Meklē Ogres pilsētas un svētku identitāti 

Vairāk attēlu galerijā

Šodien Ogrei ir unikāla iespēja, jo konference "Pilsētas svētki un identitāte" notiek Ogres Kultūras centra Mazajā zālē. Uz konferenci aicināti zinošākie šīs jomas pārstāvji no visas Latvijas.

"Es ļoti ceru, ka mūsu šīsdienas saruna būs ļoti saturīga un vērtīga, jo esam mēģinājuši šajā konferencē runāt par pilsētas svētkiem gan no teorētiskās puses, gan no teorijas, no dažādām rīkošanas niansēm, gan esam uzaicinājuši uz konferenci no dažādām Latvijas malām, lai dalītos pieredzē arī ar praktiskiem piemēriem, kā mums visiem labāk rīkot svētkus," atklāšanas uzrunā sacīja konferences vadītāja Ogres novada pašvaldības aģentūras Ogres novada kultūras centrs direktore Ligita Zadvinska, atvainojoties, ka sakarā ar svarīgu komiteju sēdi izpaliek paredzētā Ogres novada domes priekšsēdētāja Artūra Manguļa uzruna.

Latvijas Nacionālā kultūras centra direktores vietniece Signe Pujāte aicināja dalīties ar dažādiem redzējumiem uz pilsētas svētkiem, jo nav ne pareiza, ne nepareiza viedokļa. Cilvēki ir dažādi un katram var būt savs skatījums uz vienu un to pašu notikumu.

Ainārs Brencis, Biznesa augstskolas Turība lektors, konferencē runāja par tēmu "Identitāte kā pilsētas zīmola attīstības veicinātājs". Ja cilvēki savu identitāti pauž, piemēram, ar jaunu iPhone (viedtālruni), pilsētai ir citi spēles noteikumi. Pilsētas logotips un sauklis ir zīmols.

Ogres identitātes pamatā ir dabas faktori, dabiskums, kurus atliek prasmīgi izmantot, lai padarītu šo vietu atpazīstamu citu pilsētu vidū. Atpazīstamības līderis, no kā daudz var mācīties, ir Ventspils. Tā ir ne tikai nafta, govis vai pilsētas mērs, bet arī veids, kā tas viss tiek pasniegts. Sakot – Operas svētki – mēs domās esam Siguldā, Positivus festivāls aizved mūs uz Salacgrīvu...

Kultūra ir viena no iespējām, kā zīmolu jeb tēlu – pilsētas tēlu – atdzīvināt. Ogres Pilsētas svētki te var būt labs palīgs.

Konferencē "Pilsētas svētki un identitāte" šodien savu redzējumu pauž Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktore Iveta Ruskule, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) profesors Edmunds Apsalons, LKA doktorante Agnese Hermane un citi šīs jomas speciālisti no visas Latvijas.