A.Briedis: "Jāstrādā tā, lai nākamās paaudzes varētu ar mums lepoties"

Palielināt attēlu

Kopš 2.marta Ogres novada pašvaldības aģentūras "Ogres namsaimnieks" direktora pienākumus pilda Aigars Briedis, kurš šo amatu ieguva konkursa kārtā pēc pagājušā gada nogalē notikušās divu pašvaldības aģentūru – "Mālkalne" un "Dziednīca" – reorganizācijas, kad tika izveidots "Ogres namsaimnieks".

Jaunais direktors pirmajās darba nedēļās jau ir paguvis iepazīt aģentūras kolektīvu, struktūrvienības un izvirzīt prioritātes sākotnējam darba periodam.

"Divās pirmajās nedēļās esmu iepazinies ar kolektīvu, aģentūras finansiālo situāciju un pabijis struktūrvienībās, sākot ar katlu mājām un beidzot ar dzīvnieku patversmi. Kolektīvs ir jauks un darba spējīgs, iespējams, būs jāpamaina vien prioritātes atsevišķu nodaļu funkcijās. Uzskatu, ka šobrīd "Ogres namsaimniekā" ir optimālais darbinieku skaits, jo darba apjoms nav mazinājies. Gluži pretēji, darāmā kļuvis vairāk, jo aģentūra pārņem pašvaldības Komunālās nodaļas funkcijas. Tas nozīmē, ka mums būs jāveic ne vien bedrīšu remonts namu iekšpagalmos, bet arī citviet Ogrē, Ogresgalā un Ciemupē. Mums būs jāatbild arī par apgaismojumu, Norupītes sūknētavu, atkritumu izvešanu, peldvietu sakopšanu, talku organizēšanu un daudz ko citu, par ko līdz šim rūpējās Komunālā nodaļa. Turklāt atalgojums nemainīsies – šie būs papildus pienākumi. Faktiski arī darbinieku skaits nemainīsies – klāt nākuši vien divi ceļu būves inženieri Ceļu uzturēšanas nodaļā – Jānis Daukšts, kurš iepriekš strādāja pašvaldības Komunālajā nodaļā, un Pēteris Bužers, kā arī lietvede, jo, kā jau minēju, saistībā ar ceļu uzturēšanu darba apjoms ievērojami pieaudzis," skaidro A.Briedis.

Plānots uzlabot komunikāciju ar iedzīvotājiem
Kā vienu no svarīgākajām prioritātēm p/a "Ogres namsaimnieks" direktors min komunikācijas uzlabošanu starp aģentūru un tās klientiem. "Manuprāt, iedzīvotāji šobrīd saņem pārlieku skopu informāciju par mūsu veiktajiem un plānotajiem darbiem, par situāciju savā mājā. Šajā sakarā, pirmkārt, uzlabosim aģentūras mājas lapu, katram klientam izveidojot savu kodu, kuru izmantojot, viņš mūsu mājaslapā varēs nodot ūdens skaitītāju rādījumus, aplūkot rēķinu, detalizēti iepazīties ar pārskatu par katrā mēnesī veiktajiem un nākotnē plānotajiem darbiem saskaņā ar mājas gada tāmi. Tie, kam nav pieejams internets, joprojām tiek gaidīti mūsu Klientu daļā, kur varēs saņemt visu iepriekšminēto informāciju. Katrā mājā būs ieviests arī žurnāls, kurā mūsu darbinieki atzīmēs, kad ieradušies, ko konkrēti darījuši un kad devušies projām. Šie uzlabojumi plānoti, lai nodrošinātu maksimālu atklātību, lai iedzīvotāji varētu sekot līdzi visiem izpildītajiem darbiem un saņemtu atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem. 25.martā Remonta un celtniecības iecirkņa zālē Ogrē, Zilokalnu prospektā 12, plānojam pirmo informatīvo dienu māju vecākajiem. Tās laikā pārrunāsim aktuālos jautājumus, tos sagrupēsim pēc tēmām, lai vēlāk atkārtoti tiktos un šos jautājumus pārspriestu detalizētāk. Mūsu apsaimniekošanā ir 187 nami, līdz ar to jautājumi un intereses var būt dažādas," saka P/A "Ogres namsaimnieks" direktors.

Pirmais solis siltināšanas virzienā – energoaudits
Otrs svarīgs jautājums, kam šogad plānots pievērst pastiprinātu uzmanību, ir iedzīvotāju informēšana par Eiropas fondu piedāvātajām māju siltināšanas programmām. A.Briedis uzskata, ka Ogre, salīdzinot ar daudzām citām Latvijas pilsētām, šajā ziņā bijusi neaktīva. "Māju siltināšana ļoti būtiski palīdz samazināt apkures izmaksas, un, pat ja ir paņemts kredīts siltināšanai, kopējais rēķins nepieaug vai pat gluži pretēji – samazinās, nemaz nerunājot par apkārtējās vides sakoptību un īpašuma vērtības palielināšanos. Esmu pabijis mūsu autobāzē, kur arī būtu jāveic siltināšanas pasākumi, lai mēs paši varētu ietaupīt līdzekļus. Administrācijas izmaksas veido prāvu summu, un tajā ietilpst arī mūsu telpu apkure. Ja šīs izmaksas izdotos ietaupīt, tad, iespējams, iedzīvotājiem varētu samazināties apsaimniekošanas maksa. Runājot par siltināšanas pasākumiem, ir gadījumi, kad iedzīvotāji tos veic par saviem līdzekļiem, nepiesaistot Eiropas fondu naudu, taču šāda siltināšana ne vienmēr ir pietiekami kvalitatīva un efektīva, jo tiek izmantoti lētāki materiāli. Tāpat arī cerētais efekts netiek sasniegts, piemēram, mēģinot ietaupīt uz logu nomaiņu. Aicināsim iedzīvotājus padomāt par energoaudita veikšanu, kura laikā tiek noteikti vājie posmi un nepieciešamie pasākumi mājas energoefektivitātes uzlabošanā. Šobrīd siltināšanas procesu attīstību nedaudz kavē arī tas, ka pašvaldības aģentūra nevar būt par galvotāju kredīta piešķiršanai, to var darīt tikai pašvaldības SIA. Iespējams, šajā jomā jau drīzumā varētu būt gaidāmas izmaiņas likumdošanā, kas mums dotu lielākas iespējas iesaistīties šajos procesos," saka p/a "Ogres namsaimnieks" direktors.

Vizītes laiku vēlams iepriekš saskaņot
Jautāts, vai iedzīvotāji jau ir vērsušies ar konkrētiem ierosinājumiem vai sūdzībām, A.Briedis stāsta, ka šādi gadījumi ir bijuši un iespēju robežās ikviens ticis uzklausīts: "Pagaidām man nav noteiktas pieņemšanas dienas, bet būtu jauki, ja iedzīvotāji, kuri vēlas tikties personīgi, iepriekš piezvanītu un vienotos par abpusēji pieņemamāko laiku, taču, ja kāds ir atnācis un tobrīd esmu uz vietas, nevienam neatsaku un uzklausu. Vēlētos arī aicināt iedzīvotājus viņiem svarīgos jautājumus sākotnēji pārrunāt ar savas mājas vecāko, lai nerastos dažādas nesaprašanās. Piemēram, ja kāds iedzīvotājs vēlas, lai viņa dzīvoklī par pāris grādiem tiktu paaugstināta temperatūra, ir jāsaprot, ka to nāksies paaugstināt visā mājā un attiecīgi visiem pieaugs izmaksas. Tajā pašā laikā mums ir ticis iesniegts konkrētās mājas vecākā saskaņojums par optimālo temperatūru mājā, kas noteikta, vadoties pēc vairākuma vēlmēm. Tieši tāpēc, kā jau minēju, šādi jautājumi vispirms būtu jāpārrunā ar mājas vecāko. Gadījumos, ja māju vecāko darbība neapmierina, ja viņi ir neaktīvi, iedzīvotājiem ir iespēja sasaukt kopsapulci un izraudzīties citu mājas vecāko," saka A.Briedis.

Nav saistīts ar maksātnespējas procesu
Namu apsaimniekošanas jomā A.Briedim ir vairāk nekā desmit gadu ilga pieredze. Saistībā ar līdzšinējo darbību šajā jomā plašsaziņas līdzekļos izskanējuši arī dažādi pārmetumi, kurus p/a "Ogres namsaimnieks" direktors kategoriski noraida un uzskata par nepamatotiem. "Mana sirdsapziņa ir tīra, es nekad neesmu bijis iesaistīts nekādās nelikumīgās darbībās un pret mani nenotiek nekādi tiesvedības procesi. Laikā no 2004. līdz 2009.gadam strādāju a/s "Māju serviss KSA", kur sāku kā jauno projektu apsaimniekošanas pārvaldnieks. Mans uzdevums bija meklēt jaunas mājas, noslēgt līgumus par apsaimniekošanu, ko tālāk veica citi kolēģi. Trīs gados biju noslēdzis līgumus par 35 māju apsaimniekošanu un ar laiku mani ievēlēja uzņēmuma valdē. 2009.gadā investoru kompānija iegādājās apsaimniekošanas uzņēmumu "3X" (vēlāk "Jauna Vide"), kur man piedāvāja direktora vietu. Pieņēmu šo amatu un strādāju līdz 2012.gada augustam. Kādā mirklī biju vienīgais valdes loceklis un kapitāla daļu turētājs. Izskanējis, ka tagad abi šie uzņēmumi ir maksātnespējīgi. "Māju serviss KSA" maksātnespēju pieteica tikai trīs gadus pēc tam, kad es tajā vairs nestrādāju, tāpēc sasaistīt mani ar šo maksātnespējas procesu ir pilnībā neloģiski," skaidro A.Briedis.

Iedzīvotāju parāds ir divreiz lielāks
Aģentūras direktors norāda, ka tolaik, kad viņš strādāja uzņēmumā "3X", valstī bija jūtamas krīzes sekas, kas tiešā veidā atsaucās arī uz iedzīvotāju maksātspēju, un izveidojās aptuveni 600 tūkstošu latu liels debitoru parāds, līdz ar to uzņēmums dažādiem pakalpojumu sniedzējiem bija parādā aptuveni 300 tūkstošus latu. "Diemžēl šādu situāciju sekmēja likumdošana. Proti, ja būtu iespējams piedzīt parādus saprātīgā laika posmā, uzņēmums vēl šobrīd būtu darba spējīgs un strādātu ar peļņu. Taču likumu nesakārtotības dēļ parādu piedzīšana velkas no gada līdz pat septiņiem. Tie, kas nespēja samaksāt kredītus, nemaksāja arī komunālos maksājumus, jo zināja, ka agrāk vai vēlāk dzīvokli atņems. Diemžēl pēc dzīvokļu pārdošanas izsolē visu naudu saņēma bankas un tiesu izpildītāji, bet mums nebija iespējas atgūt pat komunālo maksājumu parādus, ko faktiski bijām samaksājuši šo parādnieku vietā pakalpojumu sniedzējiem. 2012.gadā uzņēmums "Rīgas siltums" un "Rīgas ūdens" pieprasīja faktiski vienas dienas laikā pilnībā samaksāt 300 tūkstošus latu par parādniekiem. Visa nauda, ko mēs kā apsaimniekotājs iekasējām par siltumu un ūdeni, bez jebkādas starpniecības maksas vienmēr tranzītā tika pārskaitīta attiecīgajiem uzņēmumiem. Vēl jo vairāk – vienalga, vai mēs no iedzīvotājiem bijām vai nebijām saņēmuši šo naudu, mums tā bija jāsamaksā pakalpojuma sniedzējam. Te nu jājautā, vai kāds var nosaukt uzņēmējdarbības veidu, kur uzņēmumam būtu jāmaksā par parādniekiem? Tas, protams, ir pilnīgi neloģiski un ir nekorekti vēlāk pārmest, ka esam piesavinājušies iedzīvotāju naudu. Atsevišķas biedrības un mājas vērsās policijā. Likumsargi ir izvērtējuši iesniegtās bilances, gada pārskatus un rēķinus. Faktiski, cīņa kas turpinās, ir cīņa starp kreditoriem un debitoriem. Ja šos te divus ciparus saliek kopā, tad var redzēt, ka uzņēmumam iedzīvotāju parāds ir divas reizes lielāks, nekā uzņēmums ir parādā citiem pakalpojumu sniedzējiem," secina A.Briedis.

Kļūst par situācijas ķīlniekiem
Aģentūras direktors atzīst, ka, protams, bija arī tādi dzīvokļu īpašnieki, kas pilnībā sedza visus komunālos maksājumus un uzņēmums viņu naudu tranzītā pārskaitīja pakalpojumu sniedzējiem, taču māja tiek vērtēta kā viens veselums un savu negodprātīgo kaimiņu dēļ, kuri bija izveidojuši milzīgus parādus, arī viņi kļuva par situācijas ķīlniekiem. "Izvērtējot situāciju un uzņēmuma finansiālos rādītājus, jau 2012.gada augustā, pirms jaunās apkures sezonas uzsākšanas, es investoriem piedāvāju savu skatījumu par tālākajiem risinājumiem, taču viņus mans redzējums neapmierināja, līdz ar to es darba attiecības pārtraucu. Uzņēmumā tika veikts iekšējais audits, pēc kura ievēlēts jauns valdes loceklis. Viņš uzsāka apkures sezonu, un 2013.gada pavasarī tika pasludināta uzņēmuma maksātnespēja, kas vairs nebija mana atbildība. Varu vien piebilst, ka tad, ja valstī būtu sakārtota apsaimniekošanas likumdošana, ja no parādniekiem būtu iespējams īsā laika posmā atgūt parādus, aina būtu pavisam savādāka, jo apsaimniekošanas maksa veido tikai aptuveni desmito daļu no rēķina kopsummas, pārējie maksājumi – ūdens, apkure un elektrība – ir tranzīta maksājumi, un mēs kā privātfirma šos parādus bijām spiesti segt no peļņas daļas. Ja kritiskā masa pārvar peļņas daļu, tad finišs ir tāds, kāds ir. Katrā ziņā, ja būtu šie līdzekļi piesavināti, tad diezin vai es šajā brīdī atrastos šajā vietā," saka A.Briedis.

Aicina vienoties par parāda pakāpenisku atmaksu
Jautāts, kāda situācija ar parādniekiem ir p/a "Ogres namsaimnieks", direktors norāda, ka lielākās problēmas joprojām saistītas ar Latvijas likumdošanu un iespējām parādus atgūt, taču aģentūrai ir stipra juridiskā nodaļa, kas šos jautājumus risina. "Es vēlētos aicināt visus parādniekus nākt uz aģentūru un meklēt kompromisu. Mēs esam atvērti jebkurai sarunai, nevienu nebārsim un nekaunināsim, bet izskatīsim iespējas noslēgt līgumu par parāda pakāpenisku atmaksu, nepiemērojot soda procentus un apturot tālākos uzrēķinus. Galvenais ir nebaidīties, nākt un runāt, jo mēs visi esam tikai cilvēki un katram var rasties īslaicīgas grūtības. Esmu pārliecināts, ka ikvienā situācijā iespējams atrast optimālāko risinājumu, ja vien parādniekam pašam ir vēlme to meklēt. Nāciet uz Klientu daļu un nebaidieties izstāstīt savu sāpi. Ja kādam ir vēlme, var nākt arī pie manis, izrunāsimies un kopīgi atradīsim risinājumu. Nākotnē raugos pozitīvi, arī man ir bērni, un es vēlos, lai mēs visi dzīvotu patīkamā, sakoptā vidē, lai nākamās paaudzes ar mūsu darbu varētu lepoties. Ir patīkami redzēt smaidīgas cilvēku sejas un dzirdēt atzinīgus vārdus par labi paveiktu darbu. Uz to mums visiem vajadzētu tiekties un ceru, ka kopīgiem spēkiem mums tas arī izdosies,» sarunas noslēgumā saka p/a "Ogres namsaimnieks" direktors Aigars Briedis.