Slimnīcas vadības un novadu mēru centienus uzlabot veselības aprūpi nosauc par ceļojošo cirku

Palielināt attēlu

Šodien SIA "Ogres rajona slimnīca" valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs pirms ikrīta sapulces ziņoja par ceturtdien, 11.aprīlī, Rīgā notikušās sanāksmes rezultātiem, kuras laikā ar visai spēcīgu salīdzinājumu izcēlās Valsts sekretārs Rinalds Muciņš.

Ceturtdien, 11.aprīlī, Rīgā notikušās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) sanāksmes laikā, kur piedalījās Latvijas Slimnīcu biedrība, NMPD  un Veselības norēķinu centra vadība, kā arī Veselības ministrijas pārstāvji, izrādījās, ka ziemas periodā situācija veselības aprūpē ir visnotaļ samilzusi. Līdz ar to šai sanāksmei iniciators esot bijis vienotais dienests.

Valsts maksā tikai par katru otro pacientu
"Lielākā sāpe mums ziemas periodā ir tā, ka katru rītu slimnīcas piecminūtēs mums ir jāklausās tas, ka slimnīca ir pilna ar pacientiem, redzam to, ka katru dienu pie uzņemšanas nodaļas drūzmējas ļoti daudz cilvēku. Galu galā, ko mēs varam izdarīt, pie kā gan mēs esam vainīgi, ja mums katru dienu maksā par 65 slimnieku ārstēšanu, bet mēs slimnīcā esam izvietojuši 130 pacientu gultas, kas caurmērā arī ir tiek aizņemtas. Faktiski, par katru otro pacientu valsts uzskata, ka viņam slimnīcā nebūtu jāatrodas," absurdo situāciju izklāsta Širovs.

"Šogad par notiekošo jau esam rakstījuši, esam vērsuši uzmanību gan VM, gan VNC – ir taču statistika, saslimstība un analīze, kur var redzēt patieso situāciju. Tomēr nekādu atsaucību neesam saņēmuši," turpina Ogres rajona slimnīcas vadītājs.

Ogres rajona slimnīcā visbiežāk vietu nav, taču cilvēki tiekot atvesti, faktiski pametot viņus pie uzņemšanas nodaļas sliekšņa. "Personāls mums ir tik, cik ir, jo mums maksā par 65 slimniekiem. Protams, mēs varam uzņemt gan vairāk kolēģus, gan slimniekus, bet tās problēmas jau nav tikai ar Ogres slimnīcu, šāda situācija ir visā valstī," norāda Širovs.

Ārstēt vēl ātrāk būtu bīstami slimniekiem
Ogres rajona slimnīcas valdes priekšsēdētājs akcentē arī pēdējos trīs gadu situāciju, kad nauda jau vairs neseko pacientam. Atskatoties uz reģistrētajiem datiem, pērn Ogres rajona slimnīcai neesot samaksāts par 1800 pacientu ārstēšanu. Šogad pirmajos trīs mēnešos šī tendence turpinoties. "Pirmajā ceturksnī, ja valsts mums piešķir vidēji dienā 65 pacientu kvotas, tad ar visu to, ka mēs atsakām, novirzām uz dienas stacionāru vai ārstējam ambulatori, mums vidēji dienā ir 108 pacienti. Kopā pirmajos trīs mēnešos pacientu kvotu skaits pārsniedz par 400 cilvēkiem. Kopēji republikā vidēji pacientu ārstēšanās laiks ir 8 dienas, mēs, lai varētu optimizēt šo skaitli, ārstējam 5.02 dienās. Tas jau vairs nav racionāli, jo ir slimības, ko nevar tik ātri izārstēt."

Muciņš piešķiļ uguni
Uguns salmiem tika piešķilta 11.aprīļa sanāksmes laikā, kad Širovu pārsteidza Muciņa paustais, ka 2011.gada sākumā, kad iepriekšējā ministra laikā notika izbraukumu sēdes, piedaloties slimnīcas vadībai, norēķinu centram un visu iesaistīto pašvaldību vadītājiem, lai ministrijas ierēdņi redzētu, kas notiek slimnīcās Latvijā, esot bijis viens liels cirks. "Vakardienas sanāksmē Valsts sekretārs Rinalds Muciņš paziņoja to, ka ministrijā šīs veiktās izbraukumu sēdes tiek sauktas par ceļojošo cirku. Faktiski, šis cinisms, ko atļāvās valsts ierēdnis, norāda, ka es, mediķi un arī četru novadu [Ogres, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes] pašvaldību vadītāji nosaukti par ākstiem."

Pirms vēlēšanām slimnīcu slēgšanu neviens neuzņemšoties
Širovs norāda, ka sanāksme organizēta, lai tiktu risināti jautājumi, lai izvirzītu priekšlikumus, kā tālāk un labāk rīkoties, jo visiem esot grūtības ar pacientu vietām. To uzskatāmi parādot arī slimnīcas statistika. "Redzu un saprotu, ka slimnīcā nepieciešams lielāks personāls, lai būtu kvalitatīvāka aprūpe, zinu, ka vajadzētu nodrošināt darbinieku algu palielinājumu... Visiem to gribētos. Kā saka, cerība mirst pēdējā," optimismu saglabā Širovs.

Esot arī paziņots, ka politiski neviens tagad neuzņemšoties slēgt ciet slimnīcas, tā vietā tikšot kāpinātas prasības. "Tās ir drausmas. Saprastu, ja mēs kļūdāmies un mums nav taisnība, bet tā nav. Mēs samaksāsim par statistikas veikšanu šajos četros novados, lai iedzīvotāji pasaka, ka viņiem nevajag slimnīcu "pie mājām", lai ārstētos ar vienkāršām diagnozēm, nebraucot uz galvaspilsētu. Domāju, ka tā pateiks retais," saka Širovs.

Širovs: "Ja no vilka bail, tad nav ko mežā līst"
Dotajā mirklī situācija, kad nauda seko pacientam, esot pavisam normāla prakse, bet citām veselības iestādēm maksājot arī par nepadarīto darbu. Paradoksālā situācija pēc Širova domām būtiski skar tieši "lauku" slimnīcas, jo, piemēram, Rīgas slimnīcām tiekot piešķirts pat 103% finansējums.

"Mēs nekad nebūtu šo slimnīcu saglabājuši, ja mēs nebūtu bijuši tik aktīvi, nebūtu sevi aizstāvējuši. Ir jābūt aktīviem. Saprotu, ka tagad varam gaidīt kaut kādas represijas vai pārbaudes. Tad arī skatīsimies, ko tālāk darīt. Ja no vilka bail, tad nav ko mežā līst," nobeidz Ogres rajona slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs.