"Fazer Latvija" Ogrē – novada biznesa valis un darba vieta mūsējiem 

Vairāk attēlu galerijā

Jau vairāk kā 10 gadu "Fazer Latvija" maiznīca Ogrē ir tā vieta, kur virs simts novadnieku, cepot maizīti, gādā "maizīti"  sev – šobrīd tādu ir 140. Vienuviet pulcējot Ogres apkaimes medijus, ceptuves pārstāvji iepazīstināja ar šobrīd uzņēmumā aktuālo.

Ieskatu vēsturē un statistikā sniedza "Fazer Latvija" rīkotājdirektors Edmunds Jansons, kurš nekautrējās sacīt, ka "Fazer Latvija" ir Ogres novada nozīmīgākais uzņēmums. Un tam nevar nepiekrist, jo, piemēram, no maiznīcā esošajām 250 štata vietām 140 darbinieku ir Ogres novada iedzīvotāji. Ņemot vērā šo faktu, uzņēmums nodrošina iespēju ceptuvē strādājošajiem savlaicīgi tikt uz darbu un laimīgi nokļūt mājās pat pie novada robežas esošajos pagastos – tālākais ceļš vedot uz Taurupi.

Vēl svarīgs šī novada "biznesa vaļa" aspekts ir budžetā iekasētā daļa iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Pērn valstiji iemaksāti 134 tūkstoši latu, un nedaudz vairāk kā piektā daļa nokļuvusi Ogres pašvaldības maciņā. Tieši "Fazer Latvija" finanšu caurspīdīgums ļāvis iekļūt Valsts ieņēmumu dienesta "baltajā sarakstā". Jāpiebilst, ka pagājušajā gadā Ogres maiznīca darbojusies ar 13.8 miljonu latu apgrozījumu, kas ir tālu lielākais rādītājs, salīdzinot ar citiem komersantiem novada teritorijā.

Paralēli augstāk minētajam, maiznīcā strauji attīstījusies ražošana – pašlaik dienā vidēji tiek izceptas un uz veikaliem piegādātas ap 50 tonnas maizes. Lai arī uzņēmuma prioritāte ir pašmāju tirgus, eksports novārtā atstāts netiek.

Ogrē radīta "Mākoņmaizes" un vēl daudzas citas maizes receptes
Viens no "Fazer Latvija" iecienītākajiem produktiem ir grieztā baltmaize "Mākoņmaize", taču, kā atzina Jansons, Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, gana populārs vēl joprojām esot arī tautā sauktais "ķieģelītis".

Tomēr "Fazer Latvija" uz gadu gaitā plūktajiem lauriem nesnauž un pavisam nesen, 25.oktobrī, palielināja savu piedāvājuma klāstu, pircējiem dodot iespēju nogaršot kādu no "Fazer Select" maižu saimes produktiem. Tā ir porciju maize jeb veselīgas doniņas – maizes receptūras īpaši bagātinātas ar graudiem, sēklām un žāvētiem augļiem.

Runājot par maizes sastāvdaļām, milti, galvenokārt, tiek iepirkti no vietējā tirgus, bet atsevišķas un ne mazāk svarīgas komponentes tiek iegūtas ārvalstīs. Uzņēmums arīdzan izskatījis maizes ražošanu bez glutēna, kas īpaši svarīgs fakts būtu cilvēkiem, kuri slimo ar celiakiju. Diemžēl dotajā mirklī tas esot ekonomiski neizdevīgi, jo šādas maizes ražošana krietni sadārdzina visu procesu. "Ja izdosies piesaistīt investīcijas, tad noteikti sāksim arī šādas maizes cepšanu," sacīja Jansons.

Gādā par drošību un striktāku pašdisciplīnu
"Fazer Latvija" ražošanas vadītājs Kaspars Sedlenieks sīkāk izklāstīja maiznīcā notiekošo ražošanas procesu. Sākot ekskursiju, Sedlenieks uzreiz skāra ar drošību saistītos jautājumus. Pašreiz ritot 78.diena bez negadījumiem. Bieži vien tie notiekot aiz neuzmanības, piemēram, darbiniekam kāpjoties atpakaļ, nācies aizķerties aiz hidrauliskajiem ratiņiem, kas tikuši novietoti neatbilstošā vietā. Tomēr nereti, iedziļinoties negadījuma saknē, problēma rasta kādā no iekārtām, kas ķēdes reakcijā arī ietekmējusi cilvēka iesaistīšanos. '"Šogad notikuši četri negadījumi, un tas ir daudz, jo neesam tā bīstamākā industrija."

Uzņēmums cītīgi analizē, ziņo un izmeklē visus starpgadījumus, lai pietuvotos perfektai disciplīnai un strādāšanai bez negadījumiem visa gada griezumā. "Mērķis ir 2017.gadā būt tik labiem, ka varētu dzīvot bez starpgadījumiem. Tas ir nepārtraukts darbs, bet grūtākais jau ir mainīt domāšanu. Protams, nekādas soda sankcijas pret darbiniekiem nepiemērojam. Gluži vienkārši izrunājam notikušo, lai tas neatkārtotos un būtu kā mācība citiem."

Amizanta, bet reizē noderīga izrādījusies pašu dizainētā un radītā uzmanības un rīkojuma zīme – "uz palešu ratiņiem pārvietoties aizliegts".

Ražošana tiek apturēta vien uz trīs dienām gadā
Savukārt par pašu ražošanas procesu un iekārtām, kas tiek turētas striktā slepenībā, liedzot tās fotografēt, Sedlenieks norāda, ka viss darbojas lieliski. Jāatzīmē, ka ražošanas iekārtas apstājas tikai uz trīs dienām gadā – Jāņos, Ziemassvētkos un Jaungadā laikā. Tiesa gan, šajā brīdī vaiga sviedros strādā mehāniķi, kuri veic apskati un nepieciešamos remontus.

Cepot maizi, apsilda maiznīcu
"Fazer Latvija" Ogres maiznīcā realizēts kāds pavisam neikdienišķs un ar maizi akurāt nesaistīts projekts, proti, piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu, šogad veikts energoefektivitātes veicināšanas pasākumus. Idejas pamatā ir maizes krāsns atdotā siltuma atkārtota izmantošana objekta apsildīšanā.

Bonusi darbiniekiem un novada sabiedriskajai dzīvei
"Fazer Latvija" ne tikai gādā par maizīti, bet arī jau vairākus gadus izrāda interesi par dažādu sociālo jautājumu atbalstīšanu, netieši kļūstot par allaž godātu mecenātu. Piemēram, maiznīca jau desmit gadus ziedo savu produkciju pilsētas un apkārtējo novadu sociālajiem dienestiem – 185 kukulīši ik nedēļu tiek piegādāti Ogres sociālajam dienestam, bet 136 kukulīši ik nedēļu ceļo arī uz Lielvārdes, Ikšķiles un Ķeguma pašvaldībām. Kā nu vien iespējams, tiek atbalstīti arī dažādi pasākumi, konkursi un citas aktivitātes. Jaunākā no tām ir iesaistīšanās onkoloģisko pacientu biedrību "Dzīvības koks" atbalstīšanā.

Maiznieki atspēko mītu
Visbeidzot, maizi, kā norādīja "Fazer Latvija" pārstāvji, vislabāk tomēr ir uzglabāt maizes kastē nevis, kā daudzi uzskata, ledusskapī vai uz palodzes. Abās no pēdējām minētajām vietām ir vairāki maizes uzglabāšanas ietekmējoši faktori, piemēram, svārstīga temperatūra un mitrums.