Papildus iegūtais finansējums ļāvis dabas parkā izbūvēt piecas kāpnes 

Vairāk attēlu galerijā

Dabas parka "Ogres Zilie kalni" apsaimniekošana ir izcils piemērs divu kaimiņu pašvaldību – Ogres un Ikšķiles – sadarbības modelim, vēsta laikraksts "Ogres Vēstis Visiem".

Parks, kurš pirms vairākiem gadiem bija nekopts un nolaists, kļuvis par iemīļotu atpūtas vietu abu novadu iedzīvotājiem un viņu viesiem. Zilo kalnu attīstīšana turpinās, taču tas prasa ievērojamus līdzekļus, ko vienlīdzīgās daļās nodrošina abas pašvaldības. Sevišķs prieks ir tad, ja izdodas piesaistīt papildus finansējumu, kas parka attīstīšanā ļauj paveikt vairāk, nekā bijis iecerēts.

Īpaši aizsargājamā teritorija dabas parks "Ogres Zilie kalni" atrodas Ogres un Ikšķiles novadā, un lielākā tā daļa ir Rīgas domes kapitālsabiedrības SIA "Rīgas meži" īpašums, no kuras pašvaldības pārņēmušas parka teritoriju, lai to varētu uzturēt un attīstīt. Dabas parks, kura kopējā platība 312 hektāri, izveidots 2004.gadā un ir Eiropas nozīmes ("Natura 2000") īpaši aizsargājama dabas teritorija. Te sastopamas dažādas floras un faunas vērtības – 18 augu, sešas putnu un vairākas kukaiņu aizsargājamās sugas. Veiksmīgas šīs teritorijas apsaimniekošanas rezultātā ir izdevies sabalansēt gan dabas aizsardzības, gan aktīvās atpūtas jautājumus. Dabas parku apsaimnieko speciāli šim nolūkam izveidotā Ogres un Ikšķiles novadu pašvaldību "Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa "Zilie kalni" attīstības aģentūra", kura darbojas abu novada iedzīvotāju interesēs.

Sadarbība bijusi veiksmīga
"Gan Ogres, gan Ikšķiles novada iedzīvotājiem dabas parks ir vienādi svarīgs. Doma dabas parku "Ogres Zilie kalni" veidot kā atpūtas zonu ar plašām aktivitāšu iespējam radās vēl 2010.gadā manam kolēģim, Ogres novada domes priekšsēdētāja vietniekam tautsaimniecības, sporta un tūrisma jautājumos Egilam Helmanim. Tikāmies ar toreizējo domes vadību, pārspriedām šo ieceri un nonācām pie atziņas, ka ir nepieciešams veidot kopīgu abu novadu tūrisma attīstības aģentūru, kuras viena no funkcijām būs dabas parka "Ogres Zilie kalni" apsaimniekošana.

Laikam ritot, nolēmām tūrisma aktivitātes tomēr nošķirt, jo katram novadam ir arī savas specifiskas vajadzības un intereses, bet dabas parka apsaimniekošanā sadarbība veiksmīgi turpinās. Sākumā nebija viegli, jo nācās pārliecināt deputātus gan Ogres, gan Ikšķiles novadā apstiprināt un atbalstīt šo projektu. Redzot, kas šajos gados paveikts, varu teikt, ka sadarbība bijusi ļoti veiksmīga un dabas parks kalpo gan abu novadu iedzīvotājiem, gan ciemiņiem, gan ir kļuvis par pievilcīgu tūrisma objektu ar plašām iespējām. Mēs to uztveram kā vienu no pašvaldības funkcijām – rūpēties, lai abu novadu – gan Ogres, gan Ikšķiles – iedzīvotājiem būtu pieejamas dažādas aktivitātes," saka Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš.

Izveidota aptuveni 11 kilometrus gara slēpošanas trase
Pēdējo gadu laikā dabas parks ir pārvērties līdz nepazīšanai un kļuvis par patiesi pievilcīgu aktīvās atpūtas vietu gan abu novadu iedzīvotājiem, gan viesiem. "Šajos gados realizēta kāda fantastiska lieta, un pērn bija pirmais gads, kad to varēja izbaudīt. Proti, uzkāpt uz slēpēm Ogres pusē, Zilo kalnu sākumā, un aizslēpot aptuveni 11 kilometrus līdz Ikšķilei, gandrīz līdz stacijai, vai arī otrādi. Vasarā šeit var vienkārši pastaigāties, soļot, skriet vai braukt ar riteni, baudot dabu un vienlaikus nodarbojoties ar aktīvo atpūtu.

Nevar nepieminēt arī atpūtnieku iecienīto Dubkalnu ūdenskrātuvi, kas tagad ir sakopta un kuras ūdens analīzes ir ļoti labas. Ikšķiles novada pašvaldība šogad rada arī iespēju gandrīz pusotra kilometra garumā noasfaltēt Ezeru ielu, kas stiepjas līdz pat Zilajiem kalniem un ko daudzi izmanto. Iepriekš tas bija grantēts ceļš, un radās lieli putekļi. Nākamgad paredzēta arī sen gaidītā autoceļa Ogre – Tīnūži rekonstrukcija, kura tehniskais projekts šobrīd ir izstrādes stadijā. Būs jauni pieslēgumi šim ceļam, un mūsu kopīgajai aģentūrai nāksies risināt jautājumus par šo ceļa posmu sakārtošanu, ņemot vērā arī drošības aspektus. Attiecībā uz slēpošanas trasi vēl palikusi viena nerealizēta iecere, kas šobrīd ir procesā – tā ir apgaismojuma ierīkošana no Ogres puses līdz starta laukumam, kas ir netālu no Ogres Smiltāju kapiem. Savulaik šeit bija armijas daļa, tad suņu patversme. Tā bija degradētā teritorija, kas tagad ir sakopta un patiesi pilda dabas parka funkcijas, kalpojot iedzīvotāju atpūtai," stāsta I.Trapiņš.

Palīdz atgūt dabas parkam paredzēto finansējumu
"Zilo kalnu" attīstības aģentūras budžets veidojas, kopīgi ieskaitot vienādas naudas summas gan no Ikšķiles, gan Ogres pašvaldības budžeta. "Kopējā katlā nonākušo naudu kontrolē dabas parka uzraudzības padome, kā arī aģentūra, kuru vada savas jomas profesionāle Ieva Kraukle. Jāatzīst, ka šī parka attīstībā ļoti būtiska ir E.Helmaņa loma. Ja nav naudas, mēs varam apspriest dažnedažādas labas idejas, noplātīt rokas, bet līdz to realizēšanai netiekam. Egils ir gan Nacionālās apvienības Visu Latvijai! –Tēvzemei un Brīvībai/LNNK valdes loceklis, gan arī Reģionālās attīstības un vides ministra padomnieks un, ja tā var teikt, kļuvis par mūsu lobiju.

Pirms diviem gadiem Egils panāca to, ka visi Saeimas deputāti nobalsoja par finansējuma piešķiršanu skatu torņa būvniecībai. Rezultātā valsts šim mērķim piešķīra 50 tūkstošus latu. Nedaudz pielika arī abi novadi, iegūstot skatu torni, kas kļuvis par iecienītu tūrisma objektu. Ja pašiem vien būtu jāizbūvē skatu tornis, diezin vai šo ieceri izdotos realizēt, jo tā ir liela nauda, ko būtu grūti atrast pašvaldību budžetos, kurām ir daudz citu funkciju un vajadzību.

Šovasar, pateicoties E.Helmaņa aktīvai rīcībai, ir izdevies realizēt vēl vienu nozīmīgu projektu – sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi izbūvētas piecas kāpnes. Lai gan sākotnēji dabas aizsardzības pārvaldes projektā kāpnes bija paredzētas, vienubrīd šī sadaļa no projekta tika izņemta un nauda novirzīta citiem infrastruktūras objektiem. Taču mūsu lobijs E.Helmanis panāca, ka 34500 eiro (ar PVN), ja tā var teikt, atgriežas un tomēr tiek realizēta šī nozīmīgā iecere saistībā ar kāpņu izbūvi," skaidro Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs.

Ogres un Ikšķiles novadu pašvaldību aģentūras "Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa "Zilie kalni" attīstības aģentūra" direktore Ieva Kraukle apliecina, ka šogad dabas parkā par Kohēzijas fonda projekta līdzekļiem Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā projekta ietvaros izbūvētās piecas kāpnes ir patiesi liels ieguvums dabas parkam "Ogres Zilie kalni". "Vissvarīgākais ir tas, ka šīs kāpnes samazina augsnes eroziju, kas Ogres Zilajos kalnos ir īpaši svarīgi izteiktā reljefa dēļ. Kāpņu kopgarums ir 300 metri, tās atrodas piecās vietās dabas parka teritorijā – trīs pie Dubkalnu ezera, vienas pie skatu torņa un vēl vienas pie bērnu rotaļu laukuma. Turklāt pie ezera ūdenī izveidoti arī divi pontoni. Jāteic, ka kāpnes ir ļoti kvalitatīvas un pa tām ērti pārvietoties. Domāju, ka nākotnē kāpnes veidosim tieši pēc tāda paša parauga. Šī paša projekta ietvaros izveidoti arī divi informācijas stendi, vēl 10,5 kilometru garumā gar divriteņu MTB trasi izvietotas 30 norādes zīmes un uzstādītas 30 aizlieguma zīmes," stāsta I.Kraukle.

Pašvaldību sadarbība turpināsies arī nākotnē
"Varu teikt tikai to, ka manam kolēģim E.Helmanim piemīt fantastiskas darba spējas, kā arī vēlme strādāt. Katram novadam ir savas problēmas, un tā ir liela māka visu sabalansēt. Mēs ar Egilu iepazināmies 2008.gadā, un man ir prieks, ka šajā laikā saistībā ar abām pašvaldībām tapuši vairāk nozīmīgi projekti, kuru realizēšanā nav bijis ne kripatas savtīguma, un tie tikuši vērsti vienīgi sabiedrības labā. Kāds teiks, ka tie ir skaļi vārdi, bet tie ir patiesi. Daudzi joprojām atzinīgi novērtē un izmanto arī pašu pirmo abu pašvaldību kopīgi realizēto projektu – veloceliņu starp Ogri un Ikšķili pie Trikotāžas kombināta. Mums ir plānots tālāk attīstīt dabas parka teritoriju, kur paredzēti arī dažādi infrastruktūras projekti un ēkas.

Ja nebūtu vienādi domājošu cilvēku, nekas nesanāktu. Uzskatu, ka šis ir izcils piemērs divu pašvaldību sadarbībai. Tas nemaz nav tik vienkārši, jo katrā pašvaldībā ir dažādi domājoši deputāti un mums ir jāspēj vienoties un rast kopsaucēju, lai ieguvēji būtu visi, gan sabiedrība, gan arī tiktu saglabāts dabas skaistums, jo Ogres Zilie kalni ir Latvijas nozīmes ģeoloģisks veidojums," saka Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš.