Politiski represētie salidojumā Ikšķilē tiekas jau 16.reizi  

Vairāk attēlu galerijā

Ikšķiles estrādē sestdien, 16.augustā, notika Latvijas Politiski represēto apvienības rīkotais 16. politiski represēto personu salidojums.

Salidojumu atklāja Latvijas Politiski represēto apvienības vadītājs Gunārs Resnais. Tiek ienesti Latvijas valsts un Politiski represēto apvienības karogi, skan Latvijas valsts himna.

Neviens eiro no valsts budžeta naudas
G.Resnais pateicās Latvijas pilsētu un  novadu pašvaldībām par pasākuma nodrošināšanu. "Mēs neesam šim saietam tērējuši nevienu eiro valsts budžeta naudas. Tā ir pašvaldību velte saviem represētajiem, lai viņi varētu izbraukt un šeit vienu dienu normāli atpūsties," tā G.Resnais.

Jau ierasti vislielāko slodzi uzņemas Ikšķiles novada pašvaldība, nodrošinot pasākuma norisi Ikšķiles estrādē – svinīgā daļa – un pļaviņā pie Ikšķiles tautas nama – atpūta, atmiņas, mūzika, brīvais mikrofons un likteņa biedru tikšanās.

Ar klusuma brīdi klātesošie godināja pagājušajā gadā mirušos – 920 politiski represētie vairs nav mūsu vidū.

"Un nedrīkstam aizmirst arī to, ka ir bijuši krīzes gadi. Un tomēr – politiski represēto cilvēku kopai ne matiņš nenokrita, nekas netika samazināts, absolūti nekas netika atņemts – un tas uzliek mums par pienākumu, darboties un aizstāvēt valdību, būt ar viņu kopā grūtos un sliktos brīžos," norādīja G.Resnais.

Protams – Latvijā ne viss ir labi. 23.augustā noziedzīgajam Molotova – Rībentropa paktam apritēs 75.gadskārta. Eiropas valstis to pieļāva. Šodien bažas rada notikumi Ukrainā. Ja pasaule klusē – notiek tas, kas notiek...

Mūsu ceļš ir drošs
Latvijas valsts prezidents Andris Bērziņš, uzrunājot klātesošos, sacīja: "Es apņemos apgalvot, ka Latvija ir droša zeme." A.Bērziņš uzskata, ka Latvijas augstāko militārpersonu pieredze ļauj ticēt, ka spējam un spēsim nodrošināt savu drošību un aizsardzību.

Trīs pamatuzstādījumi ir: stiprināt savas pašvaldības, domāt par Ministru prezidenta pilnvaru – un, līdz ar to arī atbildības – palielināšanu un, ņemot vērā kaimiņu igauņu pieredzi, veidot lielākas un stabilākas partijas, jo visas Latvijas partijas kopā (!) ir mazākas nekā igauņu lielākā partija.

"Lai mums visiem skaidrs prāts un skaidri mērķi nākotnē! Es esmu pārliecināts, ka mūsu ceļš ir tomēr drošs, ka mēs ejam pareizā virzienā un viss ir mūsu rokās," uzrunas nobeigumā sacīja Valsts prezidents.

Valsts modrību pārbauda ik pa brīdim
Apsveikumā, ko Solvita Āboltiņa, Latvijas republikas Saeimas priekšsēdētāja, atsūtījusi 16. politiski represēto personu salidojuma dalībniekiem, cita starpā teikts: "Mēs esam neliela, bet spēcīga un drosmīga tauta. Jūsu dzīvesstāsti caurvij Latvijas vēstures traģiskākos brīžus un tomēr tieši jūsu dzīvesstāsti apliecina arī mūsu tautas patieso spēku. Spēku nesalūzt, spēku nosargāt cerību un ticību brīvajai un neatkarīgajai Latvijai un tās ideāliem. Spēku, kas ļāvis mums atgūt savu valsti. Spēku, ar kādu varam droši raudzīties nākotnē."

Latvijas Republikas Ministru prezidente Laimdota Straujuma savā uzrunā pieminēja impērisko varu un totalitārismu, kas Eiropas centrā uzliesmojis ar jaunu spēku. Valsts modrība tiek ik pa brīdim pārbaudīta – arī gaisā un ūdeņos.

"Impēriskā vara grib destabilizēt situāciju pie mums, Latvijā. Bet es ticu, ka mēs šeit, Latvijā, esam stipri visi kopā un mēs spēsim pasargāt sevi un savu tautu no vēstures atkārtošanās. Tagad mēs neesam vieni!" – tā  L. Straujuma, aicinot stiprināt valsts bruņotos spēkus un arī... veselības aprūpi.

Dalīties savā pieredzē ar nākamajām paaudzēm un neaizmirst vēsturi
Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš atgādināja, ka Ikšķilei bijusi laime jau 16 reizes būt par mājvietu politiski represēto personu salidojumam, aicinot atmiņu kamolu arī turpmāk ritināt šeit. Pašvaldības nedrīkst aizmirst tos cilvēkus, kam visvairāk nodarīts pāri.

Vēsturi neaizmirst aicināja Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete. "Ja vēsturi aizmirst, ir ļoti viegli cilvēkiem iestāstīt nepatiesību un attaisnot vardarbību un agresiju. Tieši tas šodien notiek Krievijā, kur cilvēki atkal tic, ka visa pasaule ir sazvērējusies pret viņiem, ka ukraiņi ir fašisti un tāpēc tā ir svēta misija atjaunot bijušo impēriju ar labu vai ar ļaunu," skaidroja S.Kalniete.

Vecākās paaudzes cilvēki ar bažām seko notikumiem Austrumukrainā. Jaunā paaudze, kas augusi brīvā valstī, nespēj saprast, kas ir represīvs režīms un kā tas darbojas pats pret saviem pilsoņiem. "Ir ļoti svarīgi, lai izsūtīto pieredze un vēstures zināšanas jaunajai paaudzei dotu prasmi novērtēt šķietami tik pašsaprotamas vērtības kā brīvība un pašu valsts," atzina S.Kalniete.