Lauberes cūku komplekss – no vienas puses nesmird...

Palielināt attēlu

Pirms nepilna gada ekspluatācijā tika nodots SIA "Baltic Pork" cūku nobarošanas komplekss Lauberē, pret kura būvēšanu vairākus gadus cīnījās gan biedrība "Lauberiete", gan ļoti daudzi pagasta iedzīvotāji. Un, domājams, šī neatlaidīgā cīņa uzlaboja kompleksa kvalitāti.

"OVV" paviesojās Lauberē, lai pārliecinātos, kā tas ir – dzīvot netālu no tik lielas cūku fermas.

Jāsaka godīgi – piebraucot tieši pie galvenās ieejas cūku nobarošanas kompleksā, nekādi nepatīkami aromāti nebija jūtami, ja neskaita skābenu kombinētās spēkbarības smārdu.

SIA "Baltic Pork" projektu vadītājs Kārlis Splīte, kurš iznāca aprunāties, pastāstīja, ka Lauberes komplekss ir viens no modernākajiem visā Latvijā, jo aprīkots ar gaisa filtriem, kā arī uzcelta biogāzes ražotne. Protams, cūku vircu, kuras smaka ir sevišķi asa, smaržīgu tā nevar padarīt, tomēr, kā apgalvoja K.Splīte, 95% nelāgā aromāta pēc apstrādes pazūdot.

Komplekss nu jau kādu laiku darbojas ar pilnu jaudu. Tas nozīmē, ka vienlaikus tajā audzē 12 000 rukšu, bet gada laikā tiek nobarotas 38 600 cūkas. Kompleksā cūkas tiek turētas 24 telpās, sauktās par istabām – pa 500 gabalu katrā no tām. Projektu vadītājs pat laipni aicināja "OVV" ieskatīties kādā no šīm istabām, lai pārliecinātos, ka arī tur, pateicoties filtriem, nelāgās smakas praktiski nav. Piedāvājums gan palika neizmantots, gan ņemot vērā drošības pasākumus pret cūku mēri, gan arī to, ka laikrakstu interesē kompleksa ietekme uz apkārtējo vidi, nevis smakas tā iekšpusē.

Ražošanas vadītājs Ingus Mālnieks atklāja, ka kompleksā ar pastāvīgu līgumu strādā 13 darbinieki, cūkkopēji no tiem ir pieci. Kā jau iepriekš uzņēmums bija solījis, izvēloties strādniekus, priekšroka tikusi dota vietējiem iedzīvotājiem. Bez tam lielais cūku komplekss pērkot gan vairākus pakalpojumus, piemēram – biogāzes stacijas apkalpošanu, sivēnu un cūku transportēšanu, šķidrmēslu un atkritumu izvešanu, kā arī graudus no apkārtējiem zemniekiem. Kompleksam ir arī savi 70 ha zemes, kur tiek audzēta labība. Lielākā daļa gatavās produkcijas tiekot realizēta tepat Latvijā, tātad droši vien Lauberē audzēto cūkgaļu esam baudījuši katrs.

Tomēr katrai monētai ir arī otra puse. Kad "OVV" devās otrpus kompleksam, lai aprunātos ar tuvāko māju iedzīvotājiem, cūku mēsliem raksturīgā smaka bija gan sajūtama. Kā izrādījās, fermas apkārtne ir salīdzinoši bieži apdzīvota.

Netālu dzīvojošais Jurijs, kurš īrē māju, neslēpa, ka vircas smaku savā pagalmā jūtot gan. Agrāk, kad pie kompleksa nebija kupolu (biogāzes ražotnes), tad vispār neesot bijis ko elpot, tagad esot labāk. Daudz gan Jurijs par to neuztraucoties, jo plānojot pēc pāris gadiem pārcelties uz citu dzīvesvietu.

Zemnieku saimniecības īpašnieks Kārlis, kurš dzīvo nedaudz tālāk no fermas, atzina, ka arī viņa pagalmā cūku smaka jeb, kā viņš pajokoja, "Chanel N 5" ļoti pat jūtama, sevišķi ziemā. Bet tajās reizēs, kad uz lauka, kas atrodas pavisam netālu no Kārļa mājas, tiekot vesti šķidrmēsli, glābiņa no asā smārda nav nekur.

Visrunīgākā izrādījās lauberiete Marija. Viņa pastāstīja, ka kādreiz tas zemes gabals, uz kura tagad uzbūvēts komplekss, piederējis kādai rīdziniecei. Tai bijuši lieli plāni – par dīķu kaskādi un viesu namu. Vieta bijusi piemērota, jo tad tur atradās karjera dīķis ar ļoti tīru ūdeni, kur visi vietējie gājuši peldēties.

Bet rīdziniecei kaut kas nogājis greizi – viņas īpašumu pārņēma banka. Marija teic, ka īsti tīra tā lieta neesot bijusi, jo varēja taču banka to zemes gabalu izsolīt – noteikti būtu kāds vietējais zemnieks nopircis. Tomēr noticis citādi – tagad tur uzbūvēta cūku ferma, bet Marijas dzīve pārvērtusies par īstu loteriju – ja no rīta, izejot pagalmā, vircas smaka nav saožama, tātad izvilkta pilnā loze... "Smirdēt jau smird gan," sarunas noslēgumā rezumēja Marijas kundze: "Bet ko nu vairs, kad komplekss jau uzcelts..."