Lai pievērstu vecāku uzmanību, bērni dara trakas lietas

Palielināt attēlu

Slimnīcās arvien biežāk nonāk nepilngadīgi jaunieši, kuri saindējušies ar medikamentiem, alkoholu, sadzīves ķīmiju, nezināmas izcelsmes augus maisījumiem un pat mēģinājuši labprātīgi šķirties no dzīves.

Apreibināšanās, aizmiršanās, jaunas sajūtas, kaifs, atslēgšanās no ikdienas problēmām, bēgšana citā realitātē, durvju aizvēršana aiz sevis – tā vai citādi cilvēka dabā ir censties nedomāt par nepatīkamo un aizpildīt tukšuma sajūtu sevī. 

Pieaugušajiem ir vairāk pieredzes un iespēju. Bērni un pusaudži šo pasauli tikai sāk iepazīt...

Nemīlēti pieaugušie pievēršas sektām
Ogres novada Sociālā dienesta vadītāja Sarmīte Ozoliņa teic, ka  pieaugušajiem nereti atliek tikai pabrīnīties un saķert galvu, cik izdomas bagāti ir pusaudži un jaunieši, kad meklē sev kādu apreibināšanās vai izklaides iespēju. Domas par iespējamo veselībai un prātam nodarīto kaitējumu tiek paslēptas labi dziļi, lai netraucē izbaudīt procesu. Sekas? Kādas sekas!?

S.Ozoliņa norāda, ka riskam ir pakļauti to ģimeņu bērni, kuri ikdienā nejūtas mīlēti un kādam pa īstam piederīgi. Ja nav ģimenisko saišu, ja ģimenē ir katrs pats par sevi, ja bērnus apģērbj un pabaro, iedod kabatas naudu, bet par viņiem nav īstas intereses, tad šādi vecāki riskē saskarties ar to, ka bērni var censties viņu uzmanību piesaistīt ne tikai pozitīvā veidā – ar lieliskiem sasniegumiem mācībās vai sportā, bet arī negatīvā, lai tikai vecāki viņus beidzot ierauga!

Nemīlētus pieaugušos iesaista dažādas sektas, nemīlēti bērni arī atrod viens otru un veidu, kā šajā dzīvē tikt kaut mazliet pie prieka, lai arī neīsta un mākslīgi izraisīta...

Pievērst uzmanību kaut vai ar... blīkšķi
Ģimenes atbalsta dienas centra vadītāja Gunda Gunta Rudene Ogrē iemantojusi bērnu un pusaudžu uzticību. Arī viņa uzskata, ka vecāku uzmanības un patiesas ieinteresētības trūkums ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc bērni dara visas tās trakās lietas, ko dara. Liela daļa vecāku strādā divos, trīs darbos un ir pārāk aizņemti ar sevi. Bērna interesēm pievērsties nav ne laika, ne spēka.

G.G.Rudene teic, ka pusaudži liek lietā gan savas skolā gūtās ķīmijas zināšanas, gan pamācības, kuras pavisam viegli atrodamas internetā, lai, piemēram, sajaucot šķietami vienkāršus, ikdienā sadzīvē lietojamus līdzekļus trauku mazgāšanai, gaisa atsvaidzināšanai, vārot tējas, smēķējot nezināma sastāva augu maisījumus, ieelpojot tvaikus virs katliņa un bāžot galvā plastmasas maisiņu... gūtu jaunas sajūtas, ko pieskaitīt savai esošajai sajūtu bagāžai, kur tik maz prieka un tik daudz vienaldzības. Izdomas viņiem netrūkstot.

Sadzīves ķīmijas līdzeklis aizsērējušu cauruļu vai plīts virsmu tīrīšanai, kopā ar populāru dzērienu, minerālmēsliem, puķu mēslošanas līdzekli un vēl šo to spēj radīt pamatīgu blīkšķi ne tikai prātā, bet arī atmosfērā. Labi, ja necieš pats blīkšķa radītājs un līdzās esošie.

Nevis ierobežot, bet izskaidrot
“Uzskatām, ka nebūtu pareiza pieeja ierobežot tās preces, kas ir šobrīd atļautas lietot plašai sabiedrībai, tādēļ, ka kāds tās var lietot ļaunprātīgi vai bezatbildīgi, pavisam citiem mērķiem, kā tās ir paredzētas. Tomēr jāņem vērā, ka pastāv un vienmēr pastāvēs vielas, kuras, neatbilstoši lietojot, ir iespējams apreibināties. Tādēļ būtiski ir informēt sabiedrību (arī jauniešus) par veselīgu dzīvesveidu, riskiem, kas izriet no "neveselīgajām izvēlēm". Arī vecākiem svarīgi painteresēties par to, ar ko jaunieši nodarbojas brīvajā laikā. Un, ja vecāki mana, ka viņu bērnam ir neveselīgas aizraušanās, jau savlaicīgi konsultēties ar ģimenes ārstu,” norāda  Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas speciālists Oskars Šneiders.