Taurupes pamatskolas parkā izveidota piemiņas vieta 

Vairāk attēlu galerijā

Taurupes pamatskolas parkā izveidota piemiņas vieta pagājušā gadsimta traģiskajos laikmeta griežos cietušajiem taurupiešiem.

Pirms piemiņas akmens atklāšanas, kas šīs vasaras nogalē notika Taurupes pirmo pagasta svētku dienā, nācās veikt atbilstošas vietas izveides darbus. To izdarīja SIA "Eiro Dex" (izmaksas – 3324.70 eiro). Tika noņemti vecie apstādījumi, izlīdzināta zeme, ierīkoti jauni apstādījumi, nobruģēts celiņš līdz piemiņas vietai, sagatavots laukums piemiņas akmens novietošanai, iesēts zālājs, ierīkotas apmales stāvlaukumam. 

Piemiņas akmeni no granīta veidoja akmeņkalis Aivars Neško (izmaksas – 3950 eiro). Obelisks radīts, pieminot visus 20. gadsimta vētrās cietušos taurupiešus. Četras skaldnes simboliski attēlo lielāko satricinājumu un notikumu gadus: 1905;1918;1940;1949. 

1905.gads – revolūcijas laikā Taurupes zemnieki nodedzināja Taurupes muižu un nogalināja baronu fon Tranzē. Uz akmens pamata daļas iegravēts gada skaitlis 1905. Virs pamata no trim plāksnēm veidots simbolisks muižas siluets ar liesmām. Fonā redzama esošā, rekonstruētā Taurupes skola. 

1918.gadā nodibināto Latvijas brīvvalsti Brīvības cīņās aizstāvēja septiņi (!) Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri-taurupieši: ģenerāļi Rūdolfs Bangerskis un Eduards Kalniņš; virsleitnants Jānis Tauriņš; kareivji, Blauu ģimenes pārstāvji – Roberts, Jānis, Eduards un Leopolds. Uz akmens pamata daļas iegravēts gada skaitlis 1918. No vienas plāksnes veidots simbolisks vairogs ar imitētu zobena cirtienu tajā.

1940.gadā Padomju Savienība īstenoja Latvijas okupāciju. 1941.gada represijās cieta daudzi mūsu valsts iedzīvotāji, bet no Taurupes pagasta, pateicoties toreizējā izpildu komitejas priekšsēdētāja Roberta Ozoliņa varonīgajai nostājai, netika izvests neviens cilvēks. Uz akmens iegravēts gada skaitlis 1940. Veidots simbolisks viena cilvēka stāvs. Šī akmens daļa veltīta R.Ozoliņam. 

1949.gadā padomju vara no Taurupes uz Sibīrijas tālēm izsūtīja 101 taurupieti. Uz piemiņas akmens iegravēts gada skaitlis 1949. Virs pamata no trim plāksnēm veidots skaitlis 101. Daļas atdalītas. Vidējā daļā, kas attēlo nulli, iegravēta sāpju un asaru izgrauzta vaga. Pie pieminekļa pamata uz bruģa izbērti oļi, kas simbolizē asaras.

Taurupes pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Stafeckis  uzsver, ka šī piemiņas vieta būs īpaši nozīmīga jaunajai paaudzei – redzot šo pieminekli, viņi varēs lepoties ar savu novadu un pagastu.

Bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs, šobrīd aizsardzības ministra padomnieks Jānis Kažociņš, piedaloties pieminekļa atklāšanā, īpaši atcerējās sava vectēva, komponista Kārļa Kažociņa, kā arī ģenerāļu Rūdolfa Bangerska un Eduarda Kalniņa dzīves un kara gaitas. 

Taurupe un kaimiņos esošā Līčupe ir arī bijušā Latvijas ārlietu un aizsardzības ministra, pašreizējā Eiropas Parlamenta deputāta Arta Pabrika senču dzimtā puse. A.Pabriks, uzrunājot taurupiešus svinīgajā brīdi, atgādināja, ka okupantu vara vispirms iznīcina pieminekļus, ļauj aizaugt piemiņas vietām, sēj naidu, un aicināja taurupiešus saglabāt saikni ar savu varonīgo pagātni. 

Vēstures liecinieki nav tikai pieminekļi, apraksti, grāmatas. Katrā pilsētā un pagastā ir dzīvie vēstures liecinieki. Tāds ir arī Taurupes pagasta "Speltēs" dzīvojošais Jānis Kalniņš – viens no 1949.gadā izsūtītajiem taurupiešiem, kuru tieši no 4. klases sola izveda uz Sibīriju "bīstama noziedznieka" statusā. Astoņi trimdas gadi pagāja Tomskas apgabala Kolpaševas rajonā. Izdzīvot varēja, bet zēns bieži vien jutās kā sapnī un domāja, vai tiešām nekad neatgriezīsies Dzimtenē... Tā nu iznāca, ka pēc atgriešanās nācās vēl trīs gadus pavadīt Krievzemē – padomju armijas rindās.