Šovasar gatavojas "reanimēt" Ogres estrādi

Palielināt attēlu

Ogres novada pašvaldības priekšsēdētājs Artūrs Mangulis šodien sasauktajā preses konferencē norādīja, ka ir sāktas sarunas ar Ogres estrādes īpašnieku ogrēnieti Juri Feodorovu par kompleksa darbības atjaunošanu.

"Ir vienots viedoklis par plānotām lietām. Ir apskatīti vairāki objekti, ko tuvākajā laikā varētu sakārtot – tuvākā vai tālākā nākotnē. Piemēram, apsekojām Ogres Kultūras centru un Ogres Centrālo bibliotēku, kā arī estrādi," sacīja Mangulis.

Savukārt Ogres novada domes priekšsēdētāja vietniece kultūras, veselības un izglītības jautājumos Ineta Tamane piebilda, ka pirms preses konferences bija tikšanās ar Ogres estrādes īpašnieku Feodorova kungu, kuram arīdzan esot sapnis šovasar atjaunot kādreizējo estrādes spilgtumu. "Iedzīvotājiem šī vieta ir vajadzīga," piemetināja Tamane. Viņa arī atzina, ka, lai arī pašvaldība nedrīkst ieguldīt līdzekļus privātīpašumā, visticamāk, tiks noslēgts sadarbības līgums, kas dos iespēju pašvaldībai izmantot Ogres estrādes infrastruktūru dažādu pasākumu organizēšanai, piemēram, kādreizējiem operas svētkiem.

Jautājums par estrādes "palaišanu" jau šajā vasarā esot gana aktuāls, proti, kā atzina deputāti, te nevajag gaidīt ne rudeni, ne ziemu. Esot jāstiprina darbs un komunikācija starp estrādes īpašnieku, vietējiem uzņēmējiem, pašvaldību un atbildīgajām personām par kultūru. Netiekot izslēgta iespēja, ka estrādē būs arī kāds pasākums Ogres pilsētas svētku ietvaros šī gada augusta nogalē.

Organizēs plenēru par Kultūras centra un bibliotēkas nākotni
Preses konferencē piedalījās arīdzan pieredzes bagātais arhitekts Uldis Pīlēns, kurš Ogrē jau ir realizējis vairākus projektus: "Ar savu uzņēmējdarbību šobrīd gan vairāk esam ārvalstīs. Tomēr Ogrē ir viss iespējamais potenciāls, lai tā kļūtu par ļoti labu un attīstītu pilsētu. Būtisks ir arī Rīgas tuvums. Jebkuras mazākas pilsētas attīstības elementiņš ir saprast, kā salikt lietas kopā – kultūru, izglītību, ekonomiku, sportu un citas sfēras. Salikt tās proporcionāli pareizi, lai nepazaudētu katras lietas rozīnīti. Tāpēc ir nepieciešams sakopt Kultūras centru, vajadzīga arī pienācīga bibliotēkas ēka".

Apskatāmo jautājumu būtība ir Ogres Centrālās bibliotēkas energoefektivitātes projekta īstenošanas nepieciešamība, kā arī plānotie remontdarbi Ogres Kultūras centrā, kas dotajā brīdī vērtējami kā haotiski. "Jāizvērtē apstākļi – vai ēku renovēt, siltināt, rekonstruēt, vai arī tomēr rast iespēju veidot kaut ko jaunu. Tās ir tēmas, par ko ir jādomā un jādiskutē. Jāveido plenēri un sabiedriskās diskusijas, jāuzrunā jauni arhitekti, lai kopīgi ģenerētu efektīvas un efektīgas idejas. Galvenais, lai netiktu uzbūvēti neesoši gaismas kalni par lieliem līdzekļiem," viedokli pauda Pīlēns.

Tikmēr Tamane akcentēja, ka, viņasprāt, Kultūras centrs ir jāredz kā viens kopums, ar savu rozīnīti un dzīvotspēju – būvēt nevis šim brīdim, bet gan nākotnei, lai būtu patīkami gan vietējiem iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem. Līdzīga situācija prognozējama arī ar bibliotēku.

Šodien notikušo vizīti pozitīvi vērtēja arī Ogres novada domes deputāts Juris Laizāns: "Liels prieks iepazīties ar profesionāli savā jomā – Uldi Pīlēnu. Bija interesanti caur arhitektūras prizmu risināt jautājumu – "gribu palikt Ogrē un apmeklēt šo pilsētu". Naudu patiešām var izmantot lietderīgāk. Tālejošās vīzijas pamatā redzu, ka caur jauniem pasākumiem un cilvēkiem ir iespējams attīstīt mūsu pilsētu tiešām skaistu. Nedrīkst arī aizmirst Ogres pērli – Zilos kalnus. Ja pirmie plenēri būs saistīti ar Kultūras centru un bibliotēku, tad nākamo varētu piesaistīt Ogres Zilokalnu tematikai, lai apgūtu mūsu dabas dāvanu".

Novada pagasti aizmirsti netiks
Portālam Ogrenet uzdodot jautājumu domes priekšsēdētājam, vai šobrīd visi spēki tiks koncentrēti tikai un vienīgi uz Ogres pilsētu, saņēmām noraidošu atbildi. "Esmu ticies ar Meņģeles un Madlienas iedzīvotājiem, un jau tagad redzu daudzas lietas, pie kā ir jāķeras klāt, piemēram, pamesto būvju jautājums pagastu centrā un ceļu sakārtošana. Noteikti drīzumā būs tikšanās ar pagasta pārvaldniekiem. Redzu, ka ir vairāki projekti, kur ir ieguldīta nauda, bet plānotais rezultāts nav sasniegts". Laizāna kungs, diskutējot par pagastiem, piebilda, ka ir svarīgi racionāli iemācīties tērēt naudu, kas mums ir budžetā un ko varam piesaistīt kredītos, jo to pēc tam varēs novirzīt visa novada teritorijas labiekārtošanā.