Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena Ogrē 

Vairāk attēlu galerijā

Ar klusuma brīdi, uzrunām un ziedu nolikšanu pērn rekonstruētajā represēto Piemiņas vietā atcerējās un godināja komunistiskā genocīda upurus.

Ogres represēto kluba priekšsēdētājs Ivars Kaļķis norādīja, ka 25.marts Latvijas tautas vēsturē ir iegājis kā viens no traģiskākajiem padomju laiku okupācijas gados. "Jāsaka, ka 25.marts Ogres vēsturē ieies ar to, ka tagad pulcējamies pirmo reizi jau atjaunotā un rekonstruētā vietā."

I.Kaļķis arī akcentēja, ka šobrīd atkal ir divi milzīgi spēki, kuri grib tracināt pasauli – Krievija un tās prezidents Vladimirs Putins un teroristi. "Mums jālūdz Dieviņš, lai tas mūs neskar un lai mēs varam turpmāk laimīgi dzīvot."

Piemiņas pasākuma dalībniekus uzrunāja arī Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis, kurš atzina, ka Latvija un arī Ogres novads savā veidā vēl joprojām izjūtot Staļina laika atstātās pēdas. "Mēs dzīvojam miera apstākļos, bet lauki paliek tukši. Nevienu nekur neizved, paši cilvēki izbrauc. Un šis piemineklis, kas ir šeit, tā ir piemiņa mums – latviešu tautai, ka mēs nedrīkstam pamest savus laukus un savas zemes, jo citi ir maksājuši dārgu cenu par to – savas dzīvības."

Savukārt pašvaldības vadītāja vietniece Ineta Tamane aicināja klātesošos ar klusuma brīdi pieminēt komunistiskā genocīda upurus. "Lai mūsu tautai nekad šāda līdzīga vēstures lappuse nebūtu jāpāršķir un lai mēs visi varētu dzīvot mierā, saticībā un lepoties ar to, ka mums ir iespēja šeit būt un godināt, un pieminēt, un skatīties tālāk ar drošu skatu, lai mūsu bērni izaugtu brīvā, gaišā Latvijā."

Jāpiebilst, ka no bijušā Ogres apriņķa 1949.gada 25.martā teju 1200 cilvēkiem tika dota pavēle doties tālā un nezināmā ceļā uz Sibīriju... Visvairāk represijas skāra Suntažu, Taurupes un Madlienas puses ļaudis.