Ogrē zāle nedrīkstēs būt garāka par 12 centimetriem

Palielināt attēlu

Ir stājušies spēkā Ogres novada domes sēdē apstiprinātie grozījumi Ogres novada pašvaldības Nolikumā, kas paredz mainīt prasības pa Ogrē pieļaujamo zāles garumu.

Līdz šim bija noteikts, ka Ogres novadā nekustamo īpašumu īpašniekiem savu īpašumu robežās jānodrošina ietvju, iebrauktuvju, grāvju, caurteku un zālāju sakopšana, tajā skaitā, zāles nopļaušana, ņemot vērā, ka zāles garums nedrīkst pārsniegt 20 centimetrus.

Ogres novada pašvaldības aģentūras "Ogres namsaimnieks" direktors Aigars Briedis 11.jūnija Tautsaimniecības komitejas sēdē informēja, ka grozījumu pieņemšanas nepieciešamība attiecībā uz pieļaujamo zāles garumu Ogres pilsētas teritorijā saistīta ar vēlmi uzlabot pašvaldības teritorijas sakoptību. Sākotnēji lēmumprojekts paredzēja saistošajos noteikumos Nr.23/2010 apakšpunktā 3.1.1. noteikt, ka zāles garums pilsētas teritorijā nedrīkstēs pārsniegt 10 centimetrus, taču minētā prasība deputātu vidū raisīja diskusijas un tika nolemts, ka zāles garums pilsētas teritorijās nedrīkst pārsniegt astoņus līdz 12 centimetrus. Prasība par maksimāli pieļaujamo zāles garumu pārējā novada teritorijā paliek līdzšinējā – tās garums nedrīkst pārsniegt 20 centimetrus. Plānoto grozījumu ieviešana no pašvaldības budžeta papildus gadā varētu prasīt 3800 eiro, jo palielinātos zāles pļaušanas biežums. Jaunās prasības tiks saskaņotas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un stāsies spēkā pēc publicēšanas pašvaldības laikrakstā "Ogrēnietis" un interneta mājaslapā.

Ogres novada pašvaldības policijas priekšnieks Uģis Ulmanis informē, ka viena no pašvaldības policijas darba jomām ir darbs ar nekopto īpašumu saimniekiem gan pilsētā, gan laukos. Nekopto īpašumu teritorijām pašvaldības policija pievērš pastiprinātu uzmanību jau agrā pavasarī, kad ir liels kūlas dedzināšanas risks, kas apdraud cilvēku drošību un pat dzīvību. Darbs turpinās arī vasarā līdz pat vēlam rudenim, kad izaugusi lekna zāle, kas veido nepievilcīgu, nesakoptu ainu un rada bažas, ka nenopļautā zāle turpinās augt un radīs jaunu kūlas dedzināšanas risku nākamajā gadā. Laikā no marta līdz maijam vien pašvaldības policija ir ierosinājusi 208 administratīvās lietas par nesakoptajiem īpašumiem. Administratīvajai komisijai nosūtīti 116 administratīvā pārkāpuma protokoli. Vidēji vasaras – rudens laikā tiek sastādīts ap 60 protokoliem. U.Ulmanis piebilst, ka daudzi īpašumu saimnieki, kad tiek uzsākta administratīvā lieta, savu īpašumu tomēr sakopj. Šajā sakarā šopavasar izbeigtas 92 lietas tiem īpašumu saimniekiem, kuri policijas norādītajā termiņā tos ir sakopuši. "Pašvaldības policijas mērķis nav sastādīt pēc iespējas vairāk protokolu, bet gan panākt, lai novada teritorijā nekopto īpašumu skaits samazinātos," saka U.Ulmanis.

Sods par īpašuma nesakopšanu ir visai liels. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 51. panta 2. daļu par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, tiek uzlikts naudas sods fiziskām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskām personām no 700 līdz 2700 eiro.