Ogres Latviešu biedrība nonākusi krustcelēs 

Vairāk attēlu galerijā

16.oktobrī Ogres Centrālajā bibliotēkā uz diskusiju tika aicināti visi, kam interesē Latvijas vēsturiskā un kultūras mantojuma apzināšana, saglabāšana, popularizēšana un Latviešu biedrību darbības izpausmes.

"Kad 1991.gadā tika atgūta valstiskā neatkarība, pirmā doma bija atjaunot Latviešu biedrības. Ogrē vēsturiski nav bijis Latviešu biedrības, tāpēc tā tika izveidota no jauna. Informāciju par mūs biedrības pirmsākumiem var atrast arī 2008.gadā iznākušajā  izdevumā "Latviešu biedrības pasaulē"," stāsta Ogres Latviešu biedrības priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Ogres Latviešu biedrības, kura pērn nosvinēja 20 gadu pastāvēšanas jubileju, aktivitātes Ogres novadā diemžēl nav īpaši jūtamas. To atzina arī diskusijas dalībnieki. Daži atklāja, ka vispār nebija dzirdējuši par tādas biedrības eksistenci.

Biedrībai, kopš Ogres Tautas nama nodošanas privatizācijā, nav arī savu telpu – dažādu saietu rīkošanai tiek meklēts atbalsts no kultūras un izglītības iestādēm. Arī dalībnieku skaits ir ļoti neliels – tas nepārsniedz 10 cilvēku.

Ja biedrība vēlas ne tikai pastāvēt, bet arī attīstīties, tai ir jāpiesaista jauni biedri. "Mēģinu ieinteresēt jauno paaudzi caur sociālajiem tīkliem, taču pretī bieži vien saņemu atbildi: "Bet  kas man par to būs, ja es iestāšos un darbošos biedrībā?” Mūsdienu jaunieši vēlas, lai viņiem par visu, tostarp arī par latviskā gara uzturēšanu, samaksā,” atklāj R.Auziņa.

Diskusijas izraisījās ne tikai par jaunu biedru iesaistīšanas problēmām, bet par Latviešu biedrību pastāvēšanas lietderību Latvijā vispār. Šo problēmu aktualizēja Aizkraukles Latviešu biedrības priekšsēdētāja vietnieks Harijs Jaunzems. 

"Mēs esam brīva, neatkarīga Latvijas valsts, kurā visa vara pieder tautai. Mums viss ir – atgūta neatkarība, nostiprināta latviešu valoda, tiek koptas un uzturētas tautas tradīcijas. Ko mēs gribam panākt Latvijā ar Latviešu biedrībām, kāds ir to uzdevums šodienas apstākļos?" uz pārdomām vedināja H.Jaunzems.

Pēc Jaunzema kunga domām, vienīgais reālais Latviešu biedrību mērķis varētu būt – vienot latviešus, jo latvieši šobrīd ir sašķelti, kā nekad. 

"Latvieši ir sašķelti starp politiskajām partijām, starp latviešiem Latvijā un latviešiem ārzemēs, nav vienotības arī starp Latviešu  biedrībām. Gandrīz nevienai Latviešu biedrībai, izņemot Rīgas Latviešu biedrību, statūtos nav norādīts mērķis – veicināt latviešu vienotību. Ja kādiem ārējiem spēkiem labpatiks izrādīt savu agresivitāti, kā, tas, piemēram, šobrīd ir Ukrainā, tad latviešu sašķeltība un sadrumstalotība tikai veicinās šo procesu,” norāda H.Jaunzems. 

Diskusijas dalībnieki iepazinās ar Latviešu biedrībām veltītu izstādi, kurā var vairāk uzzināt par Latviešu biedrību darbu.

Izstāde atvērta līdz 30.oktobrim. R.Auziņa plāno ar šo izstādi iepazīstināt arī Ogres novada pagastu ļaudis, tādējādi cerot, ka arī kādā pagastā tiks izveidota Latviešu biedrība.