Valsts pieeja pašvaldību slimnīcas slīcina parādos

Palielināt attēlu

Latvijas pašvaldību pārstāvji – slimnīcu kapitāldaļu turētāji, kā arī slimnīcu vadītāji, šodien Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sēdē diskutēs par to, vai pie pastāvošās valsts finanšu pārdales politikas slimnīcas reģionos varēs arī turpmāk nodrošināt neatliekamās palīdzības sniegšanu.

Latvijas Slimnīcu biedrība (LBS) un LPS pārstāvji šodien tiekas kopīgi organizētā sapulcē, lai pārrunātu aktuālo un steidzamo jautājumu par pašvaldību slimnīcu, kurās tiek sniegta arī neatliekamā medicīniskā palīdzība, (NMP) darba apstākļiem un finanšu problēmām, kas radušās dēļ nepietiekamā valsts finansējuma. Jau ilgstoši slimnīcas sniedz medicīnisko palīdzību daudz lielākam pacientu skaitam nekā Veselības ministrija, sadalot finanšu līdzekļus, plāno. Slimnīcām krājas parādi. Pašvaldības, kas reģionos lielākoties ir arī slimnīcu kapitāldaļu turētāji, pagaidām vēl tur finanšu trūkuma slogu uz saviem pleciem, lāpot valsts budžeta caurumus.

Lai arī Latvijas Slimnīcu biedrība jau ir mēģinājusi sākt konstruktīvu dialogu un sadarbību ar Veselības ministriju, lai šo problēmu risinātu, par slimnīcām atbildīgā ministrija izvēlas dzēst atsevišķus ugunsgrēkus, nerisinot jautājumu pēc būtības. Tādēļ LSB uzskata, ka savs vārds jāsaka slimnīcu īpašniekiem – pašvaldībām.

Sanāksmē plānots pārrunāt veselības aprūpes finansējumu 2013.gadā un ar to saistītās problēmas, īpaši slimnīcās, kurās tiek sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Tiks uzklausīts pašvaldību viedoklis šajā jautājumā un izstrādāts kopējs viedoklis, kā tālāk rīkoties, lai panāktu situācijas uzlabojumus.

LSB aizvien cer, ka ar ministru prezidenta Valda Dombrovka iesaisti, ar, kuru biedrības pārstāvji tikās septembra nogalē, no šogad Veselības Ministrijai jau novirzītajiem papildus miljoniem, tiks rasts pietiekams finansējums arī neatliekamās palīdzības slimnīcām. Dombrovskis jau vērsies pie Veselības ministres, prasot izvērtēt finansējuma sadali un sniegt priekšlikums, kā tiks risināta problēma.

Ministru prezidents, tiekoties ar slimnīcu biedrības pārstāvjiem, pauda neizpratni par Veselības ministrijas prioritātēm papildus piešķirto 12 miljonu latu sadalē. Ar šo finansējumu nav tikušas risinātas slimnīcu problēmas. Piemēram, trīs miljoni latu piešķirti veselības aprūpes iestāžu infrastruktūras uzlabošanai, tai skaitā labi pelnošām privātām klīnikām, tai pat laikā nepiešķirot finansējumu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcām, kas strādā ar zaudējumiem.