Draud atkārtoties 2013.gada pavasara postošo plūdu scenārijs 
Palielināt attēluOgres upē no šosejas tilta līdz pat jaunajam aizsargdambim pie Norupītes ir izveidojies vižņu sastrēgums, un ledus krāvuma virzība ir apstājusies.
Spēcīgās ūdens straumes no ledus klājuma gan ir atsvabinājušas Ogres upes ieteku Daugavā, taču apjomīgais ledus krājums vairāku kilometru garumā spītīgi stāv uz vietas tieši pie šosejas tilta.
Šāds skats - arīdzan pēc janvāra sākumā piedzīvotām straujām temperatūras izmaiņām un lielās ledus iešanas - izveidojās 2013.gada janvārī, kad pēkšņie plūdi izrādījās visai postoši. 2015.gada pirmo dienu dabas kataklizmas par laimi iedzīvotājiem bija krietni miermīlīgākas. Tomēr par cēloni vēl postošākiem un arī traģiskākiem plūdiem 2013.gada pavasarī kļuva tieši iespaidīgās ledus un sniega "putras" sasalšana. Un tas ir novērojams arī šogad. Meteorologu prognozes liecina, ka no pirmdienas Latvijā ilglaicīgi valdīs zema gaisa temperatūra - tātad - sastumtais ledus krāvums Ogres upes lejtecē atkal sasals...
Portālā Ogrenet jau informējām, ka Ogres upes lejtecē sestdien saistībā ar ledus iešanu un sastrēgumu veidošanos strauji paaugstinājās ūdens līmenis. Tāds tas saglabājās arī svētdienas rītā - divi metri virs novērojumu stacijas nulles punkta.
2015. gada 4. janvārī, 12:23, Aktualitātes
Ogrenet
Jaunākie komentāri
Noderīgs raksts par virtuves izlietnēm - https://up-mebeles.lv/virtuves-izlietnes/
Jebkuram loģiski domājošām ir skaidrs, ka ar dabu nedrīkst jokot! Taisnība un pilnīgi piekrītu Olega komentarijiem! Bet tiem, kas tikai muld aiz nav ko darīt, neiedzīļinoties problēmā, palasiet oficiālus pētījumus, kaut PDF organizētus pētījumus, par mazo HES kaitējumu dabai. Plus konkrēti Ogres HES īpašnieka bezatbildība, alkatiba, kāre ... un pašvaldības nolaidība pasliktina visu situāciju! Sākotnēji Meliorprojekta izstrādētajā projektā bija paredzēts, ka Ogres HES darbosies sezonāli, un tikai ar šādiem nosacījumiem, piekrīta norādītās HES būvēšanai
Pie dzelzcela tilta savacas tas 10L SPAINIS (lasit ieprieks) kas tika izgasts izlietne. Tagad tas ledus-shuga tur ari stav. Viss tas udens daudzums butu bijis ar mazu straumiti sen jau Daugava ja netecetu ta ka no SPAINA uz pilnu izlietni. Liekas ka Latvija nav ne viena Hidrologa kas varetu zinatniski pieradit to, vai tas nav vajadzigs nevienam. Kas attiecas par aizvaksanos tad atbildesu ta: mana maja stav uz vecteva zemes, ko vins tur buveja pagajusa gadsimta vidus. Vins stastija ka pludi ir liels retums, un medz but reizi par 30-40 gadiem. Liekas ka cinitajam par nodokliem japadoma cik maksa elektriba no mazas Hes (Latvenergo to perk divreiz dargak neka pasu energijas izmaksas) Un kur aiziet nodokli no elektribas maksājumiem? Kas attiecas par upes dzilumu- tas tik tiešam ir bijis minimlas agrak. Kartonkas iedzivotaji domaju ka vel atceras cik dzili bija pie pludmales. Sobrit tur ir vismaz 1.5-2.0m dzilak. Bet vel interesantakais ka iela driz iebruks upe- pie pagrieziena uz gazes kantori. Kura nodoklus tad skaitisim? Risinajums viens- Hes lai strada, bet pavasari-rudeni. Pa ziemu ciet un sluzas vala.