Ministrs: Plūdu risku novēršanai iesāktais ir jāturpina 

Vairāk attēlu galerijā

4.septembrī Ogrē bija ieradies vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, lai iepazītos ar paveikto plūdu riska mazināšanā Ogres pilsētā un ar pašvaldības vadību pārrunātu par turpmākajām darbībām šīs pilsētas iedzīvotājiem aktuālās problēmas risināšanā.

Šī nav pirmā reize, kad ministrs ierodas Ogrē saistībā ar plūdu riska mazināšanas jautājumiem - Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) vadība un attiecīgās jomas speciālisti labi pārzina situāciju Ogrē un atbalsta pašvaldības vadības darbības, kas vērstas uz plūdu problēmas sekmīgu atrisnāšanu.

Plūdu riska mazināšanai Ogrē ir izbūvēts aizsargdambis pie Norupītes ietekas Ogres upē un sūkņu stacija, šovasar pabeigta šī dambja izbūves 4.kārta. Šo darbu veikšanai pašvaldība savulaik ņēma kredītu. Tā kā ar VARAM atbalstu Ogres novada pašvaldība tagad ir ieguvusi finansējumu 1,23 miljonu EUR apmērā no Eiropas Reģionālas attīstības fonda (ERAF), turklāt Latvijā tas ir pirmais projekts, kas apstiprināts 2014. – 2020. gada plānošanas periodā, nauda, kas izlietota aizsargdambja būvdarbiem, atgriezīsies pašvaldības budžetā.
 
Taču ar šī aizsardambja izbūvi vien plūdu sāga Ogrē nebeidzas, ir jāmeklē risinājumu plūdu novēršanai Ogres upes posmā no aizsargdambja līdz ietekai Daugavā, ir jāstiprina arī tā dēvētais vecais dambis aptuveni 450 m garumā, tā rekonstrukcijas izmaksas vārētu būtu ap 1 miljonu EUR.
 
Rīgas HES būvniecība kardināli izmainīja Ogres ieteku Daugavā, tagad straumes satiekas pretplūsmā, apgrūtinot ūdens, vižņu un ledus iekļūšanu Daugavas pamatgultnē. Šobrīd, kad Rīgas HES ūdenskrātuvē ir pazemināts ūdens līmenis, ir ļoti labi redzami sanesumi Ogres upes lejteces gultnē un Daugavā.

Ogres novada pašvaldība sadarbībā ar VARAM pagājušajā gadā uzsāka izpētes darbus, lai noteiktu sanesumu apjomu un lemtu par to iztīrīšanas iespējām. Ministra vizītes laikā  atkārtoti tika apspriestas iespējas turpmākajām darbībām šajā teritorijā, to skaitā arī finanšu līdzekļu piesaistes iespējām nepieciešamo darbu veikšanai.
 
Ministrs, runājot par plūdu riska mazināšanas pasākumiem Ogrē, atzīst, ka valdība ir sniegusi atbalstu un arī turpmāk, ciešā sadarbībā ar novada pašvaldību, atbalstu sniegs.

"Plūdu riska vietas ir zināmas, to skaitā ir arī Ogre. Finansējums, ko no ES struktūrfondiem paredzēts izlietot plūdu riska mazināšanas pasākumiem, ir plānots 28 miljonu eiro apmērā. Summa ir pietiekami liela, lai pietiktu visām pašvaldībām, kuru teritorija pakļauta plūdu draudiem," skaidro K.Gerhards, atzinīgi vērtējot Ogres novada pašvaldības paveikto, kā arī izstrādāto turpmākās rīcības shēmu plūdu riska mazināšanai Ogers upes lejtecē.

"Iesāktais ir jāturpina. VARAM atbildība ir, lai finansējums, kas šādiem pasākumiem paredzēts, tiktu mērķtiecīgi izlietots. Ja ES finansējums būs nepietiekams, meklēsim no pašu iespējām. No VARAM puses darīsim visu iespējamo, lai Ogres iedzīvotāji savas upes krastos varētu mierīgi dzīvot," apliecina ministrs.
 
K.Gerhards atzinīgi vērtē Ogres novada pašvaldības līdzšinējo darbu ES struktūrfondu projektu īstenošanā un aicina arī turpmāk rūpīgi sekot līdzi projektu programmām un nepalaist garām ES struktūrfondu sniegtās iespējas.
 
"Uz mūsu palīgā saucieniem ministrija vienmēr ir atsaukusies, un arī paši nesēžam, rokas klēpī salikuši," ar gandarījumu atzīst Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis, pēc kura iniciatīvas ministrs arī šoreiz ieradās Ogrē, piebilstot, ka plūdu problēma ir jārisina kompleksi, diemžēl agrāk tas netika veikts mērķtiecīgi, tāpēc arī gadiem ilgi nekas netika sakārtots. "Paldies ministram un ministrijas speciālistiem par sapratni un atsaucību. Esmu pārliecināts, ka plūdu riska mazināšanai un novēršanai spēsim realizēt visus iecerētos projektus, arī upes gultni attīrīt no sanesumiem, tādējādi likvidējot plūdu cēloni un padarot ogrēniešu dzīvi upes krastā drošāku."