Audits pašvaldības aģentūrās III: "Mālkalnes" ieņēmumi un māju apsaimniekošana

Palielināt attēlu

Vēlēšanu laiks aizvadīts, tāpēc atkal "jānolaižas uz zemes" pie Ogres novadam būtiskām lietām, kas nekur nepazuda garajā naktī uz 5.oktobri.

Kopumā izvērtējot pašvaldības aģentūras "Mālkalne" darbību, auditorfirmas "BPG Baltic Inspekcija AMJ" revidenti savā atskaitē domei secina: aģentūra darbojas ar ļoti labiem finanšu rezultātiem, pat neskatoties uz to, ka tai ir ievērojams šaubīgo debitoru apjoms. Tomēr viņi uzskata: šāda situācija norāda uz to, ka iedzīvotāji pārmaksā par saņemtajiem pakalpojumiem. Piemēram, paaugstinātās apsaimniekošanas maksas, neatkarīgi no izlietojuma mērķa un laika, tiek uzreiz atzītas par aģentūras ieņēmumiem, lai gan faktiski ir tās saistības pret iedzīvotājiem.

Pārrunās ar revidentiem aģentūras vadība apgalvoja, ka Ogrē ir vieni no zemākajiem apkures un ūdens tarifiem. Pārbaudītāji uzskata, ka tie nav salīdzināmi ar tarifiem, ko aprēķina pēc vienotas metodikas un akceptē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā. Tomēr revīzijas uzdevums nebija vērtēt tarifu aprēķināšanai pielietoto metodiku, tāpēc auditori neuzņemas apgalvot, ka aprēķini tiek veikti nepamatoti, tikai norāda: aģentūra pati nosaka metodiku, tāpēc tai ir iespējas manipulēt ar aprēķinu veikšanu. Ziņojumā norādīts, ka viens no risinājumiem, kā domei nodrošināt vienotu un caurskatāmu tarifu aprēķināšanas kārtību, ir veidot pašvaldības kapitālsabiedrību.

Izlases veidā revidenti "Mālkalnē" iepazinās ar dzīvojamo māju uzturēšanas un apsaimniekošanas tāmēm, tāpat ar faktisko ieņēmumu un izdevumu pārskatiem par 2013. un 2014.gadu. Izvērtējot viņiem sniegto informāciju, tika konstatēts: uz 2014.gada 1.janvāri mājām kopējais apsaimniekošanas līdzekļu atlikums ir 1 505 823 eiro, savukārt māju pārtērētie līdzekļi ir 287 848 eiro, bet iedzīvotāju parāds par apsaimniekošanu 317 174 eiro. Finanšu uzskaitē kā nākamo periodu ieņēmumi nav uzrādīti māju veidotie uzkrājumi, tāpat tajā kā debitoru parādi nav uzrādīti māju pārtērētie līdzekļi, kas jau izlietoti noteiktu darbu veikšanai.

Saskaņā ar aģentūras direktora rīkojumu Nr. 68a (izdots 20.06.2011.), sākot ar 2012.gadu, ir noteikts katrai mājai veidot obligāto rezervi – līdzekļu summu neparedzētai, nenovēršamai nepārvaramai varai (dabas stihijas, plūdi, ugunsgrēks, kā arī citi apstākļi, ko nevarēja paredzēt). Tās lielumu nosaka, mājas kopējo platību reizinot ar 1 latu jeb 1.42 eiro par kvadrātmetru. Pēc būtības iedzīvotājiem papildus noteiktai apsaimniekošanas maksai ir arī jāmaksā par rezerves izveidošanu. To izlietot ir paredzēts tikai īpašos gadījumos – tātad pēc būtības šāda rezerve ir uzkrājumi, kas uzrādāmi arī bilancē saistību sastāvā un samazināmi tikai pēc faktiskas to izlietošanas. Iekļaujot tos tekošajā apsaimniekošanas maksā, aģentūras uzskaitē netiek ievērots ieņēmumu un izdevumu atbilstības princips, kā arī netiek uzrādītas pilnīgi visas aģentūras saistības.

Rīkojumā Nr. 68a noteikta arī kārtība, māju pārtērēto līdzekļu atdošanai – paredzot, kā minimums, 0.03 Ls (0.042 eiro)/m2 no apsaimniekošanas maksas novirzīt dzīvojamās mājas izdevumu pārtēriņa pakāpeniskai dzēšanai. Revidenti norāda, ka arī šo līdzekļu uzskaitē nav ievērots ieņēmumu un izdevumu atbilstības princips. Pēc būtības, ja mājā tiek veikti remontdarbi, kam nav līdzekļu, tad šāda veida darbi ir jāatzīst izdevumos – un attiecīgi jāatzīst ieņēmumi par sniegtajiem pakalpojumiem un debitoru parāds. Pēc tam, vienojoties ar iedzīvotājiem, šis parāds tiek secīgi dzēsts, un parāda dzēšanas summa uzrādās arī ikmēneša rēķinos kā atsevišķs postenis. Taču aģentūras rēķinos tiek uzrādīta apsaimniekošanas maksa, kas iekļauj sevī ne tikai apsaimniekošanai nepieciešamo izdevumu segšanu, bet arī debitoru parādu (līdzekļu pārtēriņu) dzēšanu un uzkrājumu veidošanu.

Tāpat rīkojumā ir atrunāta kārtība, kādā secībā mājām tiek atdoti uzkrātie līdzekļi. Taču, izlases veidā pārbaudot dažu māju faktisko ieņēmumu un izdevumu pārskatus, revidenti neguva pārliecību, ka šis rīkojums tiek pildīts.

Piemēram:

No pārbaudītāju izvēlētām 9 mājām, kam ir vislielākais līdzekļu uzkrājums vai pārtēriņš, ir redzams, ka uzkrātie līdzekļi tiek samazināti 4 mājās, savukārt mājās, kur ir līdzekļu pārtēriņš, parāds vispār netiek dzēsts. Izvērtējot šo māju iedzīvotājiem izrakstītos rēķinus, arī atklājas, ka atsevišķi neparādās parāda summa un šīs summas dzēšana.

Izvērtējot apsaimniekošanas ieņēmumu un izdevumu uzskaiti, revidenti secina: aģentūra finanšu uzskaitē korekti neuzrāda visas saistības pret iedzīvotājiem par izveidotajām uzkrājumu summām. Tāpat netiek uzrādīti pilnīgi visi debitori par pārtērētajiem līdzekļiem, kas izlietoti konkrētu remontdarbu veikšanai. Šādas uzskaites rezultātā daļa iedzīvotāju būtiski pārmaksā par apsaimniekošanas pakalpojumiem, savukārt citi maksā nepietiekoši. Tāpat pārbaudītāji domei norāda: šādā veidā tiek nekorekti uzrādīts aģentūras finanšu rezultāts – no iedzīvotājiem saņemtos līdzekļus, kas tiks izlietoti nākamajos periodos, "Mālkalne" atzīst par saviem ieņēmumiem tekošajā periodā. Tā rezultātā šīs summas palielina budžeta izpildes pozitīvo rezultātu, kaut faktiski tās ir aģentūras saistības pret iedzīvotājiem: uz 2014.gada 1.janvāri "Mālkalne" no iedzīvotājiem iekasēja apsaimniekošanas maksu 1.5 miljona eiro apmērā, par ko iedzīvotāji nav saņēmuši pakalpojumus.
 
Pašvaldība nav skaidri nodefinējusi aģentūras veicamos uzdevumus, tie pārklājas ar komunālās nodaļas uzdevumiem. Piemēram, gan aģentūras budžetā, gan komunālās nodaļas budžetā tiek paredzēti izdevumi koku ciršanas un zāģēšanas darbiem. Audita laikā netika uzrādīts neviens dokuments, kur būtu skaidri norādīti tie pašvaldības īpašumi, kas nodoti aģentūras apsaimniekošanā. Revidentiem nebija iespēja "Mālkalnē" iepazīties ar pilnībā sakārtotām māju lietām. Viņi norāda, ka informācija tajās ir jāievada operatīvi, atbilstoši MK noteikumiem Nr. 908. Piemēram, ar dzīvojamās mājas tehnisko uzturēšanu saistīto darbu izpildi apliecinoši dokumenti lietā ir jāiekļauj divu darbdienu laikā pēc attiecīgo pasākumu veikšanas vai pieņemšanas un nodošanas akta parakstīšanas.

Aģentūras remontu-celtniecības iecirknī, kā pamatuzdevums ir nodrošināt Ogres pilsētas un Ogresgala pagasta dzīvojamo māju remontdarbu veikšanu, nav skaidras un caurskatāmas kārtības, kad un kādēļ tiek pieņemts lēmums darbus veikt pašu spēkiem, bet, kādos gadījumos tiek piesaistīts ārpakalpojuma sniedzējs, veicot arī iepirkuma procedūras. Izvērtējot remontu iecirkņa darbinieku algas, tika konstatēti gadījumi, kad darbinieku vidējā mēneša darba alga pārsniedz rīkojumā noteikto līmeni – turklāt šis palielinājums nekādi nav pamatots.
 
2013.gada augustā Valsts darba inspekcija sastādīja protokolu par darba drošības pārkāpumiem Meža prospektā 4a, diviem iecirkņa darbiniekiem strādājot uz jumta. Saskaņā ar revidentiem pieejamo informāciju, šajā mēnesī nekādi plānotie darbi attiecīgajā ēkā netika veikti. Savukārt uz izsaukumiem viens darbinieks bija norīkots 10 stundas, bet otrs – tikai stundu. Tāpēc revidenti retoriski vaicā: vai šīs vienas stundas laikā ir iespējams veikt darbus, pārkāpjot darba drošības noteikumus, tādējādi liekot ierasties darba inspekcijai un sastādīt par to protokolu? Izvērtējot darba algas paaugstināšanas koeficienta piemērošanu, ir redzams, ka vienam no šiem darbiniekiem visām augusta darba stundām piemērots koeficients 1.1838. Kāds tam bija pamatojums, ja viņam tika noteikts disciplinārsods? Pārbaudītāji uzkata: aprēķinot darba samaksu, faktiski nekas netiek vērtēts – algas paaugstināšanas koeficientu "Mālkalnē" pielieto subjektīvi.