apinis darba grupai pavēstījis visai nepārprotamu informāciju – tā laika domes un "Mālkalnes" vadība pirms lēmumu pieņemšanas nav pat formāli iesasitījusi teritoriālās plānošanas speciālistus. Likumā noteikts, ka tieši teritorijas plānošanas speciālistu kompetencē ietilpst konkrētas teritorijas dzīves kvalitātes standartu sabalansējums, izmantojot tās rīcībā esošos resursus, piemēram, teritorijas zonējuma izmantošana. Apiņa kungs darba grupai norādījis, ka laika posmā no 2003.gada, kad "KP tehnoloģijas" iekārtas tika sāktas ekspluatēt pilsētas notekūdeņu attīrīšanā līdz pat 2010.gadam, kad šīs pašas iekārtas tika no "KP Tehnoloģijas" nopirktas, laiks un iespēju, lai piesasistītu šo lēmumu izvērtēšanā teritorijas plānošanas speciālistus, bijis atliku likām, tomēr tā laika domes vadība nekādi šo iespēju neizmantoja. Tādējādi darba grupas secinājums ir visai konkrēts –, ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, var apgalvot, ka no domes puses netika izvirzīti nekādi kvalitātes kritēriji, netika noteikta nekāda atbildības pakāpe un netika novilktas nekādas darbības kontroles robežas.

Galīgie rezultāti – septembrī, oktobrī
Darba grupas loceklis Kaspars Klucis sarunā ar Ogrenet prognozēja, ka darba grupa savu galīgo ziņojumu varētu sniegt šā gada rudenī, protams, tad, ja tās rīcībā būs nonākuši visi ar šiem darījumiem saistītie dokumenti un līgumi. Viņš izteica cerību, ka visas tās iesaistītās amatpersonas, kuras savulaik līdzdarbojušās šajos procesos, būs atsaucīgas un atbildīgas, nododot darba grupas izvērtēšanai visus to rīcībā esošos dokumentus. Pagaidām K.Klucis atturējās paust tiešu viedokli par iespējamo pirkšanas darījuma cenas nepamatotību, vien norādot, ka šobrīd varot vienīgi apgalvot, ka nekādi alternatīvu variantu meklējumi "KP Teholoģijas" piedrošo iekārtu atpirkšanai visu šo gadu laikā nav izskatīti vai meklēti.

Tāpat Kluča kungs norādīja, ka iespējama vēršanās ar darba grupas veikto izpēti atbildīgajā ministrijā vai tiesībsargājošajās institūcijās jau vairs neietilpstot darba grupas kompetencē – pēc galīgā ziņojuma iesniegšanas, par to būšot jālemj pašreizējai domes vadībai.

Un vēl kāda interesanta nianse – pēc Kluča kunga teiktā, pēc pirmā ziņojuma nolasīšanas, viņš bija gatavs saņemt jautājumus no tā laika domes vadītāju – un īpaši jau no Bartkeviča kunga – puses. Tādi tomēr nesekoja, un tas zināmā mērā raisījis neizpratni. Vai tiešām domes bijušai vadībai nav nekā ko teikt, lai skaidrotu savu tā laika lēmumu pamatotību? Acīmredzot, ka tā, – tik klaju iespēju ignorēšanu, alternatīvu variantu neizskatīšanu, kvalitātes kritēriju nenoteikšanu un savu lēmumu skaidrošanu šobrīd nespēj sniegt ne pats Bartkevičs, ne citas darījumos iesaistītās personas.

Jācer, ka tomēr atradīsies veids, kā šīs bijušās amatpersonas piespiest skaidrot savu darbību – vai nu cerot uz viņu godaprāta atmošanos (kas gan laikam ir naivi cerēts), vai arī jautājumu uzdevējs būs apveltīts ar tādu kompetences līmeni, kuru ignorēt vienkārši nebūs iespējams. Gaidīsim, gan jau patiesību neizdosies noslēpt ne aiz klusēšanas plīvura, ne darījumu pētītāju ignorēšanas pozas.