Čaklās rociņas Ogres novada dzīvnieku patversmē 

Vairāk attēlu galerijā

Pagājušajā nedēļā Ogres sākumskolā norisinājās labo darbu nedēļa, kā ietvaros Ogres sākumskolas 2.b un 2.c klases audzēkņi kopā ar skolotājām un bērnu vecākiem aktīvi darbojās Ogres novada dzīvnieku patversmes rudens darbiņos.

Skolotājas Regīna Hanzena un Sandra Bērziņa kopā ar saviem mīļajiem skolēniem un viņu vecākiem centās sarūpēt četrkājainajiem iemītniekiem ikdienā tik noderīgās un nepieciešamās lietas – gan vecas avīzes, gan segas, gan dvieļus, gan arī barību.

Nedēļas laikā cītīgi sarūpētās mantas 18.oktobra pēcpusdienā tika rūpīgi sakrāmētas un nogādātas galamērķī. Lai gan laiks nelutināja un smidzināja lietus, ne skolēnus, ne skolotājas tas neatturēja, lai kājām dotos uz patversmi un apciemotu tur mītošos suņus un kaķus. Apmeklētājus sirsnīgi sagaidīja patversmes vadītāja un veterinārārste Zanda Roze, kura iepazīstināja ar patversmes darba ikdienu un pastāstīja par tās iemītnieku dzīves gājumu, aizvedot apraudzīt četrkājainos draugus.

Šobrīd patversmē pagaidu mājvietu raduši 23 suņi un 10 kaķi. Lai gan vietu skaits ir ierobežots, palīdzība netiek atteikta nevienam nelaimē nokļuvušam dzīvniekam. Daži atkopjas pēc operācijas, bet pārējie katru jauno apmeklētāju uzlūko ar cerību, ka varbūt šoreiz atnāca pakaļ tieši viņiem.

Skolēnos lielu prieku raisīja gan mazie, gan jau pieaugušie kaķi, kuri ar savai kaķu dzimtai raksturīgo grāciju un inteliģenci vēroja neparasto rosību patversmēs sienās. Mazo kucēnu centās samīļot teju ikviens, tomēr skolēni viens otram ar augstu atbildības sajūtu norādīja, ka nedrīkst viņu samocīt, jābūt uzmanīgiem, jo mazulis pavisam nesen pārcietis nelielu operāciju.

Nedalītu sajūsmu izpelnījās voljērā mītošie kucēni, kuri patversmē nokļuvuši pavisam nesen. Tie ne vien ar interesi vēroja un apošņāja jaunos viesus, bet arī aktīvi iesaistījās savstarpējās rotaļās, ko bērni steidza iemūžināt. Droši vien daudziem tobrīd radās vēlme mazos kunkuļus paņemt sev līdzi uz mājām, taču turpmākajās sarunās Zanda Roze skaidroja, ka uzņemties ikdienā rūpes par dzīvnieku ir ļoti liela atbildība un tam jābūt rūpīgi izvērtētam un analizētam solim.

Bērni ar prieku tvēra informāciju un vēroja visu patversmē notiekošo, aktīvi iesaistījās komunikācijā ar dzīvniekiem, kāds mazliet atturīgāk, kāds mazliet drošāk, uzrunājot voljērā mītošo suni, kurš tobrīd ar aktīvu un dobju rējienu mēģina piesaistīt uzmanību tieši sev. Savukārt turpat blakus dzirdama saruna: "Tu, iedomājies! Kā var tādu maziņu atstāt uz ielas vienu pašu!!!".

Skolēnu emocijas bija tik neviltotas un patiesas, ka vēl krietnu laiku pēc dzīvnieku patversmes apmeklējuma viņi dalījās savstarpējos priekos un iespaidos par dienā paveikto. Viennozīmīgi, tā bija pozitīvu emociju pilna diena, kad saprotam, ka mēs katrs, saliekot kopā pa mazumiņam vien, spējam paveikt labus un nozīmīgus darbus!