Veselības aprūpe reģionos ir apdraudēta

Palielināt attēlu

Latvijas reģionālo slimnīcu vadītāju bažas apstiprinājušās. No Nacionālā veselības dienesta saņemtie līgumu piedāvājumi apliecina, ka no papildus piešķirtajiem 7 miljoniem latu veselības nozarei šogad reģionu slimnīcām atvēlētas tikai kapeikas.

Vairums slimnīcas nesteidzas parakstīt līgumus un 1.augustā, kad paredzēta tikšanās ar Nacionālā veselības dienesta vadību, cer saņemt skaidrojumus par finansējuma sadales kritērijiem.

Latvijas reģionu pacientu iespējas uz ārstēšanos un izmeklējumiem piešķirtais finansējums nepalielina un dramatisko rindu problēmu neatrisina. Turklāt vairākas slimnīcas nesaņems naudu arī par jau veiktajiem pakalpojumiem, nerunājot nemaz par iespējām sniegt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus turpmāk. No 1 miljona latu, kas paredzēts ambulatoru rindu mazināšanai, tai skaitā uz diagnostiku un izmeklējumiem, Kurzemes reģionam, piemēram, atvēlēti tikai Ls 56 000, Zemgalei – Ls 46 000, bet Vidzemei – Ls 62 000.

Arī situāciju stacionāros reģionā, papildus finansējums neuzlabo. Vidēji reģiona slimnīcām līdz gada beigām piešķirts papildus finansējums 3–24 pacientu ārstēšanai stacionārā. Latvijas reģionālo slimnīcu vadītāji cer, ka atbildīgās valsts amatpersonas, izpratīs situācijas nopietnību un radīs iespēju piešķirt papildus finansējumu.

SIA "Ogres rajona slimnīca" valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs: "Esmu lielā neizpratnē par papildus finansējuma sadales principiem, ņemot vērā nevis pieejamo nopietno slimnīcas satistiku, bet gan pamatojoties uz mistiskiem skaitļiem Veselības norēķina centra (VNC) koridoros. Gada sākumā jau ir zināms, ka slimnīcām nepietiks naudas, bet tiek piespiests parakstīt līgumu. Un gada beigās jau piešķir papildus līdzekļus. Pērn Ogres rajona slimnīcai nesamaksāja par 1534 pacientiem. Pirmajos sešos mēnešos šogad no sava maciņa esam snieguši palīdzību 600 pacientiem, tātad – gadā būs jāsedz 1200 pacientu neatliekamās palīdzības sniegšanu. Zinot to, ka pārstrāde būs, mums papildus piešķir naudu tikai par 3 pacientiem.

Pašreiz cīnāmies par to, lai nauda seko pacientam. Lai ieviestu šo principu, vajadzētu vēl 2.5 miljonus. Ministrijai bija iespēja veikt korekcijas un tikt pie naudas, bet tā tika aizlaista pavisam citiem mēŗkiem. Ogres slimnīcai nav pat runas par kaut kādu parādu segšanu, jo mums tādu nav. Nauda nepieciešama iestādes attīstībai, personāla kvalifikācijas uzlabošanai, pieejamo pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanai un arī tam, lai mums nevajadzētu nevienam atteikt stacionāru. Ja viss tomēr paliks, kā ir, tad neparakstīsim šo līgumu".

Širovs portālam Ogrenet arī norādīja, ka tālāk sekos tikšanās Saeimas sociālo un darba lietu komitejā, bet pirms tam ceturtdien, 1.augustā, Latvijas Slimnīcu biedrība vēlreiz tiksies ar VNC. "Pēc neloģiskā naudas sadalījuma prinicipa piemērošanas daudzi slimnīcu vadītāji pat grib pieprasīt Nacionālā veselības dienesta direktora Māra Taubes demisiju. "Ogres rajona slimnīcu" vadu jau 13 gadus, bet kaut ko tādu piedzīvoju pirmo reizi."

Jau ziņots, ka 1.jūlijā 13 Latvijas slimnīcu vadītāji parakstīja atklātu vēstuli, norādot, ka 2013.gads ir kārtējais gads, kad slimnīcām, slēdzot līgumus par neatliekamās palīdzības sniegšanu mūsu valsts iedzīvotājiem, netiek paredzēts finansējums visu pacientu ārstēšanai.

Šobrīd slimnīcas neatliekamās palīdzības sniegšanu nodrošina uz mediķu intensitātes, izdegšanas un zemā atalgojuma rēķina, kas atstāj ietekmi uz pacientu aprūpes kvalitāti, veicina gan ārstu, gan māsu aizplūšanu no slimnīcām un valsts. Pagaidām uz šo aicinājumu atsaukusies vien deputātes Aijas Barčas  vadītā LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, kas prasa Finanšu un Veselības ministriem nekavējoties rast risinājumu.