Vai "Baltās Cielavas" skulptūra atrodas īstajā vietā?

Palielināt attēlu

Ogres novada pašvaldības autoceļu uzraudzības komisija 20.maijā kā vienu no jautājumiem izskatīja "Baltās Cielavas" skulptūras atrašanās vietas piemērotību.

Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis norādīja, ka šobrīd skvērā, kur atrodas gan strūklaka, gan cieši tai līdzās esošā "Baltās Cielavas" skulptūra, abi šie objekti kontrastē ar savu informatīvo telpu – cielavas skulptūra veido piemiņas vietu represētajām personām, bet strūklaku iedzīvotāji uztver kā izklaides un atpūtas elementu. Turklāt bērni un pusaudži izklaidējoties skvērā nereti izvēlas uzrāpties piemiņas skulptūrai virsū.

E.Helmanis komisijā ierosināja izskatīt iespēju pārvietot "Baltās Cielavas" skulptūru, kur to sākotnēji vēlējās uzstādīt skulptūras tēlnieks J.Karlovs – tuvāk Ogres pilsētas centram, kur tā saglabātu savu sēru un ciešanu simbolisko nozīmi. E.Helmanis uzskata, ka pie baseina skulptūra pazūd, tā ir maza, turklāt ziemas mēnešos, kad baseins tiek apklāts ar koka paneļiem, skvērs iegūst nepievilcīgu skatu. 

Ogres būvvaldes vadītājas vietnieks Pēteris Zilberts skaidro, ka šāds skulptūras izvietojums veidots plānveidīgi izstrādājot Brīvības ielas gājēju posma koncepciju. Brīvības ielas gājēju posmā ieklāts krāsains bruģis, kurā iestrādāti upes elementi - ceļš ar līkloču līnijām un puķu dobes kā upes salas. Būvvaldes vadītājas vietnieks atgādina, ka pirms 6 gadiem izstrādāts projekts paredz Brīvības ielas skvērā netālu no Ogres mākslas skolas pie bērnu rotaļu laukuma izveidot bradājamo baseinu ar iespēju tajā iekāpt un veldzēties. Šis projekts finanšu trūkuma dēļ vēl nav īstenots, bet pilsētas plānošanā ir paredzēts.

P.Zilberts uzskata, ka "Baltās Cielavas" skulptūra ir ne tikai ar sēru noskaņu, bet tiek uzlūkota kā latviešu tautas un ģimenes sargātāja. Skulptūras atrašanās vieta sasaucas ar netālu esošo Ogres dzimtsarakstu nodaļu, kurā, noslēdzot laulības, cilvēki dodas pie cielavas skulptūras nofotografēties. Rudenī, uzstādot skulptūru, laika apstākļu dēļ netika veikts labiekārtojums – izveidots bruģa klājums ap to, tas būtu jāveic tagad. P.Zilberts atgādina, ka piemiņas vieta represētajiem ir ierīkota pie katoļu baznīcas, kur arī notiek visi piemiņas pasākumi un šo vietu arī plānots sakārtot saskaņā ar saskaņoto projektu, to būtiski uzlabojot, tiek meklēti finanšu resursi. P.Zilberts uzskata, ka skvērs ar strūklaku un "Balto Cielavu" pie tā izveidots kā reprezentatīvs skvērs, nevis izklaides vieta. "Pilsētā šobrīd trūkst bērnu rotaļu laukumu un bradājamā baseina," situāciju kopumā vērtē P.Zilberts.

Komisijas loceklis, deputāts Raimonds Javoišs atgādina, ka Baltās cielavas skulptūras uzstādīšana ir nepamatoti represēto kluba dibinātāja Augusta Meijera ideja, un kopā ar citiem domubiedriem tika nolemts, ka cielava ir Latvijas tautas simbols, kas aicina no visām četrām debess pusēm savā mītnes zemē atgriezties tautiešus. "Piemiņas akmenim tika vākti ziedojumi, tos ziedoja gan organizācijas, gan represētie un citi iedzīvotāji, un aktīvists Paulis Bērziņš ar traktoru devās uz Karēliju un iegādājās tur skaistus akmens bluķus, no kuriem veidot skulptūru – 4 akmeņus kā visu debess pušu virziena rādītājus, pa vidu liekot piekto – cielavas ligzdu kā simbolu mājām. Skulptūru bija plānots novietot skvērā – vietā, kur krustojas visi ceļi un debess puses. Šie akmeņi tika vesti arī uz barikāžu vietu 1991.gadā, pēc tam tie pazuda," ieskatu vēsturē sniedz R.Javoišs un piebilst, ka arī politiski represētie uzskata, ka skulptūra nav uzstādīta īstajā vietā.

E.Helmanis ierosināja būvvaldei sagatavot vairākus iespējamos variantus, kā cielavas skulptūru varētu skvērā izvietot, par tās labāko un piemērotāko atrašanās vietu ļaujot lemt iedzīvotājiem. P.Zilberts uzskata, ka, lai izvērtētu esošo situāciju un plānotu uzlabojumus, būtu uzklausāmi arī skvēra projekta autori un saņemams pilsētvides konsultatīvās komisijas atzinums.