Dainis Širovs raugās, kādu pieredzi vērts pārņemt no Vācijas

Palielināt attēlu

Pagājušajā mēnesī SIA "Ogres rajona slimnīca" valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Vāciju, lai izpētītu, kādas ir tendences medicīnā, uz kurām šī valsts tiecas un ko no redzētā vērts pārņemt un ieviest Ogrē.

Savlaicīgi iepazīstoties ar kolēģu pieredzi, varbūt iespējams izvairīties no viena otra nevajadzīga posma attīstībā. Ja paļaujamies tikai uz pašu spēkiem un nejautājam pēc citu valstu pieredzes, palaižam garām lielisku iespēju neatkārtot tās pašas kļūdas.

"Kad būvēja Ogres slimnīcu, tad slimnīcas projektu, pacientu apriti un loģistiku, kas saistīta ar medicīnas iestādes vajadzībām mēs ar dakteri Tropu [Jānis Trops, SIA "Ogres rajona slimnīca" galvenais ārsts] salikām no Vācijas trīs slimnīcu projektiem, skatoties mūsu ekonomiskās iespējas un mūsu pacientu skaitu. Tā kā Vācijai ir liela ietekme mūsu slimnīcas būvēšanā,” atklāj D.Širovs.

Tagad, kad slimnīca darbojas un ar katru gadu paplašina savu darbības apjomu, ir vērts paskatīties, kā līdzīga lieluma lokālo medicīnas iestāžu darbs organizēts Vācijā.

Garmiša – Partenkirhene ir līdzīga Ogrei – iedzīvotāju skaita ziņā. Apkalpojamā teritorija gan Ogres slimnīcai ir lielāka, jo šeit ārstējas ne tikai Ogres, bet arī Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes novadu pacienti.

Vācijā veselības aprūpes iestādes izvietotas pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem. Šajā valstī neiet veselības aprūpes pakalpojumu centralizācijas ceļu, kas pakalpojumus padara iedzīvotājiem nepieejamākus.

"Darbības spektrs šādai lokālai slimnīcai ir ļoti plašs," stāsta D.Širovs. "Ja atceramies, Ogres slimnīcā padomju laikos bija pāri par 200 gultām. Tagad skaits samazināts līdz 90 gultām, ko mums valsts atmaksā, tāpēc visas nodaļas ir kaut kādos saspiestos apstākļos, jo nodaļas nesaņem pilnvērtīgu finansējumu. Vācijā visi pakalpojumi izvērsti pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem. Strādā gan Bērnu nodaļa, gan Ginekoloģijas un Dzemdību nodaļa, gan citas. Ir visi profili.”

Minhene ir tikai 94 kilometru attālumā no Garmiša – Partenkirhenes, bet šeit un arī citās lokālajās slimnīcās sniedz palīdzību, piemēram, stentu ievadē sirds slimību gadījumos, ko Latvijā veic visai nedaudz vietās.

Stents var izglābt pacienta dzīvību, bet ir reizes, kad palīdzības saņemšanas vieta ir par tālu, lai slimnieks spētu nokļūt līdz speciālistam savlaicīgi.

D.Širovs atzinīgi vērtē arī vācu kolēģu pieredzi lokālajās slimnīcās izveidojot nodaļas onkoloģiskiem pacientiem. Tad nav jāšķērso vai pusvalsts, lai saņemtu ķīmioterapijas kursu. To var izdarīt salīdzinoši tuvu dzīvesvietai. Tas pats attiecināms uz dažādiem izmeklējumiem. Tādu "brīnumu", kad, piemēram, magnētiskās rezonanses kvotu dēļ ļaudis ceļo pār novadu novadiem, Vācijā neesot.

Līdzīga pieredze kā Ogrē vācu kolēģiem ir tajā, ka netālu no slimnīcas uzcelts pansionāts – Sociālās aprūpes nodaļa, kur uzturas apmēram 100 cilvēku. Šajā nodaļā nonāk veci cilvēki, kuri paši sevi vairs nevar aprūpēt un tuviniekiem – ja tādi ir – nav iespēju vai vēlēšanās.

Tomēr arī šajā jomā ir būtiska atšķirība – Vācijā šim nolūkam ir valsts piešķirts finansējums. Ogres slimnīca pansionāta uzturēšanai no valsts nesaņem ne centa.

D.Širovs ar interesi iepazinies ar rehabilitācijas nozares iespējām Vācijā, jo Ogres slimnīcā nesen atvērtā Rehabilitācijas nodaļa plānota, lai pacientiem būtu vispusīgas iespējas saņemt šīs medicīnas nozares pakalpojumus. Te veselību atgūs gan tie cilvēki, kas ārstējas slimnīcā, gan ambulatorie pacienti.

Par tālredzīgu un pareizu soli D.Širovs uzskata to, ka Ogres slimnīcas Ambulatorā nodaļa pārņēmusi savā aprūpē medicīnas pakalpojumus struktūrvienības "Dziednīca" telpās Meža prospektā 9, Ogrē. Arī tas ļaus taupīt resursus.

Vācija ir bagāta valsts ar lielām iespējām. Latvija vēl joprojām tikai mācās būt patstāvīga valsts un domāt valstiski. Medicīnas centralizācija Latvijā padarījusi veselības aizsardzības sistēmu iedzīvotājiem nedraudzīgāku un nesasniedzamāku.

D.Širovs cer, ka Veselības ministrs Guntis Belēvičs atradīs racionālus risinājumus savā nozarē.