Vienojas par turpmāko rīcību plūdu seku likvidēšanā un novēršanā

Palielināt attēlu

Šodien Ogres novada pašvaldībā ar pašvaldības vadību un speciālistiem tikās VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (ZMNĪ) pārstāvji, lai runātu par turpmāko sadarbību plūdu seku likvidēšanā un novēršanā.

Sarunas laikā tika pārrunāta situācija Ogrē plūdu laikā un pēc plūdiem, pārrunāti jautājumi par turpmāko rīcību, lai nākotnē pasargāju iedzīvotājus no plūdiem.

Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos Egils Helmanis uzsver, ka šobrīd pašvaldībai ar ZMNĪ ir jāvienojas, kā turpmāk tiek organizēti Urgas un Ķilupes tīrīšanas darbi, kas un kā segs upju tīrīšanas izdevumus un kompensācijas iedzīvotājiem, kā arī ir nepieciešams palielināt sūkņu jaudu Urgas upes sūknētavā "Ogre – 1". "Ir jāizdara viss iespējamais, lai mūsu iedzīvotāji būtu droši, ka pavasarī šāda situācija neatkārtosies. Par iedzīvotājiem esam atbildīgi mēs visi kopā," piebilst E.Helmanis.

VSIA ZMNĪ valdes priekšsēdētājs Roberts Dilba skaidro, ka Zemkopības ministrijai nav pieejami līdzekļi upju tīrīšanai, ir finansējums tikai to upju uzturēšanai, kurās ieguldīti Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļi. "Mums ir vienošanās ar VSIA "Meliorprojekts" par to, ka mēneša laikā Ķilupē tiks veikti uzmērījumi, noskaidrojot bīstamākos posmus, par kuru tīrīšanu arī varam runāt,” norāda R.Dilba. Runājot par sūkņu jaudu, ZMNĪ pārstāvji pauž viedokli, ka sūkņu jauda sūkņu stacijā "Ogre – 1" ir pietiekama. 

R.Dilba uzsver, ka, izvērtējot situāciju, ir noskaidrots, ka galvenais plūdu cēlonis Ogrē šī gada oktobrī bijusi Ķilupes pārplūšana, tāpēc ZMNĪ jau uzsākusi projekta sagatavošanu darbu veikšanai Ķilupē – Urgas upes galā (Ciemupes pusē) plānots uzbērt nelielu dambi, kas norobežos Ķilupes ūdeņus no Urgas upes, kā arī upes gultnes tīrīšanu un dolomīta drupināšanu upes gultnē posmā no Daugavpils šosejas līdz dzelzceļam. Projektu plānots iesniegt Lauku atbalsta dienestā, bet tā apstiprināšana varētu notikt trīs mēnešu laikā, tāpēc tā savlaicīgākai īstenošanai ZM vērsīsies Ministru kabinetā, lūdzot minēto darbu veikšanai nepieciešamos līdzekļus piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. 

"Ja tiks sakārtota Ķilupe, tad līdzīgai situācijai, kāda izveidojās Urgas upē, nevajadzētu atkārtoties,' ir pārliecināts R.Dilba, piebilstot, ka paralēli tam tiek gatavots projekts Urgas upes rekonstrukcijas darbu veikšanai 6,5 km garumā. "Tiklīdz būs pieejams ES struktūrfondu finansējums jaunajam plānošanas periodam, kas, cerams, notiks līdz šī gada beigām, tā pieteiksimies finansējumam Urgas upes rekonstrukcijas veikšanai. Ņemot vērā visus nepieciešamos saskaņojumus un prasības, ātrākais, kad darbi varētu sākties Urgā, ir nākamā gada vasara," prognozē R.Dilba. 

ZMNĪ plānoto darbu grafiku gan Ķilupē, gan Urgas upē iesniegs pašvaldībai rakstveidā.

ZMNĪ pārstāvji atzina, ka ZM līdzekļi pašvaldības un iedzīvotāju zaudējumu segšanai nav pieejami, līdz ar to Ogres novada pašvaldības vadība kopā ar ZMNĪ pārstāvjiem vienojās, ka visi plūdos radītie zaudējumi tiks iesniegti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kas savukārt vērsīsies Ministru kabinetā šos līdzekļus piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. E.Helmanis norāda – ja valsts šo finansējumu nesniegs, pašvaldība apsver iespēju vērsties tiesā. 

Tikšanās laikā pēc deputāta A. Ceplīša ieteikuma tika izveidota darba grupa ar ZMNĪ un Ogres novada pašvaldības speciālistiem, kas turpinās plūdu seku likvidēšanas un novēršanas darbu. Ņemot vērā plūdu pieredzi, tiks pārskatīts civilās aizsardzības plāns, savstarpējās komunikācijas uzlabošanai Civilās aizsardzības komisijā tiks iekļauts arī ZMNĪ speciālists.