Ogrei jādomā par alternatīvas apkures sistēmas izveidi 

Palielināt attēlu

Ogres novada domē septembra komiteju sēdē viesojās Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore, Dr.habil.sc.ing. profesore Dagnija Blumberga.

Viņa izvērtēja siltumapgādes sistēmu Ogrē un pārrunāja iespējamos risinājumus, jo šobrīd Ogre ir viena no retajām Latvijas pilsētām, kurai nav cita alternatīva apkures veida kā vien dabasgāze.

Tiekoties ar deputātiem, D.Blumberga ieskicēja situāciju, kāda izveidojusies ar Ogres siltumapgādes sistēmu, balstoties uz konsultatīvās firmas "Ekodoma" veikto izpēti, veidojot "Ogres novada ilgtspējīgas enerģijas rīcības plānu 2013. – 2020.gadam".

Dabasgāze ir aptuveni trīsreiz dārgāka nekā šķelda vai granulas
"Ogre ir viena no tām savdabīgajām vietām, kura apkures nodrošināšanai izmanto no Krievijas importēto dabasgāzi. Nerunājot par to, kā var veidoties attiecības ar kaimiņvalsti, jārēķinās, ka dabasgāze var palikt un paliek aizvien dārgāka. Turpretī vietējo energoresursu – granulu un šķeldas cena pēdējo astoņu gadu laikā tikpat kā nav mainījusies. Šobrīd dabasgāzes vienas megavatstundas cena ir aptuveni trīs reizes lielāka nekā šķeldas megavatstundai. Uzskatu, ka Ogrei jādomā, ko darīt tālāk. Protams, to nevar atrisināt vienā dienā, taču jārauga, kā apkuri padarīt lētāku. Siltumenerģiju neražo tāpēc, ka kādam to patīk darīt, siltumenerģija ir bizness. Ir pilnīgi skaidrs, ka Ogre, atšķirībā no citām vietām, ir aizkavējusies ar energoefektivitātes pasākumu realizēšanu. Kaimiņos, Salaspilī, šajā ziņā situācija bija vēl kritiskāka. Tagad viņi ir atraduši risinājumu, uzstādot vienu šķeldas katlu, un šobrīd Salaspilī siltumenerģijas tarifi pamazām mazinās. Lai patērētājam nodrošinātu siltumenerģiju, nepieciešami enerģijas avoti. Diemžēl šobrīd daudzdzīvokļu namos dzīvojošie ogrēnieši nelietderīgi tērē dabasgāzi, ko Latvija iepērk. Valstij tas izmaksā 1.4 miljonus eiro dienā, un iedzīvotāji maksā vairāk, nekā vajadzētu maksāt par šo pakalpojumu. Ogrēniešiem ir pēdējais brīdis domāt, kā diversificēt kurināmo katlu mājās, un no dabasgāzes nevis pilnībā atteikties, bet apkures sistēmu sakārtot tā, ka galvenais kurināmais ir šķeldas vai granulas, un tikai lielākas slodzes gadījumā tiek izmantota dabas gāze," skaidro D.Blumberga.

Arī iedzīvotājiem jāsaprot, ka siltumenerģija jātaupa
Profesore norāda, ka ir vairākas alternatīvas, kā tālāk rīkoties. "Pirmā no tām – nedarīt neko, jo Ogre ir tuvu Rīgai un cilvēkiem varbūt ir pietiekami daudz ienākumu, lai samaksātu par enerģiju, tikai jārēķinās, ka šī summa augs. Otra alternatīva ir īstenot virkni pasākumu ar minimālām investīcijām, ieviešot ēkās energopārvaldību. Vēl viens risinājums – veikt ekonomisko izpēti un, kā jau iepriekš minēju, vismaz nelielajās katlu mājās uzstādīt arī granulu katlus. Visbeidzot, daudzslāņains risinājums ir mēģinājums īstenot tehniski – ekonomiski pamatotus projektus, kas paaugstina ēku vērtību, veicina labsajūtu un komfortu. Citās Latvijas pilsētās šajā ziņā situācija ir krietni labāka nekā Ogrē. Piemēram, Limbažu novadā ir pagasti, kur nosiltinātas visas ēkas, bet pašos Limbažos nosiltināti 75 procenti daudzdzīvokļu namu. Diemžēl Ogrē šobrīd ir tikai daži nosiltināti daudzdzīvokļu nami, kuros attiecīgi siltumenerģijas patēriņš ir krietni zemāks. Nesiltinātajās ēkās tas divas reizes pārsniedz to patēriņu, kādam vajadzētu būt. Jāpiebilst, ka pašvaldības ēkās situācija ir krietni labāka, jo daudzas no tām pēdējo gadu laikā tikušas nosiltinātas. Protams, ir svarīgi, lai arī paši iedzīvotāji saprastu, ka siltumenerģija jātaupa. Ir vairāki piemēri, kad enerģiskas rīcības rezultātā, raugot, lai naktīs būtu aizvērti logi, lai nebūtu aizsegti radiatori, paši iedzīvotāji ir spējuši enerģijas patēriņu samazināt pat līdz 25 procentiem, bez jebkādiem papildus ieguldījumiem vai izmaksām. Svarīga ir arī energopārvaldība. Piemēram, ja cilvēki tur vaļā logus un tādējādi silda atmosfēru, ir jādomā, vai ēkai netiek padots vairāk siltuma, nekā tas nepieciešams," skaidro D.Blumberga.

Apkures sistēma jāorientē uz nacionālajiem resursiem
"Diemžēl līdz šim Ogrē nav tikuši izveidoti alternatīvi apkures veidi, kas būtu sava veida garants apkures tarifu saglabāšanai līdzšinējā līmenī vai pat to samazināšanai. Padziļināti pētot šo problēmu, nonācām pie secinājuma, ka šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka Ogrē ar apkures biznesu saistītie cilvēki ir pietuvināti vienai konkrētai partijai. Tāpēc arī līdz šim netika izveidots alternatīvs apkures variants, lai gan jau iepriekš daudzi brīdināja, ka Ogre izraudzījusies visai bīstamu ceļu. Pat līgumos par gāzes piegādi, ja tos rūpīgāk pārlasa, ir iekļauts punkts, ka pašu drošībai jābūt alternatīvam apkures veidam. Acīm redzot, kādam tas nebija izdevīgi, un finālā esam nonākuši bīstamā situācijā, kuru maksimāli īsā laikā jācenšas labot, lai mēs nebūtu atkarīgi tikai un vienīgi no Krievijas dabasgāzes. Ogrē ir jāveido arī alternatīvs apkures veids, kas balstīts uz nacionālajiem resursiem, vai tā būtu šķelda vai kas cits," saka Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības, sporta un tūrisma jautājumos Egils Helmanis.

Tikšanās noslēgumā Ogres novada domes deputāti uzticēja Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtam izveidot trīs alternatīvas, izrēķinot ekonomiskos parametrus, lai pēc tam izvērtētu Ogrei visatbilstošāko.