Ģimenes atbalsta dienas centrs – sociālajai sardzei un dvēselei

Palielināt attēlu

Jau astoņus gadus Ogrē, Meža prospektā 9, veiksmīgi darbojas un svarīgu sociālo funkciju veic Ģimenes atbalsta dienas centrs (ĢADC), kuo no pirmsākumiem vada Gunda Gunta Rudene.

Šobrīd tikpat svētīgus darba pienākumus pilda vecākās māsas līdzinieces – filiāles Ogrē, Ciemupē un Ogresgalā.

Lai šādi dienas centri sekmīgi funkcionētu, ļoti būtisks, šķiet, vadītāja faktors. Ogrēniešiem ir paveicies – Gunda Rudene ne tikai atbildīgi un profesionāli veic amata uzdevumus, bet ik rītu uz darbu dodas ar prieku, pozitīvām domām un jaunām idejām. Kāds bijis vadītājas ceļš? Gunda dzimusi Krustpilī, kopš trīs gadu vecuma ir ogrēniete. Pēc vidusskolas pabeigšanas mācījās Rīgas 1.Medicīnas skolā, iegūstot vecmātes un bērnu rehabitologa specialitāti. Pirmā darba pieredze gūta, strādājot galvaspilsētā, Bērnu poliklīnikā. Sekoja studijas Latvijas Universitātē sociālajā pedagoģijā un skolvadībā. Visnotaļ veiksmīgs solis, reizē pagrieziens dzīvē bija Rīgas divistabu mitekļa pārdošana, savas privātmājas uzcelšana un oriģināla dārza iekopšana Ogresgalā (2011.gadā ar ceļojumu pa skaistākajām Vecpiebalgas vietām tika atzīmēts laureātes tituls konkursā "Re, kā zied!"). Gundas vīrs darba gaitas vada VID, abi vecākie dēli strādā Anglijā, bet jaunākais mācās Ogres 1.vidusskolā.

Brīvais laiks zināšanām, prasmēm un dvēseles harmonijai
ĢADC bērni un jaunieši no sociālā riska ģimenēm var lietderīgi, droši un interesanti pavadīt brīvo laiku, pilnveidot un attīstīt nepieciešamās sociālās prasmes. Šeit tiek rīkoti informatīvi pasākumi, izglītojoši semināri (arī kopā ar vecākiem). Saistošās nodarbības mākslā, mūzikā, spēles (galda teniss, hokejs, novuss, biljards u.c.), filmas, drošības programma Džimba, Jauniešu veselības centra pārstāvju lekcijas, izziņu un atpūtu sniedzošais "labais dators" (bez truli ļaunajām, uz vardarbību mudinošām spēlēm), karaoke, cilvēciskā saskarsme pasargā no pilsētas kaitīgajiem vilinājumiem, bezmērķīgas atrašanās uz ielas, pusaudžiem raksturīgā «bara instinkta». Bērni un jaunieši iegūst pozitīvu dzīves skatījumu, var tiešā nozīmē "ziepes vārīt" dienas centra radošajās darbnīcās. Te bērni un jaunieši iesaistās interesantu projektu tapšanā, iet pārgājienos, paplašina redzesloku dažādās dzīves jomās. Tas nākotnē palīdzēs pieņemt pareizos lēmumus. Protams, neiztikt bez negācijām. Daudzi pusaudži ir ļoti "spuraini", reizēm liekas – visi labie nodomi un mēģinājumi atduras pret "uzbrūkošu sienu", tomēr svarīgi neapstāties, pārliecināt jaunieti, ka "mēs ar tevi, uzticies mums, mēs nepievilsim". Gunda atzīst – bieži vien pieaugušie nenovērtē dienas centra centienus un nozīmi, sak’, ko jūs tur niekojaties, kam esat vajadzīgi... Jā, ābols no ābeles tālu nekrīt... Bet, ja ābele aug kalna virsotnē? ĢADC ir tieši tāds "kalns"...

Joprojām sāpīga ir mūslaiku "lielā aizbraukšana". Ja pirms vairākiem gadiem svešumā maizi pelnīt devās pārsvarā vieni paši vecāki (vai viens no viņiem), nu Latviju atstāj jaunās ģimenes pilnā sastāvā. Starp citu, nereti bērni brauc projām ar prieku, cerību, ka viņus gaida labāka, pārticīgāka dzīve...

Palīdzība, zināšanas un prasmes turpat 18 gadu amplitūdā
Turpina G.Rudene: "Ogres pašvaldība ir viena no retajām, kas uztur šādu ģimenes atbalsta bezmaksas centru, kur iespējams saturīgi pavadīt laiku no pulksten 13 līdz 19. Ik dienu pie mums (tāpat arī filiālēs) iegriežas aptuveni 15-20 bērni un jaunieši. Jaunums – laikā no pulksten 11 līdz 13 nāk jaunās māmiņas, tēti vai vecvecāki ar pavisam mazām atvasēm, lai jau pusotra gada vecumā knīpas un knauķi iepazītu darbošanās un spēļu dienas gaitu, aprastu ar kolektīvu vidi, gūtu savstarpējās saskarsmes pieredzi un tādējādi labāk sagatavotos un adaptētos bērnudārzam.

Līdztekus sociālajam darbam, brīvā laika pavadīšanas iespējām, mēs rūpējamies arī par jaunās paaudzes gara apvāršņa paplašināšanu, latviskās dzīvesziņas un patriotisma audzināšanu. Vienmēr aktualizējam svētku un atceres dienas, kā arī gadskārtu svinēšanas ieražas. Lieldienas taču nav tikai olu krāsošana un ripināšana, Jāņos ne tikai ēd sieru, dzer alu un lec pāri ugunskuram; pat mums it kā svešajiem Helovīna vakariem ir sava dziļākā būtība, rašanās vēsture un saturs. Prieks, ka mūsu telpās pēc bērnu ierosmes top jauns noformējums; iedzīve un apkārtējās vides elementi tiek saudzēti. Katru mēnesi kopīgi izvērtējam speciālā vēstuļu kastītē iemestos rosinājumus un vēlējumus. Gribas cerēt, ka arī turpmāk mācīsimies viens no otra un vienotā apziņā darīsim savu dzīvi gaišāku".