Ogres upē uzstādīs ūdens līmeņa mērlatas
Palielināt attēlu13.janvārī Ogres novada pašvaldībā ieradās Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) valdes priekšsēdētāja Inita Stikule, lai pārrunātu jautājumu par mērlatu uzstādīšanu Ogres upes kritiskajās vietās.
Sarunā piedalījās Ogres novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības, sporta un tūrisma jautājumos Egils Helmanis, vides specialiste Iveta Štāle, attīstības nodaļas vadītāja p.i. Pēteris Preiss un Ogres HES īpašnieks Juris Feodorovs.
Tika apspriests jautājums par 3 mērlatu uzstādīšanu kritiskajās Ogres upes vietās, novietojot tās upes krastā. Pēc mērlatas nolasāmajiem parametriem, un ievadot tos tiešsaistes režīma tīmekļa vietnē, veidosies upes stāvokļa informācija par ūdens līmeni, ledus biezumu, sniegu uz ledus. Ūdens līmeņa prognozi var paredzēt 10 dienas uz priekšu, kritiskā situācijā mērījumi var tikt apkopoti 24 stundas diennaktī. Pēc šiem datiem, apkopojot informāciju, varēs izvērtēt situāciju, lai savlaicīgi reaģētu uz plūdu riska draudiem.
"Šobrīd būtiskākais ir izvietot šādas mērlatas kritiskajās vietās, tas būtu pie d/s "Ogre" un pie Ogres HES, iegūstot prognozi, kas ļautu mums savlaicīgi reaģēt un rīkoties konkrētā situācijā," uzsvēra E.Helmanis.
9. janvārī Ogrē bija ieradies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) speciālistiem, lai apspriestu aktuālo plūdu riska problēmu. (vairāk par ministra vizīti lasīt šeit)
Ministrs atzina, ka plūdu risku mazināšanai un novēršanai ilgtermiņā ir jāizvērtē, kāda ir visu hidroelektrostaciju – Rīgas HES, Ķeguma HES, Ogres HES – ietekme uz procesiem, kas veicina plūdu rašanos Ogres upē, pieaicinot ekspertus, jāveic situācijas modelēšana Rīgas HES ūdenskrātuvē pie Ogres upes ieteces Daugavā, lai pieņemtu lēmumu par konkrētiem pasākumiem situācijas uzlabošanai – sanešu likvidēšana, mola izbūve, upes gultnes padziļināšana un citi. Tas ir nopietns pētījums, un VARAM apņemas atrast resursus tā veikšanai.
E.Helmanis: "Ir jāveic nopietns pētījums par ūdens līmeņa svārstību cēloņiem, par hidroelektrostaciju ietekmi uz ūdens līmeņa svārstībām, par to, kā varam šo ietekmi mazināt. Uz visiem šiem jautājumiem pētījumu rezultātā mēs iegūsim atbildes un zināsim kā rīkoties, lai izvairītos no plūdiem un kā pareizi rīkoties plūdu draudu situācijā. Mums ir jāmazina plūdu ietekme Ogres upē".
Ogres novada pašvaldība sadarbībā ar valsts SIA Latvijas, vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru izstrādā programmu, lai noteiktu nepieciešamos parametrus un saņemtu informāciju par plūdu riska draudiem Ogres upē.
Ogres upe pastāvīgi rada plūdu draudus, un pašvaldības rīcība ir vērsta uz to, lai šo apdraudējumu mazinātu.
2015. gada 14. janvārī, 14:42, Aktualitātes
www.ogresnovads.lv
Jaunākie komentāri
Mērlatas glābs no plūdiem par 300000 eiro ha ha ha
Slūžas nav izņemtas.Tās izņem ,kad ūdens jau gāžas pa visām malām.
Labdien visiem! Beidzot sakas normala domasana, ja ta vien nav imitacija (es par merijumiem). Vakardien apskatiju dambi un varu pateikt skaidri un gaisi: iznemtas sluzas bija tikai 7m2 liela zona, un plus uz Hes teceja apmeram 2m2. Parejais dambis kas sastav apmeram 60m2 bija ciet un tas viss notur max udens limeni. Es nerunaju par to nelielu udens daudzumu kas smelas pari dambim.Var pateikt ka apmeram 85% ir ciet un 15% vala. Pec sim cipariem var pateikt ka "OGRES HES NAV Vainiga pie pludu rasanas!" Sakrba Ziema un daba ietekme! Vai negribas smeties? Darzinos udens limenis ir apt. 0.5 m lidz pludiem. Un pat nemeginiet teikt pretejo, viss ir skaidrs. Domaju ka driz bus atkal pludi un tikai tad lems par sluzu atversanu. Vieniga ceriba uz kartigo petijumu par ko sludina. Ja kads zina hidrologu kurs veiks petijumu padodiet zinu, labprat aprunatos ar petniekiem. Un nav jaklausas apgalvojumus ka PLUDI BUS. Pludiem NAV JABUT tas jasaprot visiem.