Ogres Politiski represēto kluba biedri tiekas gadskārtējā konferencē 

Vairāk attēlu galerijā

Ogres Kultūras centra Mazajā zālē notika Ogres Politiski represēto kluba 28.konference, kurā pulcējās represētie no Ogres, Ikšķiles, Lielvārdes un Ķeguma novadiem.

Uz konferenci bija ieradušies 86 delegāti. Visvairāk pārstāvju bija no Ogres – 45. Konferencē piedalījās arī represētie no Ogresgala, Suntažiem, Krapes, Meņģeles, Lēdmanes, Ikšķiles, Tīnūžiem, Ķeguma, Rembates, Birzgales, Lielvārdes, Jumpravas, kā arī viesi no Stopiņu novada un Igaunijas. Konferenci ar savu klātbūtni pagodināja Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Gunārs Resnais, kā arī Ogres, Ķeguma un Lielvārdes pašvaldību pārstāvji.

Konferenci atklāja Ogres Politiski represēto kluba priekšsēdētājs Ivars Kaļķis. Tās ieskaņā tika ienests Latvijas karogs un nodziedāta valsts himna. Ar klusuma brīdi klātesošie pieminēja tos 36 kluba biedrus, kuri aizvadītajā gadā devušies aizsaulē.

Šobrīd Ogres Politiski represēto klubā apvienojušās 616 politiski represētās personas, tajā skaitā no Ogres novada - 398, Ikšķiles novada – 87, Lielvārdes novada – 77, Ķeguma novada – 52.

Atskatoties uz aizvadīto gadu, kā vienu no svarīgākajiem notikumiem Ogres Politiski represēto kluba priekšsēdētājs I.Kaļķis minēja Ogrē rekonstruēto Piemiņas vietu represētajiem, kas tika atklāta Latvijas Neatkarības proklamēšanas dienā – 18.novembrī.

Ideja par Represēto piemiņas vietas sakārtošanu radās jau pirms pieciem gadiem, un tikai šogad, pateicoties Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieka tautsaimniecības, sporta un tūrisma jautājumos Egila Helmaņa iniciatīvai, radās iespēja piesaistīt Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK finansiālo atbalstu politiski represēto piemiņas vietas sakārtošanā un īstenot ieceri.

I.Kaļķis atklāja, ka labiekārtošanas darbi pie Represēto piemiņas vietas turpināsies arī nākamgad:"Ir iecere izvietot dekoratīvās plāksnes ar to represēto personu uzvārdiem, kuras tika izsūtītas no Ogres apriņķa un mirušas svešumā. Pavisam ir 262 personas, kas gājušas bojā izsūtījumā, ieslodzījuma vietās vai ceļā uz tām". 

Aizvadītajā gadā represēto piemiņai izveidoti vai labiekārtoti vēl divi objekti. Meņģelietis Edgars Kalnriekstiņš kopā ar domubiedriem šogad īstenoja projektu "1919.gadā boļševiku nošauto vietējo iedzīvotāju piemiņas vietas "Tiesaskalns" atjaunošana", kur varēs godināt arī bojā gājušo politiski represēto piemiņu.

Ogres novada pašvaldības rīkotā projektu konkursa "Veidojam vidi ap mums Ogres novadā 2015", nominācijā "Vēstures liecība" tā autori saņēmuši naudas balvu 200 eiro apmērā, bet projekts izvirzīts pašvaldību apvienības "Sabiedrība ar dvēseli - Latvija" reģionālajai skatei, kas janvāra vidū notiks Lielvārdē.

Savukārt suntažnieces Dzidra Laģe un Dzidra Sproģe, piedaloties šajā pašā projektu konkursā, veicinājušas Represēto piemiņas vietas labiekārtošanu Suntažos.

I.Kaļķis aicināja arī pārējo pilsētu un pagastu represētos iesaistīties piemiņas vietu sakārtošanā.

Ogres Politiski represēto kluba priekšsēdētājs pateicās par atbalstu Ogres, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pašvaldībām, kuras vienreiz gadā represētajiem izmaksā naudas pabalstu. Ķeguma novadā tie ir 55, Lielvārdē un Ikšķilē – 50, bet Ogrē – 25 eiro.

Lai arī politiski represētie nav tā turīgākā tautas daļa, apzinoties, kā klājas citiem grūtā brīdī, atbalstam Ukrainas Čerņigovas apgabala iedzīvotājiem, no kluba biedru naudas ziedoti 200 eiro un sadzīvē noderīgas lietas.

Uzrunājot konferences dalībniekus, Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Gunārs Resnais,  aicināja represētos būt vēl aktīvākiem un piedalīties visos valstī notiekošajos procesos.

Ogres Politiski represēto kluba darbu aizvadītajā gadā konferences delegāti novērtēja kā labu. Klubu, kā līdz šim, turpinās vadīt Ivars Kalķis, par viņa vietnieku šogad kļuvis Edmunds Būmanis, bet konferencē tika pārvēlēts Revīzijas komisijas priekšsēdētājs. Līdzšinējais Revīzijas komisijas priekšsēdētājs Vilnis Kreilis atteicās no pienākumu pildīšanas veselības stāvokļa dēļ. Viņa vietā ievēlēta Dzidra Taranova.

Konferences dalībniekus ar priekšnesumiem sveica deju studijas "Teixma" dejotāji.