Glābējpaku akcija gūst arvien lielāku atsaucību 

Vairāk attēlu galerijā

Piektdien un sestdien tirdzniecības centrā "Dauga" pie veikala "Maxima" gluži kā karogs plīvoja vārds "paldies". 

Kam Glābējpaku akcijas paciņas jau ir gluži kā rutīna, – atnāca, ieraudzīja, piepildīja un atdeva. Ir arī vēl cilvēki, kuriem jāskaidro, kas tie īsti ir par maisiņiem, ko viņiem piedāvā, un tas nozīmē, ka daudziem šī akcija tomēr vēl nav pazīstama. 

Bija arī daudzi, kuri apgalvoja: "Es jau ziedoju pagājušajā reizē," un par tiem bija prieks – kad var, tad ziedo, un nav jau obligāti katru reiz ziedot, kad ierauga akciju.Bet ir arī tādi, kuri jau kļuvuši par pastāvīgiem ziedotājiem. Piekdien kāds jauns vīrietis ziedoja teju puspiekrautus ratiņus, sev no tā atstājot mazumiņu. Jautāju, kas viņam liek tik daudz ziedot, uz ko jaunais cilvēks atbildēja: "Esmu pats nācis no daudzbērnu ģimenes". Tas arī viņa attieksmi izskaidroja. 

Kāda sieviete atnesa smagi piekrautu maisiņu un ar gādību teica: "Šeit es salūkoju kādai ģimenei ar bērniem, lai būtu no visa kā, arī saldumi tajā skaitā".

Pamatā jau šīs paciņas arī saņems ģimenes ar bērniem, bet šo, īpaši uzsvērto pakas nozīmi, lai nonāk tieši kādai ģimenei ar bērniem, tā arī nolēmām pakas sastāvā neko nemainīt – kādu saņēmām, tādu arī atdosim.

Daži jautā, kas tālāk notiek ar šīm paciņām? Mums viņas ir jāpārlūko. Gadījumā, ja pa vidu ir produkti, kam termiņš ātri beidzas, tad tos izdalām pirmos, bet izdalām paciņas no jauna sakomplektētas. Ja, piemēram, no veikala esam atveduši 112 paciņas, ko ziedotāji mums iedevuši, sastāvs tām katrai ir atšķirīgs. Dažās paciņās ielikta tikai konservu kārba, maizes kukulītis, dažās paciņās pilns līdz malām, dažās – saldumu kaste. Par jebkuru produktu, protams, esam pateicīgi, jo kāda nu kuram ir tā rocība, lai ziedotu.

Mēs no jauna katrā paciņā saliekam produktus līdzīgā daudzumā, lai būtu no visa kā, bet gala rezultātā vairs nesanāks tās pašas 112, bet krietni mazāk, toties – visas līdzvērtīgākas. Mēs, protams, skatāmies, cik liela ģimene atnākusi, cik ēdāju tajā ģimenē, un tad var gadīties, ka lielākās ģiemenes saņems nevis vienu, bet divas, reizēm – pat trīs paciņas (sevišķi kuplās ģimenes). Bet, kad ir kādi ziedotāji, kuri uzsver, ka viņu paciņa jādod nedalīta, tāda, kādu viņi ir piepildījuši, arī nododam tālāk.

Nāk paciņu piepildītāji arī ar interesantiem priekšlikumiem – vākt ziedojumus pie Saeimas, aicināt deputātus, lai piepilda ne tikai uz lieliem svētkiem, bet arī ikdienā trūcīgām ģimenēm paciņas.

Nāca arī tādi, kuri kolekcionē nozīmītes, sakot, ja būšot nozīmītes, ziedošot. Pēdējā dienā nozīmītes nebija un tomēr ziedoja, tātad – labestība uzvarēja. Tendence bija vecākiem fotografēšanas brīdī izvirzīt priekšplānā bērnus, ne sevi, un viņus var saprast – mēs lepojamies ar jauno paaudzi, viņi varēs labāk, vairāk, jo iepriekšējās paaudzes māca.

Ievietojam bildes ar pateicības vārdu "paldies!". Mēs lepojamies ar atsaucīgajiem un saprotošajiem cilvēkiem un varam priecāties, ka viņu ziedotais nokļūs līdz ģimenēm, kuras pārvar dažādas grūtības. Ne katrs var iet ogās papildus peļņas nolūkā, ne katram laimējas dabūt gadījuma darbus (un šeit ir runa par laukiem). Pilsētnieki iesaka lauku iedzīvotājiem meklēt darbu lielpilsētu veikalos vai citās vietās, bet pamest ģimenes ar bērniem uz ilgāku laiku arī nav prāta darbs. Kur izeju rast, lai arī laukos nebūtu jādomā, kas notiks ar bērniem, ja vecāki dosies kaut kur tālu peļņā? Taisnība ir, ka nedrīkt sēdēt rokas klēpī salicis un gaidīt, kad viss iekritīs rokās, bet, ja ir kādam grūti, tad tomēr jāpalīdz atsperties, un to mēs visi arī darām.

Pateicībā ziedotājiem veikalā "Maxima", Rīgas ielā 23, t/c "Dauga", Ogrē, paldies veikala "Maxima" vadībai un personālam, paldies portālam Ogrenet, ka publicē informāciju par akciju, Lilija Paegle, biedrības "OTRĀS MĀJAS" un arī "Glābējpaku akcijas" (Ogrē) vadītāja.