Ogrē atceres pasākums komunistiskā genocīda upuru piemiņai 
Vairāk attēlu galerijāŠodien, 14.jūnijā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā Ogrē pie Piemiņas akmens Ogrē pulcējās represētie un viņu tuvinieki, lai godinātu pirms 74 gadiem uz Sibīriju deportētos iedzīvotājus.
"Mēs šodien atveram Latvijas vēstures lappusi, kura ierakstīta pirms 74 gadiem – 1941.gada 14.jūnijā -, kad gatavošanas Līgo svētku svinēšanai daudzās ģimenēs pārtrauca asaras un sāpes. Taču neviens nav spējis salauzt jūsu, šo baiso notikumu liecinieku, stipro gribu un dzimtenes mīlestību,” atklājot atceres pasākumu, sacīja Ogres novada pašvaldības kultūras darba koordinatore Anita Ausjuka.
"Šī diena ar savām smagajām rētām vienmēr paliks cilvēku sirdīs un mūsu tautas vēsturē kā ievērojamas latviešu tautas daļas iznīcināšanas diena,” teica Ogres novada domes priekšsēdētāja vietniece izglītības, kultūras un veselības lietu jautājumos Ineta Tamane.
Klātesošos uzrunāja arī Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības, sporta un tūrisma jautājumos Egils Helmanis, pagātnes notikumus sasaistot ar šodienas starptautisko situāciju austrumos: "It kā pašsaprotami, ka tāds nežēlīgs ļaunums, kas ar vairāk nekā 15 000 Latvijas iedzīvotāju notika 1941.gada 14.jūnijā, nevar un nedrīkst atkārtoties, bet notikumi Ukrainā dara mūs bažīgus. Nav pareizi, ka viena tauta šauj uz citu tautu, ka bērni zaudē vecākus. Pagājušajā nedēļā ciemojāmies pie kolēģiem Ukrainā, un viņi lūdza uzņemt 12 bērnus, kuri karā zaudējuši tēvus. Tā ir šodienas Ukrainas realitāte. Mums ir jābūt kopā ar ukraiņu tautu viņu ciešanās un bēdās. Ogres novada dome sadarbībā ar Vides un reģionālās attīstības ministriju organizēs ukraiņu bērniem vasaras nometni, lai viņi kaut nedaudz aizmirstu kara izraisītās sāpes”.
Paužot bažas par lielā austrumu kaimiņa centieniem arī Latviju izraut no Eiropas aprites, lai ievilktu atpakaļ austrumu muklājā, Ogres Politiski represēto kluba pārstāvis Edmunds Būmanis pauda, ka šiem centieniem jāliek pretī mūsu dzimtenes un darba mīlestība, mūsu stingrā griba, vēlme gādāt par mūsu valsti un neiecietība pret kangariem un Latvijas izsaimniekotājiem.
Atceres pasākuma dalībnieki ar klusuma brīdi godināja deportāciju upuru piemiņu un nolika ziedus pie Piemiņas akmens.
2015. gada 14. jūnijā, 16:31, Aktualitātes
Ogrenet
Jaunākie komentāri
Latvieša ticība Daudz vētru mums reiz pāri gājis, Un, ja vēl daudz mums viņu būs. – Dievs aicinās kā aicinājis Arvienu atkal saulē mūs. Caur laiku laikiem Viņš pa pēdām Tik tāpēc latvju tautai nāk, Lai reiz pēc posta un pēc bēdām Tā celtos spēkā varenā. Mēs varam iet caur visām mokām, Mēz varam ciest vēl briesmīgāk: Jo pacels Dievs uz savām rokām Mūs tad, kad mūsu diena nāks. (L. Breikšs.) Godinām deportācijās cietušos. Un Dieva miers, kas augtāks par mūsu saprašanu, pasargās Jūsu sirdis un domas Jēzū Kristū, līdz mūsu Kunga atnākšanai.