Aicinājums Ģenerāļa Pētera Radziņa rakstu krājuma atbalstam

Palielināt attēlu

Ģenerālis Pēteris Voldemārs Radziņš (1880-1930) bija Latvijas Brīvības cīņu plānotājs un vadītājs, ģeniāls karavadonis un militārais stratēģis, kuram varam pateikties par sekmīgu Brīvības cīņu iznākumu un Latvijas atbrīvošanu gan no bermontiešiem, gan lieliniekiem.

Diemžēl dažādu politisko intrigu rezultātā ģenerālis, bez kura ieguldījuma Latvijas valsts šodien nebūtu, krita nežēlastībā (divas reizes bija spiests pamest Latvijas armiju), un vēl šodien ģenerāļa piemiņa nav pietiekama un viņa nopelni nav pienācīgi novērtēti.

Ģenerālis Radziņš ir atstājis mums bagātu garīgo mantojumu. Radziņa raksti dienas presē skaitāmi simtos un aptver visdažādākos jautājumus, sākot ar specifiski militāriem, vispārīgi sabiedriskiem un beidzot ar starptautiski tiesiskiem jautājumiem. Fundamentāls ir darbs "Latvijas atbrīvošanas karš" divās daļās.

Žanis Unāms par šodien aizmirsto ģenerāli raksta: "Tāpēc tā ir bijusi sevišķa laime Latvijas armijai, ka bermontiādes laikā tā ieguva tik apdāvinātu vadoni kā Pēteri Radziņu - armijas virspavēlnieka štāba priekšnieka amatam. Kā ģenerāļa Baloža tuvākais palīgs un padomnieks, Radziņš tad arī bija galveno Latvijas atbrīvošanās cīņu operatīvais vadītājs līdz miera noslēgšanai." Savukārt ģenerālis Ed. Kalniņš 1930. gadā laikrakstā "Latvijas Kareivis": "Lielās uzvaras nav nejaušība, tās ir dziļi pārdomātu un pareizi izvestu operāciju rezultāti. Ģenerālis Radziņš bija izcils stratēģis un taktiķis. Viņš strādāja savu darbu klusi un noteikti, bez ārēja trokšņa. Latviju tauta ir daudz pateicības parādā ģenerālim Radziņam par samērā īsā lakā sasniegtām uzvarām, kuras mūs noveda pie miera."

Mūsdienu vēsturnieks dr. hist. Ēriks Jēkabsons arī atzīmē lielo ģenerāļa lomu Latvijas armijas uzvarās: "Pēteris Radziņš pieder pie personībām, kuru loma Latvijas vēsturē ir svarīga. Var apgalvot, ka viņš bija viens no karavīriem, kuri tieši piedalījās neatkarīgās Latvijas izcīnīšanā. Vēl vairāk - viņš vadīja šo cīņu."

Ģenerālis Latvijai palīdzējis arī kā diplomāts un militārais pasniedzējs, kuram varam pateikties par Latviešu leģiona izcilo virsniecību, kas bija skolojusies pie ģenerāļa Radziņa.

Daži panākumi diplomātijas laukā (ģenerālis bija liels Baltijas valstu ciešas sadarbības piekritējs):
• piedalījās Baltijas valstu konferences darbā Bulduros.
• 1920. gada vasarā un rudenī P.Radziņš bija iesaistīts robežkonfliktā ar Lietuvu un attiecību noregulējumā ar Poliju pēc ģenerāļa Žeļigovska karaspēka veiktās Viļņas ieņemšanas.
• Rīgā oktobrī notika Latvijas, Polijas, Igaunijas, Somijas un Ukrainas armiju pārstāvju apspriede, lai izstrādātu militārās konvencijas projektu, kurā Latviju pārstāvēja ģenerālis Radziņš.

Tomēr, neskatoties uz ģenerāļa lielo ieguldījumu Latvijas valsts tapšanā, viņam vēl joprojām nav uzcelts neviens piemineklis un reti kurš mācēs ko pastāstīt par šo izcilo vīru. Ģenerālis ar savu tiešo un skaidro nostāju nācijas un valstiskuma jautājumos neiederējās ne tikai tā laika politiķu shēmās, bet arī mūsdienās Latvijas vēsturē viņš ir kļuvis par persona non grata.

Ģenerālis mira 1930. gadā visai mīklainos apstākļos - ar sirdstrieku savā dzīvoklī K.Valdemāra ielā (it kā - īsi pēc steidzama izsaukuma uz Rīgu no lauku mājām). Tas notika divus gadus pēc tam, kad ģenerālis bija spiests "veselības dēļ" rakstīt atlūgumu par aiziešanu no amata armijā. Par šo ģenerālim Radziņam smago periodu laikraksts "Latvijas sargs" spilgti un emocionāli raksta: "Tagad, kad Radziņa vairs nav starp mums un viņam nodarītās pārestības vairs nevar par labu griezt, neviļus rodas jautājums: vai mēs esam pietiekoši mācējuši cienīt Radziņu, kā to prata viņa kolēģi un apakšnieki krievu armijā, un vai viņš ir saņēmis, dzīvs būdams, to atzinību, kas viņam pienācās par izcili lielajiem nopelniem Latvijas atbrīvošanā? Vai liekuļi un pašlabuma meklētāji nav sarūgtinājuši mūsu aizgājušo Lāčplēsi un vai pseidodemokrāti nav pilinājuši varoņa slimajā sirdī nāves zāles? Kā izskaidrojama to politiķu nevarība, kuri balamutīgi solījās lauzt un tomēr nelauza pilsoniskās vienības koalīciju tanī brīdī, kad demokrātiskais valsts galva spieda Radziņu atlūgties no armijas komandiera amata. Vai nav uzkrītoši, ka to, ko neuzdrošinājās kreisā valdība, par lielu izbrīnu un rūgtumu visiem Latvijas pilsoņiem izdarīja pilsoniskā valdība?"

Kopš 2011. gada, kad majors A. Purviņš uzsāka ģenerāļa personības un mantojuma pētīšanu, ir paveikts daudz - P. Radziņa raksti apkopoti, grupēti pēc tēmām un pārcelti no vecās drukas modernā latviešu ortogrāfijā. Uzsākta tekstu literārā rediģēšana un korektūra. Domubiedru grupa apvienojusies biedrībā, lai izdotu pilnīgu ģenerāļa Radziņa rakstu krājumu, kura nozīme šodienas Latvijas drošības situācijā ir īpaši augsta.

Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrība aicina iesaistīties pēc iespējas vairāk ziedotāju. Viena individuālā ziedojuma apjoms - EUR 25,00. Ziedojumu iespējams iemaksāt pa daļām. Maksājuma mērķī lūgums norādīt arī e-pasta adresi saziņai par grāmatas nodošanu un atskaišu nosūtīšanai.

Katrs individuālais ziedotājs saņems:
1. ikmēneša atskaiti par ziedojumu vākšanas gaitu un izlietojumu;
2. ar unikālu paroli aizsargātu elektronisko grāmatu, tiklīdz tā būs sagatavota;
3. grāmatas drukāto versiju, tiklīdz tā būs nodrukāta;
4. ziedotāja vārds un ziedotā summa pēc vēlēšanās tiks publicēts drukātās grāmatas ziedotāju sarakstā.

Iespējams ziedot lielāku summu, pretī saņemot atbilstošu drukātās grāmatas eksemplāru skaitu, ja tāda vēlēšanās tiks izteikta. Ziedotājs var atteikties no papildus eksemplāriem.

Uzņēmumi un organizācijas var ziedot lielākas naudas summas. Šajā gadījumā drukātajā grāmatā var tikt publicēts uzņēmuma vai organizācijas logotips un ziedotā summa.

Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrības rekvizīti
Nosaukums: ĢENERĀĻA PĒTERA RADZIŅA BIEDRĪBA
Konts: LV90HABA0551040169395
Reģ.Nr.40008238329
Mērķis: ziedojums ģenerāļa Radziņa rakstu krājuma atbalstam