Atgriezties pie raksta

Savulaik pret Daugavas salas uzbērumu celti iebildumi

9.februārī Ogres novada pašvaldībā priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis un pašvaldības speciālisti tikās ar arhitektu Žani Imantu Kraukli, kurš 70. gados piedalījies Ogres pilsētas plānošanā, tostarp Daugavas dambja izbūves plānošanā.

Ž.I.Krauklis pastāstīja, ka 70. gados viņš strādāja par arhitektu "Pilsētprojektā", un pilsētas galvenais arhitekts Gunārs Lūsis-Grīnbergs tolaik viņu kā speciālistu pieaicinājis atsevišķu projektu izstrādes procesā. Iedziļinoties plūdu cēloņos Ogrē, Ž.I.Krauklis pauda viedokli, ka viens no cēloņiem ir nepareiza Ogres upes ietece Daugavā, kas rada ledus aizdambējumus pie šosejas tilta. 


"Tolaik iebildām pret šādu dambja izbūvi. To vajadzēja veidot slīpi, bet pilsētai, nez kāpēc, salu vajadzēja, jo tur bija plānots organizēt atpūtas aktivitātes. Mums tika norādīts, ka neesam hidrotehniķi, un ieteikumi netika ņemti vērā. Doles HES izbūves laikā pie reizes tika uzbērts arī Ogres dambis tā pašreizējā veidolā. Faktiski par šo kļūdu ir jāceļ pretenzijas "Latvenergo"," uzskata Ž.I.Krauklis. 


Arhitekts pauda viedokli, ka situāciju varētu uzlabot mola izbūve Daugavas krastā vai arī paša dambja pārbūve.


Runājot par plūdiem d/s "Ogre" teritorijā, arhitekts norādīja, ka tos ietekmē Ogres HES, kuras izbūvē pieļautas kļūdas, tā arī samazina straumes ātrumu un ūdens caurteci Ogres upē. 


Ž.I.Krauklis atminējās, ka jau 70. gados pilsētas plānos ietilpa izbūvēt tuneli zem dzelzceļa, bet tolaik autotransporta plūsma nav bijusi tik liela, līdz ar to projekts nav īstenots, kā arī atcerējās, kā notika gājēju tuneļa zem dzelzceļa izbūve.


Egils Helmanis: "Ir patīkami, ka interesi par upju radītajām problēmām izrāda vecā kaluma speciālisti, kuri jau pašā sākumā, 70. gados, sniedza savas prognozes saistībā ar Ogres upi. Ir izskanējusi versija, ka pašvaldībai ir jāpieņem nepopulārs lēmums atpirkt īpašumus. Ogres novada pašvaldība jau ir gājusi šādu ceļu, un tas ir sarežģīts un apgrūtinošs. Turklāt daudzi no īpašumiem ir būvēti vai iegādāti "treknajos gados", kad īpašumiem bija pavisam cita cena. Lai pašvaldība kaut ko pirktu, ir nepieciešams šīsdienas vērtējums, un tas noteikti ir daudz zemāks, cilvēki nebūs ar mieru savus īpašumus pārdot. Tāpēc šis noteikti nav labākais risinājums. Ir jāmeklē ceļi, kas radītu pēc iespējas mazāku slogu pašvaldības budžetam. Uzskatu, ka Ogres upes plūdu novēršanai ir jāmeklē iespējas piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Ogres upes problēmas ir saistītas ar HES ietekmi, tāpēc, pirmkārt, ir jāveic nopietns pētījums, izvērtējot HESu ietekmi uz plūdiem. Otrkārt, ir nepieciešama smilšu sanesumu tīrīšana un gultnes padziļināšana Ogres upes ietecē Daugavā, treškārt, ir jāizskata iespējas gar Daugavas krastu būvēt molu Daugavas straumes novirzīšanai".

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://arhivs.ogrenet.lv/ogre/aktualitates/31202

2015. gada 10. februārī, 16:00, Aktualitātes
www.ogresnovads.lv

Jaunākie komentāri

dambis • 2015. gada 10. februārī, 19:11
Javeic zinātnisks pētījums, kas noteiks plūdu cēloņus un piedāvās risinājumus to novēršanai, nevis tukšu salmu kulšanu. Kāpēc iepriekšējais Ogres domes priekšsedetājs visas pūles velta, lai finansējums šim pētījumam netiktu piešķirts? Jo ļoti baidās no tā, kas atklāsies un viņam būs jāatbild par savu ierasti nesaimniecisko darbību.
... • 2015. gada 10. februārī, 18:53
Cik to plūdu bija pirms Ogres HES? Bet tagad taču aizvien biežāk. Kam jānotiek, lai to HES izvērtētu?
realitāte • 2015. gada 10. februārī, 18:01
Īpašumu atpirkšana, kas ir apšaubāma utopiska ideja, ņemot vērā cenu izmaiņas, katra īpašuma sentimentālo vērtību, likumdošanu, uc., NENOVĒRSĪS PLŪDUS KĀ TĀDUS. Plūdi turpināsies, neatkarīgi no tā, kas ir applūstošās mājas īpašnieks. Atbildība jāuzņemas gan tiem, kas ļoti gribēja tur būvēties, gan tiem, kas pieņēma lēmumu, ka šīs teritorijas ir apbūvējamas. Un protams arī bijušajam pašvaldības darbonim, kas atļāva būvēt Ogres HES par attiecīgu samaksu.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet