Stacionārie fotoradari arī Glāžšķūnī un uzreiz aiz Ikšķiles

Palielināt attēlu

Lai Latvijā uzlabotu ceļu satiksmes drošību un atbilstoši valdības uzdotajam, izvēlētas pirmās 20 ātruma kontroles mērierīču atrašanās vietas uz valsts ceļiem un Rīgas pilsētas ielām.

Ar šīm vietām un to izvēles principiem 3.martā iepazīstināja satiksmes ministrs Anrijs Matīss, CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš un Valsts policijas galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs. Vietas izvēlētas un saskaņotas, sadarbojoties CSDD un satiksmes drošībā un satiksmes organizācijā iesaistītajām atbildīgajām institūcijām – Valsts policijai, VAS "Latvijas Valsts ceļi" un Rīgas domes Satiksmes departamentam, kā arī sadarbībā ar satiksmes drošības ekspertiem.

Stacionāro fotoradaru karte atrodama šeit: http://ej.uz/zzrc. Tajā redzamas 20 mērierīču atrašanās vietas, savukārt, uzspiežot uz katras vietas, atrodams skaidrojums par katru konkrēto vietu – ceļu satiksmes negadījumu skaits, cietušo un bojā gājušo skaits, ceļa posma funkcionālā nozīme satiksmē.

Viena no šādām vietām būs autoceļā P80 – E22 "Rīga – Koknese", 20,1. kilometrā (Glāžšķūnis), satiksmes mezglā ar autoceļu P8 "Inciems – Sigulda – Ķegums", kur atļautais maksimālais ātrums ir 90 km/h. Fotoradars fiksēs abos virzienos braucošos pārkāpējus. Skaidrojumā definēts, ka šis ir jauns ceļa posms, kas ļauj attīstīt braukšanas ātrumu, ievērojami lielāku par atļauto. Mezgla zonā ātruma pārsniegšana rada papildus satiksmes drošības risku. Datu par avārijām vai cietušajiem nav, jo tas ir jauns ceļš.  

Savukārt, izbraucot no Ikšķiles novada teritorijas Rīgas virzienā pie pagrieziena uz Saulkalni tiks uzstādīti divi stacionārie fotoradari, kas darbosies abos virzienos. Šeit maksimālais ātrums ir 70 km/h. Šeit esot augstas satiksmes intensitātes divbrauktuvju četrjoslu ceļš ar krustojumu vienā līmenī. Ļoti bīstama izbraukšana no pieslēguma, ja uz galvenā ceļa tiek pārsniegts braukšanas ātrums. Uz autoceļa A6 pie pagrieziena uz Saulkalni posmā 23.-25.km reģistrēti 16 CSN ar 5 cietušajiem un vienu bojā gājušo.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss norādīja, ka ceļu satiksmes drošības uzlabošana ir vairāku pasākumu kopums, kurā vienlīdz nozīmīga loma ir gan sabiedrības informēšanai un prevencijai, gan likumdošanas un sodu politikas pilnveidei, gan satiksmes infrastruktūrai, kā arī stacionārajiem un pārvietojamajiem radariem. Būtiski, lai radaru ieviešana ir caurskatāma, lai to darbības un atrašanās vietas ir rūpīgi izsvērtas. Šīm mērierīcēm jābūt sabiedrībai saprotamam instrumentam, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību un nodrošinātu atļautā braukšanas ātruma ievērošanu; radari nedrīkst būt naudas pelnīšanas avots. CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš uzsvēra, ka stacionāro fotoradaru iespējamās atrašanās vietas izvēlētas, izvērtējot simtiem ceļu satiksmes negadījumu statistiku, "melnos punktus" un informāciju par ceļu posmiem. Triju gadu laikā šajās 20 vietās, kur paredzēts uzstādīt mērierīces, notikuši 495 ceļu satiksmes negadījumi, cietuši 135 cilvēki, bet bojā gājuši astoņi. Turklāt bojā gājušie ir ne tikai sāpīgs zaudējums tuviniekiem, bet arī valstij, tautsaimniecībai un sabiedrībai kopumā, šajā gadījumā naudas izteiksmē tie ir vairāk nekā četri miljoni eiro. Valsts policijas galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs atzina stacionāro fotoradaru nozīmi satiksmes drošības kopējā uzlabošanā. Proti, to klātbūtne ceļu satiksmē ļaus efektīvāk izmantot policijas resursus, piemēram, prevencijas nolūkos "ķerot un audzinot" ātruma pārkāpējus ar pārvietojamajiem radariem, operatīvāk izbraucot uz negadījumu vietām vai lielāku uzmanību veltot satiksmes dalībniekiem, īpaši – mazaizsargātajiem. Šī gada pirmo divu mēnešu statistika nav iepriecinoša – bojā gājuši 24 cilvēki, kas ir par pieciem vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā.

Plānots, ka stacionāros fotoradarus varētu sākt uzstādīt 2014.gada beigās. Plašāka informācija par ātruma kontroles mērierīcēm – stacionārajiem fotoradariem, atrodama CSDD mājas lapā.