Draud Satversmes pārkāpums un mazāk naudas veselības aprūpei

Palielināt attēlu

Likums, kas paredz ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, neveicinās līdzekļu piesaisti veselības aprūpes pakalpojumiem un neatrisinās kritisko naudas trūkumu nozarē, secinājusi Latvijas slimnīcu biedrība, sagatavojot atzinumu par Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu.

Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) ir iepazinusies ar LR Veselības ministrijas (VM) izstrādāto likumprojektu "Veselības aprūpes finansēšanas likums" un secinājusi, ka likumprojekta mērķis – veicināt veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma piesaisti, ieviešot valsts obligāto veselības apdrošināšanas sistēmu, netiks sasniegts. Turklāt Valdības rīcības plānā šis likumprojekts minēts kā vienīgais avots pakāpeniskam veselības aprūpes finansējuma pieaugumam. Tāpat nav analizēta likumprojekta ilgtermiņa finanšu ietekme uz veselības aprūpes nozari un Latvijas tautsaimniecību kopumā.

Likumprojekts esošajā redakcijā neatrisina vēl kādu aktuālu jautājumu – nav definēts valsts garantēto veselības aprūpes pakalpojuma grozs. Tādēļ LSB aicina likumprojektu pārstrādāt, pieaicinot gan veselības aprūpes nozari pārstāvošās biedrības un nevalstiskās organizācijas, gan valsts un pašvaldību finanšu speciālistus.

Veselības ministrijas izstrādātā likumprojekta redakcija ietvers sekojošus draudus:
• Atbilstoši VM prognozētajiem datiem, 145 tūkstoši jeb aptuveni 7 % no Latvijas iedzīvotājiem ir darbaspējas vecumā, bet nav iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, kā arī nav valsts apdrošinātas personas. Likumprojekts būtiski ietekmē tieši šo personu grupu. Pat pieņemot, ka daļa no šīm personām kļūs par brīvprātīgo iemaksu veicējiem, tiek prognozēts, ka valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi nebūs pieejami ap 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Valsts apmaksāta veselība tiks liegta cilvēkiem, kuriem šī brīža sarežģītajos sociāli ekonomiskajos apstākļos ienākumi ir neregulāri vai nelieli.

• Plānots, ka veselības aprūpes budžetam atvēlēs daļu no valsts budžetā ieskaitāmās IIN apmēra. Ja IIN iemaksas valsts budžetā paliks nemainīgas vai samazināsies, veselības aprūpes budžetā veidosies iztrūkums, ko nāksies kompensēt no citiem avotiem. Turklāt veselības obligāto iemaksu īpatsvars kopējos ieņēmumos plānots vien 0,3% apjomā no kopējā veselības aprūpes pakalpojumu budžeta. Turklāt Valdības rīcības plānā šis modelis paredzēts kā vienīgais risinājums veselības aprūpes budžeta pakāpeniskai palielināšanai.

• Savukārt valsts vidējā termiņa budžetā 2015. un 2016. gadam Veselības ministrijas prognozētais valsts finansējuma apjoms (neskaitot Eiropas Savienības fondu un ārvalstu līdzekļus) ir mazāks, nekā minētajā likumprojektā iekļautais.

• Likumprojektā iekļauts pienākums Ministru kabinetam noteikt pamat pakalpojumu apjomu un sniegšanas kārtību, kā arī pacientu iemaksu un līdzfinansējuma apmēru. LSB vērtējumā šāds likuma regulējums pieļauj pārāk lielu rīcības brīvību valdībai un pastāv risks, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība, ko sniedz slimnīcas, var tik kvotēta vai noteikts pacientu līdzmaksājums. Tādējādi var tikt apdraudēts Satversmes 111. pantā noteiktais valsts pienākums garantēt ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu. Uz šo risku norādījis arī LR Tiesībsargs.

• Tiesības valdībai noteikt neatliekamās palīdzības apjomu, ir pretrunā arī ar Ārstniecības likuma 16. pantu, kas nosaka, ka ministru kabinetam ir tiesības regulēt tikai neatliekamo medicīnas pakalpojumu sniegšanas kārtību, bet ne apjomu.

• Jau šobrīd Ministru kabinets ir pārkāpis deleģējuma robežas, nosakot, ka par ambulatori sniegtiem neatliekamās medicīnas pakalpojumiem jāmaksā pacientu iemaksa. Nav pieļaujams, ka valsts garantē tikai neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu pakalpojumus, bet ambulatori sniegtā neatliekamā palīdzība tiek ierobežota ar pacientu līdzmaksājumiem.