Ogres Vēstures un mākslas muzejā ogrēnieši atceras Barikāžu laiku 
Vairāk attēlu galerijāŠovakar Ogres Vēstures un mākslas muzejā notika Barikāžu aizstāvju atceres pasākums, kurā raisījās atmiņu stāsti par piedzīvoto un pārdzīvoto trauksmainajās 1991.gada janvāra dienās.
"Mēs varam būt gandarīti par to, ka mēs paši esam veidojuši savas valsts vēsturi. Mums jāsaglabā šīs sajūtas, kas var palīdzēt tautai izšķirošos brīžos, un jānodod tās tālāk saviem bērniem un mazbērniem," uzrunājot klātesošos, sacīja Ogres novada domes priekšsēdētājs Artūrs Mangulis.
"Šodien pietrūkst tās vienotības sajūtas, kādu mēs izjutām Barikāžu laikā, un to vairs nekad neatkārtot. Dzīvojot divkopienu valstī, mums visiem kopā jādomā, lai nepiedzīvotu to, kas pašlaik notiek Ukrainā. Mēs pārstāvam dažādus politiskos spēkus, partijas, bet vīzijai un redzējumam par mūsu valsti ir jābūt vienotam. Jābūt valstiskuma idejai, kas mūs vieno un stāv pāri visam,” tā Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis, kurš arī atradies Barikāžu aizstāvju rindās.
Atceres pasākuma turpinājumā raisījās barikāžu aizstāvju atmiņu stāsti. Silvija Dukāte tajā laikā strādāja Bērnu Klīniskajā slimnīcā, un sniedza palīdzību barikāžu dalībniekiem Doma baznīcā iekārtotā slimnīcā.
Kā viena no spilgtākajām atmiņām par tajās dienās piedzīvoto, S.Dukātei palikušas prātā nestuves ar Iekšlietu ministrijas uzbrukuma laikā sašautā kinooperatora Gvido Zvaigznes asinīm (viņš no gūtajiem ievainojumiem vēlāk slimnīcā mira). "Tās nestuves vēl stāvēja ilgi, visu laiku atgādinot, ka šī cīņa par brīvu valsti nav bijusi bez asinīm,” atceras S.Dukāte.
Barikāžu aizstāvju liecības tiks apkopotas un nodotas Barikāžu muzejam, informēja Ogres novada pašvaldības kultūras darba koordinatore Anita Ausjuka.
Atceres pasākuma noslēgumā visi ar klusuma brīdi godināja barikāžu aizstāvjus, kuri atdeva dzīvības par savu valsti un tautu, bet Ogres Kultūras centra senioru koris "Atvasara" aicināja dziedāt patriotiskas dziesmas.
2015. gada 20. janvārī, 20:49, Aktualitātes
Ogrenet
Jaunākie komentāri
fabrikas siļķu tagad bankrotē eiropas sankciju dēļ tāpēc var nealīdzēt grandiozi pat grāds maģistra ...
ja tev nobrūk tavs biznesiņš,tad siļķu fabrīķī tev nodrošināta vakance sālījuma degustatora amatā, vēlams maģistra grāds, atalgojums konkurētspējīgs ar valsts pārvaldi.
Būs vien Lunim taisnība. Ja paskatās, kas notiek valsts pārvaldē, tad tur augstākās izglītības diplomu skaits ir ļoti prestiža lieta. Jo vairāk grādu dažādās specialitātēs, jo tevi augstāk vērtē, tu skaities super speciālists. Piemēram, maģistrs vadības zinībās un bakalaurs tiesību zinībās. Tas, ka jaunais censonis ar diviem vai trim maģistra grādiem nespēj neko paveikt, vai labākajā gadījumā saraksta lēmumu projektos tādas muļķības, ka normatīvais akts jau sākotnēji ir dzīvotnespējīgs vai absolūti nevienam nevajadzīgs, ir cits jautājums, par ko arī būtu vērts padiskutēt.