Mazie brāļi "Ogres ķepas" gatavojas jubilejai

Palielināt attēlu

Ogres novada dzīvnieku patversme, kas kopš šā gada februāra ieguvusi nosaukumu "Ogres ķepas", gatavojas 10 gadu jubilejai, ko atzīmēs decembra vidū.

Ik gadu patversme pajumti uz laiku dod vidēji 140 suņiem, lielākai daļai no kuriem izdodas atrast jaunus un gādīgus saimniekus. Te nonāk arī bez mājas palikušie kaķi, kuriem gan šobrīd uz laiku noteikta karantīna. Patversmē paviesojušās arī jūras cūciņas, degū pāris un korellas šķirnes papagailis.

Ogres novada dzīvnieku patversmes vadītāja Zanda Roze stāsta, ka, lai gan saskaņā ar noteikumiem suņus patversmē paredzēts turēt vien 14 dienas, daudzi šeit uzturas krietni ilgāk un gada laikā dažādu objektīvu iemeslu dēļ iemidzināti vien 15 suņi. "Tas būtu nejēdzīgi, ja mēs mīļu un jauku suņuku pēc divām nedēļām likvidētu tikai tāpēc, ka šajā īsajā laikā nav izdevies viņam atrast saimnieku. Turēt dzīvniekus patversmē ilgāk iespējams, pateicoties iedzīvotāju atsaucībai, kuri ziedo dzīvnieku barību," saka Z.Roze.

Ar dzīvnieku vispirms vajadzētu iepazīties
Patversmē nav slikti, šeit ar suņiem rotaļājas, pastaigājas, viņi tiek apkopti, tomēr suns nav piemērots bara dzīvei, viņam vajag savu māju un saimnieku. "Paliekot te ilgāku laiku, dzīvniekam var uzdot nervi, jo vienus sunīšus paņem, citi nāk vietā, un tas rada stresu. Kādreiz šķiet, ka suns ir nepakļāvīgs, ar mazliet nestabilu nervu sistēmu, bet, nonākot pie gādīga saimnieka, dzīvnieks uzplaukst. Protams, ir gadījumi, kad kontakts ar jauno saimnieku neveidojas. Divu nedēļu laikā mēs sunīti paņemam atpakaļ. Potenciālajiem saimniekiem iesakām vispirms atnākt un ar izraudzīto dzīvnieku iepazīties, iziet pastaigā. Tad arī var redzēt, veidosies kontakts, vai nē. Ir bijuši gadījumi, kad suņuks pagriežas un aiziet – viņam jaunie saimnieki nepatīk. Ja dzīvnieku vēlas paņemt gados vecāks cilvēks, būtu nopietni jāapsver, vai viņš spēs par četrkāji rūpēties. Ir bijis, kad dzīvnieciņš tiek paņemts, bet saimniekam sastreiko veselība un suņuks jāved atpakaļ. Šāda šķiršanās ir sāpīga," stāsta Z.Roze.

Aizbrauca un suņus atstāja likteņa ziņā...
Jautāta, kā sunīši nonāk patversmē, vadītāja stāsta, ka klaiņojošu suņu pēdējā laikā ir ļoti maz. "Cilvēki diemžēl kļuvuši neiecietīgi, lielākoties piedāvā mājas suņus. Kāds aizbrauc, cits nonāk slimnīcā, vēl kāds no mājas pārceļas uz dzīvokli, kur suņukam vairs nav vietas. Ir bijuši arī gadījumi, kad dzīvnieciņš atstāts piesiets pie patversmes žoga. Nesen kādu suņu ģimeni atvedām no Lašupēm. Saimnieki aizbraukuši un suņus pametuši likteņa ziņā. Nācās pat uzlauzt šķūnīti, kur bija atstāti kucēni. Ir cilvēki, kas bez jebkādām emocijām spēj pamest pat savu gados veco četrkājaino draugu. Žēl arī, ka cilvēki paši joprojām nerisina suņu problēmu. Proti, piedzimstot kucēniem, zvana mums, lai paņemam, bet patversme jau nav mājas suņiem, šī ir vieta īslaicīgai izmitināšanai, turklāt suņu ir vairāk nekā potenciālo saimnieku. Līdzīgi ir arī ar kaķiem. Par mums sūdzas, ka esam neiejūtīgi, neglābjam ielas kaķus. Diemžēl tie dzīvnieki, kas pieraduši pie ielas dzīves, reti kad adaptējas dzīvei mājās. Kaķēni, kas šurp atceļojuši no daudzdzīvokļu namu pagrabiem, tiek apkopti un pabaroti, bet viņi ir zaudējuši imunitāti, un slimības ņem virsroku. Tā ir dabīgā izlase. Pēdējā laikā bijuši vairāki nepatīkami gadījumi, kad it kā veselu kaķēnu atdodam jaunajiem saimniekiem, bet pēc pāris dienām viņš nomirst. Esam nolēmuši ieviest karantīnu un kādu laiku kaķus nepieņemt," saka patversmes vadītāja. Z.Roze atceras arī gadījumus, kad ielas kaķis tiek atdots saimniekiem, bet pēc laika atgriežas pie sava bara, kur jūtas laimīgs. "Mums liekas, ka kaķītim tur ir slikti, bet patiesībā tā nav. Vairāk būtu jādomā par sterilizāciju – lai neveidotos jaunas kaķu kolonijas. Gadā patversmē nonāk ap 120 kaķiem, kurus sterilizējam, lai samazinātu klaiņojošo kaķu skaitu," stāsta patversmes vadītāja.

Izbaro svešu suņa bērnu un kaķēnu
Šobrīd patversmē ir 21 suns, bet iespējams izmitināt līdz 30 suņiem. Gatavojoties jubilejai, izveidots jauns voljērs un žogs, kas ļauj suņukiem pa dienu dzīvot ārā. Ir sunīši, kas šeit uzturas tikai pāris nedēļas, bet ir arī tādi kā večiņa Lesija, kam patversme kļuvusi par mājām. "Lesija atrasta pagājušā gada decembrī Ķegumā. Cienījamu gadu sunīte staigāja viena aukstumā. Izlikām ziņojumus, bet saimnieki neatsaucās. Lesija ir ļoti labestīga. Viņai bija piena māņu laiks un pie mums tobrīd atnesa iemidzināt kucēnu. Lesija viņu izbaroja, pēc tam izbaroja arī kaķēnu," stāsta Z.Roze.

Šeit paviesojušies arī citi dzīvnieciņi. "Divas reizes pie vārtiem kastītē bija atstātas jūrascūciņas, bijis degū pāris, mazie dekoratīvie trusīši un sasirdzis korella šķirnes papagailītis, no kura saimnieks atteicās. Saārstēju putniņu, un nu jau trīs gadus viņš dzīvo pie manis. Kad nāku mājās un slēdzu durvis, papagailītis mani sagaida ar sveicienu – "Čau, mīlulīti!" Vēl viņš mēdz teikt: "Grūta dzīve!" un "Kā labi iet?" Tas tiešām spēj ļoti uzlabot omu," smaida Zanda.

Ko patversmē darīt ar zīdaiņu drēbītēm?
Z.Roze teic, ka aizvien grūtāk ir izdomāt dzīvnieciņiem vārdus. "Nesen Labo darbu nedēļā pie mums viesojās aptuveni 160 skolēni no Ogres un Suntažiem. Vienai klasei bija uzdots izveidot sarakstu ar kaķu un suņu vārdiem. Bērni ļoti centās. Viņi dzīvnieciņiem bija atnesuši arī dāvanas – dažādas rotaļlietas, zīmējumus un pašu sarakstītos dzejolīšus. Tas bija ļoti mīļi. Ceru, ka šie bērni nekad nepametīs savus četrkājainos draugus. Jaunogres vidusskolas skolēni atveda arī maisus ar barību un segas. Tās vienmēr noder, bet ir bijuši arī dažādi kuriozi – mums atnes ne vien vecus palagus un dvieļus, bet arī... saini ar zīdaiņu drēbītēm, apakšbikses un krūšturus. Nezinu, ko cilvēki domājuši, kur lai mēs to liekam, vai lai uzvelkam suņiem?" retoriski vaicā patversmes vadītāja.

Jubilejas reizē būs kāds gardums
Paņemot patversmes iemītnieku, potenciālajam saimniekam jārēķinās ar izdevumiem 20 līdz 30 latu apmērā, jo ikviens šeit nonākušais dzīvnieciņš tiek sterilizēts vai kastrēts. Visi ir attārpoti un sapotēti. "Summa, ko mēs iekasējam, ir krietni mazāka nekā, ja visas šīs procedūras saimnieks veiktu pats. Ja sunītis patversmē dzīvo krietnu laiku un kāds ir gatavs viņu pieņemt, vai, ja potenciālais saimnieks ir pensijas vecumā un viņam ir grūtības samaksāt, meklējam dažādus kompromisus, tomēr, ja nevar samaksāt, paņemot dzīvnieciņu, jādomā, vai šis cilvēks spēs sunīti vai kaķīti uzturēt," saka Z.Roze. Jautāta, vai patversmē iespējams suni atstāt uz neilgu laiku, viņa teic, ka tad, ja ir brīvas vietas, tiek izpalīdzēts arī šādā veidā. "Dzīvē var gadīties visādas situācijas – kādam jādodas komandējumā, citam uz slimnīcu. Sunītim, protams, labāk būtu mājās, bet, ja nav neviena, kas viņu izved pastaigā, mēs dzīvnieciņu uz laiku izmitinām. Mums zvana arī par sabrauktiem suņiem vai kaķiem. Pirms pāris nedēļām auto bija notriecis divus suņus pie MRS. Aizbraucām un atvedām uz patversmi. Drīz vien atradās saimnieks – sunīši bija izmukuši, un brīvsolis viņiem izrādījās neveiksmīgs. Diemžēl lielākoties šādi gadījumi notiek brīvdienās un vakara stundās. Iespēju robežās cenšamies palīdzēt, bet nevaram arī strādāt bez brīvdienām – mēs patversmē esam tikai trīs darbinieki – es un divas kopējas," stāsta Z.Roze.

Patversmes gada jubileju darbinieki plāno atzīmēt ar garšīga cienasta sarūpēšanu iemītniekiem, un, iespējams, sunīšiem tiks sagādātas jaunas un skaistas siksniņas. Jautāta, ko gribētu novēlēt potenciālajiem saimniekiem, Z.Roze teic: "Vairāk rūpēties par saviem četrkājainajiem draugiem, lai viņi pie mums nenonāktu!"