
Širovs: Tiesībsargs veiks veselības aprūpes auditu
Šorīt SIA "Ogres rajona slimnīca" valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs aizvadīja sapulci, kur kolēģiem-ārstiem izklāstīja ceturtdienas, 29.augusta, tikšanās norisi Tiesībsarga birojā.
Vēl joprojām saspringta situācija ar Veselības ministriju (VM) un Veselības norēķinu centru (VNC) vērojama veselības finansējuma sfērā, un reģionālo slimnīcu vadītāji strikti iestājas par iedzīvotāju tiesībām uz bezmaksas medicīnu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību savā dzīvesvietā. Kamēr galvaspilsētas slimnīcas praktiski var neuztraukties par atvēlēto līdzekļu daudzumu (pašreizējais sadalījums procentos ir 70/30), reģionālo slimnīcu vadītāji izskata personāla samazināšanu, daļēlu vai pilnīgu iestāžu slēgšanu. Neizpratnē par klajo bezkaunību un nevēlēšanos iesaistīties saturīga dialoga veidošanā ir arīdzan SIA "Ogres rajona slimnīcas" valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs, kurš ir apņēmies darīt visu iespējamo un vēl vairāk, lai izcīnītu slimnīcai atbilstošu finansējumu, kas arī turpmāk garantētu iestādes attīstību un nenodarītu ļaunumu tās pacientiem. "Šī situācija nav tikai Ogrē, tāda ir visā valstī. Rīgā dzīvo 45% Latvijas iedzīvotāju, bet, kamēr pārējā teritorija no iedzīvotājiem nav attīrīta, ārpus galvaspilsētas dzīvo 55%. Taču veselības budžets tiek sadalīts tā, ka Rīgai dod 70%, bet uz pārējo Latvijas teritoriju ir vien 30%," skarbi situāciju no sava redzesloka izklāsta Širovs.
Eiropas Savienībā (ES) Latvijas veselības aprūpe ir viszemāk finansētā no valsts budžeta, proti, no iekšzemes kopprodukta vidēji ES veselībai novirza 6.8%, Latvijā – 3.2% Neskatoties uz kraso līdzekļu trūkumu, Latvijas mediķi un slimnīcas efektivitātes ziņā ir septītajā vietā. Širovs ir pārliecināts, ka liels nopelns ir arī Ogres rajona slimnīcai, kas ik gadu turpina attīstību un palielina profesionalitāti, nodrošinot ne tika kvalificētāku personālu, bet arī modernāku infrastruktūru, piemēram, pērn atklātais rentgena kabinets, tuvā nākotnē plānotā magnetiskās rezonanses iekārtas uzstādīšana.
Paralēli izteiktajiem pārmetumiem par veiksmīgo Ogres rajona slimnīcas darbību, strādājot ar peļņu, pārmet arī faktu, ka pārāk daudz pacientu atrodas stacionārā. "Bet, vai mums vajag to smagi slimo cilvēku izmest ārā, lai atkārtojas Stradiņu slimnīcas variants? Esam vairākas reizes prasījuši, lai dod mums kvotas. Vidēji valstī ambulatorai palīdzībai dod 24 latus uz vienu iedzīvotāju gadā, Rīgā – Ls 43, bet Ogrē – 10 latu. Kritēriji naudas sadalē ir pilnīgi nekādi."
Finansu līdzekļu jautājums ir aktuāls arī pašvaldību budžetu griezumā. Ogres rajona slimnīca gulstas uz Ogres, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes novadu konsolidētajiem budžetiem. "Mēs esam daudz, rēķinot četrus novadus. Mēs esam vairāk kā 60 tūkstoši. Vai mēs neko nepelnām? Kopā pa četriem novadiem mums ir 43 miljoni. Mēs pārsitam Liepāju, Ventspili vienkārši sakapājam, arī Dobelē, Cēsīs un Jēkabpilī ir mazāk naudas. Ja cilvēki ir turīgi, kāpēc lai slimnīca tāda nebūtu?" jautā "Ogres rajona slimnīcas" valdes priekšsēdētājs.
Širovs norāda, ka ceturtdienas tikšanās laikā Tiesībsargs izturējās ar vislielāko sapratni, un šāda konstruktīva pieeja pēdējā laikā no citām valsts amatpersonām neesot sagaidīta. Tiesībsargs ir izveidojis darba komiteju, kur ietilpst nozares profesionāli speciālisti, neiesaistot VM un VNC pārstāvjus, jo tā ir ieinteresētā puse. Tiks veikts veselības aprūpes audits budžeta izlietojumam. "Mēs, Latvijas slimnīcu biedrība, nezinām, kas notiks, bet mēs cīnāmies, lai būtu taisnīgs finansu līdzekļu sadalījums un būtu ieviests princips "nauda seko pacientam"," papildina Širovs.
"Tieši slimnīcās notiek reālā cilvēku dzīvību glābšana 24 stundas diennaktī. Ārsti velk ārā nažus no sirdīm, pieņem bērniņus, ārstē infarktus un citas pataloģijas. Latvijas Republikas Satversmes 93.pants nosaka, ka ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums. Ja netiek veltīta nauda veselības aprūpei, tiek pārkāpta viena no mūsu pamattiesībām. Tātad mums nav tiesības uz dzīvību. Tālāk, Valsts aizsargā cilvēka veselību un garantē ikvienam veselības aprūpes minimumu (Satversmes 111.pants; aut.). Te, protams, parādās, kas ir minimums – nazis sirdī vai plaušu karsonis. Tas vēl ir jāpēta," turpina Širovs.
2013. gada 30. augustā, 14:15, Aktualitātes
Ogrenet
Jaunākie komentāri
Kā būs, tā būs...
magnētiskā rezon. Ogrē? vai ir speciālists, kas sapratīs rezultātu, jo Rīgā netic mūsu"kompim" un sonogrāfijām. Širovs varēja privatizēt slimnīcu, sakārtot un būtu normāla slimnīca ar labām medmāsām un viņu palīgiem, tik par ārstiem būtu nopietni jāpadomā. Prieks par jauno dakterīti Fišeri, laipna, smaidīga un gudra.Suhova arī gudra, bet,diemžēl,nelaipna....