Ogrē atceras 1991.gada barikāžu notikumus un spriež par šodienu 

Vairāk attēlu galerijā

Šodien, 20.janvārī, 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienā pie tēlnieka Jāņa Karlova veidotās Baltās cielavas skulptūras Ogres centrā pulcējās cilvēki, kuriem to darīt lika sirdsbalss vai amata pienākums.

Ogres novada kultūras pasākumu organizatore Anita Ausjuka, atklājot 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienas pasākumu, aicināja sildīties gan pie tā ugunskura, kas iedegts piemiņas vietā, gan pie tā, kas katra sirdī. Atslēgvārds varētu būt tautas vienotība, bet pieredze rāda, ka visspilgtāk vienotība Latvijā izpaužas briesmās un bēdās (1991.gads, 2013.gada nogales "Maximas" traģēdija) un lielos priekos (piemēram, Dziesmu un deju svētki).

Edvīns Bartkevičs, Ogres novada domes priekšsēdētājs, uzrunājot klātesošos, sacīja: "Katrā reizē un katrā laikā ir kaut kas tāds – svarīgākais, kas visam piešķir kaut kādu nozīmi, un šodien es teiktu savādāk. Es teiktu tā, ka ar vienaldzīgām rokām neko nevar piekļaut pie sirds un gribēt, lai dzīvo. Ar vienaldzīgām rokām izkārts karogs neplīvo, ar vienaldzīgām acīm skatīti mirkļi mirst, ar vienaldzīgām lūpām sacīti vārdi nedzīvo".

E.Bartkevičs, atceroties laiku pirms divdesmit trim gadiem, teica, ka tad vienaldzīgo nebija. Ne to vidū, kas aizbrauca sargāt televīzijas torni Zaķusalā, ne to vidū, kas par viņiem lūdzās un gaidīja mājās. Arī šodien mums nevajadzētu būt vienaldzīgiem. Domes priekšēdētāja vēlējums: "Lai mēs būtu stipri, veseli un darboties griboši!"

Laiks skrien ātri, vēstures notikumi nomaina viens otru. Atceres pasākuma dalībnieki izteica nožēlu, ka skolēnu zināšanas par 1991.gada notikumiem reizumis ir visai vājas. Klātesošo domas dalījās par ekonomisko situāciju Latvijā, dzīvošanu un strādāšanu dzimtajā zemē vai tomēr ārzemēs.

Diskusijas turpinājās Ogres Mūzikas skolā, skatoties filmās iekļautos vēsturiskos kadrus un baudot saimnieču sarūpēto silto zupu.