Ogres 1.vidusskolas skolēni sarūpējuši dāvanas bērnunamam 

Vairāk attēlu galerijā

Dāvināšanas prieku gada nogalē, dienā, kad audzēkņi saņem liecības, sev sagādājuši Ogres 1.vidusskolas skolēni, sarūpējot Ziemassvētku dāvanas "Skangaļu Muižas" bērnunama audzēkņiem Priekuļu novada Liepas pagastā, kuras šodien turp tika aizvestas.

Dace Čuhnova, 2.a klases audzinātāja, teic, ka Ogres 1.vidusskola ar labdarību nenodarbojas pirmo gadu. "To mēs darām divreiz gadā jau ilgstoši. Mārtiņdienā naudiņu ziedojam Mārtiņa fondam, dzīvnieku patversmei. Labo darbu nedēļā mēs bijām aizgājuši uz patversmi un pie tam vēl atradām vienam sunītim mājas. Aizvedām Billīti ar visu jauno saimnieci uz mājām. Tagad esam krustvecāki!," stāsta skolotāja. "Arī uz bērnunamu mēs nebraucam pirmo reizi. Man tā jau ir trešā reize."  "Skangaļu Muiža” izvēlēta tāpēc, ka tajā mīt arī bērni no Ogres novada.

D.Čuhnova vēl nezina, cik cieša varētu izveidoties turpmākā sadarbība ar bērnunama audzēkņiem. Varbūt tā varētu būt sarakste, varbūt bērni varēs atrast sev vietu, kur paciemoties skolas brīvlaikos, varbūt kāds pieaugušais uzdrīkstēsies uzņemties audžuvecāka pienākumus...

Ogres 1.vidusskolas skolēniem stundās stāsta, ka nebūt ne par katru labo darbu jāgaida pateicība. Reizēm paldies atnāk pavisam negaidītā veidā. Piemēram, palīdzība Afganistānas bērniem galarezultātā pārvērtusies par jaunu skolas jumta segumu.

Pirms došanās uz bērnunamu portāls Ogrenet vēlējās zināt, kas skolēnus uzrunā, lai izlemtu kādam palīdzēt (cilvēkam, dzīvniekam). Kam palīdzēt ir vieglāk?

Lūk, kādas atbildes saņēmām:

"Mani uzrunā sirdsbalss, lai ziedotu kādam, un tam nav nozīmes, kam es ziedoju – bērnam vai kaķītim. Vieglāk ir ziedot sunītim, jo tam ir mazāk prasību. Jo kādreiz kāds sunītis mani mīlēs!" - tā Uldis Lejs, 4.a klase.

"Man palika žēl bērnu, jo viņiem nav vecāku. Manuprāt, vieglāk ir palīdzēt cilvēkiem," – Elīza Čeredņičenko, 2.d klase.

"Mūs uzrunā skolotāji, pastāstot, ka notiek labdarības akcija. Nolemjam piedalīties, jo mums ir gan ēdiens, gan apģērbs, gan spēles, gan mīļa ģimene, bet citiem nav. Cilvēki ir nežēlīgi, ka izmet dzīvniekus ārā, nerūpējas par viņiem. Bet maziem bērniem ir vēl grūtāk. Ja kaķis var atrast ēdienu konteineros ārā, tad mazi bērni, kas atstāti novārtā, to nevar izdarīt. Viņi paliek neēduši, gulēt iet aukstumā. Mēs atbalstījām Ogres dzīvnieku patversmi arī, žēl šo mazo kamoliņu, bet ar lielāku sirds siltumu gatavojām dāvanas bērnunama bērniem. Un mums nebija žēl šīs spēles, kas tika gādīgi atdotas priekš bērniem bērnunamā. Lai viņiem Ziemassvētkos ieplūst sirsniņā siltums un acīs atmirdz prieks!" – tādas  ir pārdomas, ko izteikuši 2.a klases skolēni: Markuss Rušmanis, Sniedze Brazeviča, Šeila Ozoliņa un Patriks Vitkus.

Katrīna Šteinkopfa no 4.b klases teic tā: "Palīdzēt citiem mani mudina mans pozitīvisms un prieks par dzīvi. Ja es varu iepriecināt cilvēkus vai dzīvniekus, tad pati jūtos labi. Vieglāk palīdzēt dzīvniekiem, jo viņi iepriecina mūs un ir vienmēr uzticīgi."

2.b klases skolēni – Jānis, Madara, Paula, Dārta, Nikola, Ērika, Valters un skolotāja I.Rozīte sniedz šādu atbildi: "Skolotāja uzrunāja. Apspriedāmies ar vecākiem. Mums vieglāk ir palīdzēt vecākiem un bērniem. Vecāki arī par mums rūpējas. Ja kāds ir noskumis, ir jāpalīdz."

Evelīna Tīna Lazdiņa un Luize Daniela Mitrofanova no 2.e klases uzskata tā: "Šiem bērniem ir vairāk nepieciešamas spēles un mantas. Mums gribējās šos bērnus iepriecināt, jo mēs esam labsirdīgi un izpalīdzīgi. Lai viņiem ir priecīgi Ziemassvētki un mazās sirsniņas pilda laime!"

No 3.b klases Marta Niedra teic, ka palīdzējusi tāpēc, ka visas sirdis vajadzēja piepildīt ar mīlestību un prieku.

Martas klasesbiedre Amanta Mezīte:"Es bērnunamiem grāmatas dāvināju un viņus iepriecināju, jo es vēlējos, lai tie bērni, kuri ir bez ģimenes, Ziemassvētkos arī dabūtu kādu jauku dāvanu un lai ir priecīgi, lai saprot to, ka ir cilvēki, kuri viņus mīl."

"Es ziedoju, lai visiem bērnunama bērniem ir ko darīt un lai viņi dabūtu jaunas mājas!" – tāds ir Evitas Znotiņas vēlējums, 3.b klase.

Alise Daukste, 3.b klase, atbild tā: "Es bērnunamam ziedoju, jo saprotu, ka viņi arī ir daļa no mums un viņi nav nekādi tur bērni, kas nav neko pelnījuši."