Ogres "Hesburger" iecere nedrīkst pasliktināt satiksmes drošību

Palielināt attēlu

Rītdien noslēgsies teritorijas lokālplānojuma sabiedriskā apspriešana Ogrē, starp Kalna prospektu, Rīgas ielu, Ziedu ielu un Ogres upi. Daļā šīs teritorijas atbilstoši zemes īpašnieku iecerei varētu tapt ātrās ēdināšanas restorāns "Hesburger", kā arī automatizēta auto mazgātuve.

Zemes īpašnieku vēlme ir mainīt vēl divu līdzās esošo zemes gabalu teritorijas plānojumā noteikto izmantošanu no savrupmāju apbūves teritorijas uz publiskās apbūves teritoriju. Tiesa gan, šobrīd nav zināms, kas varētu tapt šajās teritorijās. Tomēr vislielākās bažas raisa jautājums par satiksmes organizēšanu Rīgas ielas un Kalna prospekta krustojumā, kur līdz ar publisku objektu attīstīšanu varētu palielināties satiksmes intensitāte. Saskaņā ar lokālplānojumu krustojuma pārbūve nav plānota. Kā norāda būvvaldes speciālisti, ja šis jautājums jau sākotnēji netiks atrisināts ar investoriem, tad, rodoties satiksmes problēmām, to risināšana, visticamāk, gulsies uz pašvaldības pleciem.

Saskaņā ar Ogres novada spēkā esošo teritorijas plānojumu lokālplānojuma teritorijas lielākā daļa noteikta kā publiskās apbūves teritorija, bet pārējā – kā blīva savrupmāju apbūves teritorija. Lokālplānojuma mērķis ir pārskatīt teritorijas izmantošanu atbilstoši tās attīstības nodomiem, aizstājot savrupmāju apbūvi ar publiskās apbūves teritoriju, tas ir, nosakot visai lokālplānojuma teritorijai publiskās apbūves funkcionālo zonu (izņemot ielas teritoriju) un attiecīgi tālāk risināt jautājumus par šo teritoriju turpmāko izmantošanu, tostarp ar piekļūšanu.

Centīsies saglabāt lielākos kokus
Pirmdien, 9.februārī, saistībā ar šiem jautājumiem Ogres novada pašvaldībā  notika publiskās apspriešanas sanāksme. Tajā piedalījās Ogres būvvaldes teritorijas plānotājs Uldis Apinis un lokalplānojuma izstrādātājs, SIA "Arhitekta Edgara Bērziņa birojs" vadītājs E.Bērziņš, kurš skaidro, ka izskatīšanai tika piedāvāti divi lokālplānojuma varianti. «Pirmais no tiem bija nedraudzīgāks pret kokiem, tāpēc tika radīts otrs variants, kurš ļaus saglabāt vairākus kokus – prāvu liepu un egļu puduri. Tomēr arī šajā variantā paredzēts nocirst 13 kokus. Būtiski atrisināt arī piebraukšanas un izbraukšanas jautājumu. Mēs faktiski neredzam šajā teritorijā transporta problēmas, jo Rīgas ielas un Kalna prospekta krustojums savas iespējas nav izsmēlis. Ir iespējami arī dažādi tehniski risinājumi, piemēram, luksofora uzlikšana šajā krustojumā, bet domāju, ka satiksmes plūsma nebūs tik liela, lai rastos šāda vajadzība,» skaidro E.Bērziņš.

Jautāts, vai arhitekts ir mēģinājis no Rīgas ielas izbraukt uz Kalna prospektu, kad atveras dzelzceļa pārbrauktuve, E.Bērziņš atzina, ka šādus mēģinājumus nav veicis, bet norādīja, ka krustojums nav zemes īpašnieku teritorija.

Teritorijas attīstītājiem jāparedz papildus pienākumi
"Šo problēmu varētu risināt, apstiprinot lokālplānojumu un izdodot pašvaldības saistošos noteikumus, tajos paredzot teritorijas attīstītājiem veicamās papildus darbības, piemēram, izstrādāt krustojuma rekonstrukcijas projektu vai piedāvāt kādus citus risinājumus. Pašvaldībai uzņemties uz saviem pleciem visu šo problēmu nebūtu godīgi, turklāt, šobrīd nav zināms, kādus vēl objektus īpašnieki plāno attīstīt šajā teritorijā, cik tie varētu būt apmeklēti, un attiecīgi, kā ietekmēt satiksmes intensitāti Rīgas ielas un Kalna prospekta krustojumā,» norāda U.Apnis. Savukārt sanāksmē klātesošais Ziedu ielas iedzīvotājs vēlējās noskaidrot, vai saistībā ar iecerētajām būvēm nepasliktināsies Ziedu ielā dzīvojošo iespēja pārvietoties, jo iela ir šaura un divas pretimbraucošās mašīnas faktiski nevar samainīties. E.Bērziņš norādīja, ka Ziedu ielas posmu līdz iebrauktuvei publisko objektu teritorijā plānots paplašināt, paredzot sešu metru platu brauktuvi un gar abām pusēm trotuāru, bet tālākā ielas daļas attīstīšana vairs neattiecas uz investoriem.

Šajā vietā nākotnē plānots sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums "Hesburger", kā arī auto mazgātuve.

Jautāts, vai nav bažu, ka attīstāmā teritorija varētu applūst, E.Bērziņš norādīja, ka saskaņā ar jaunākajiem Valsts Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, palu laikā ūdens līmenis neskars lokālplānojuma teritoriju. Gar Ogres upi ir noteikta 20 metru aizsargjosla, un iedzīvotājiem arī pēc teritorijas apbūves nebūs liegta pieeja Ogres upei. Lokālplānojuma teritorijas lielākajā daļā nav apbūves, bet daļā, kas šobrīd noteikta savrupmāju apbūvei, atrodas atsevišķas savrupmājas ar palīgbūvēm, kuras paredzēts nojaukt. Plānojamās teritorijas kopējā platība 16 833 kvadrātmetri. Apbūves maksimālais augstums – četri stāvi. Attīstot ielu tīklu, lokālplānojuma teritorijā paredzēts nodrošināt autotransporta piekļūšanu līdz ūdensmalai, ielas galā ierīkojot apgriešanās laukumu un autostāvvietas.

Lokālplānojuma sabiedriskās apspriešanas rezultātus plānots apstiprināt kādā no tuvākajām domes sēdēm. Būvvaldes speciālisti sola tajā iekļaut arī iedzīvotāju izteikto viedokli attiecībā uz satiksmes organizēšanu Rīgas ielas un Kalna prospekta krustojumā, bet tie, kas savu viedokli vēl nav izteikuši, to var pagūt izdarīt vēl līdz 16.februārim.