Ārstēšanās slimnīcā vajadzīga lielākam pacientu skaitam nekā plānots

Palielināt attēlu

SIA "Ogres rajona slimnīca" valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs uzskata, ka Veselības ministrijai slimnīcā Ogrē būtu jāparedz lielāks vietu skaits, jo pacientu plūsma reālajā dzīvē ir krietni lielāka nekā ministrijas plānotā.

Līgums ir stiprāks par realitāti
Aizvadītās nedēļas nogale Ogres rajona slimnīcai bija visai saspringta. Neraugoties uz brīvu vietu trūkumu slimnīcā – 76 pacientu vietā, ko paredzējusi valsts, slimnīcā vienlaikus ārstējušies ap 130 –  Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienests šeit nogādāja ne tikai tos pacientus, kuriem palīdzību var sniegt ambulatori, bet arī smagā stāvoklī esošos, kuriem noteikti nepieciešama ārstēšanās stacionārā.

NMP dienesta Komunikācijas speciāliste Inga Vītola informē, ka slimnīcām ar Nacionālo veselības dienestu ir noslēgti līgumi par pakalpojumiem, ko tās nodrošina iedzīvotājiem. Līgumos neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcas (tajā skaitā Ogres rajona slimnīca) apņemas nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību 24 stundas diennaktī, tādēļ NMP dienestam nav jāsaskaņo informācija par brīvajām vietām.

Par smagā stāvoklī esošajiem pacientiem brīdina laikus
Inga Vītola norāda: "Slimnīcu uzņemšanas nodaļām jāplāno pacientu plūsma un jāpieņem visi pacienti, kurus atved NMP dienesta mediķu brigādes. Turklāt ne visi pacienti, kurus mediķu brigādes nogādā slimnīcās, tiek stacionēti – daļa pacientu pēc papildus izmeklēšanas un vispārējā stāvokļa stabilizēšanas dodas mājās un turpina ārstēšanos ambulatori ģimenes ārsta uzraudzībā. NMP dienests informē slimnīcas tādos gadījumos, ja uz ārstniecības iestādi tiek vests pacients smagā stāvoklī un slimnīcai jau laikus nepieciešams mobilizēt resursus palīdzības sniegšanai.

Pārskatot NMP dienesta datus par pēdējiem mēnešiem, Ogres rajona slimnīcas uzņemšanas nodaļā vidējais nogādāto pacientu skaits nav būtiski mainījies".

Ārstniecības iestāžu profils mainās
Situācijas, kad nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība, ir dažādas. Ne vienmēr iedzīvotāji spēj izsekot līdzi tam, kā mainījies ārstniecības iestāžu tīkls un ka vietā, kur vēl vakar bija slimnīca, šodien ir, piemēram, pansionāts vai nekas. Ne vienmēr iedzīvotāji iepriekš zina, uz kurieni izsauktā "ātrā palīdzība" viņus varētu aizvest tālākās palīdzības saņemšanai.

Pacients jāved uz tuvāko ārstniecības iestādi, kurā var saņemt palīdzību
"Saskaņā Ministru kabineta noteikumiem NMP brigādei pacients jānogādā tuvākajā ārstniecības iestādē, kurā var sniegt viņam nepieciešamo neatliekamo palīdzību," teic I.Vītola. "Mediķu brigāde izsaukuma vietā sniedz informāciju pacientam un tuviniekiem par to, uz kuru slimnīcu tiks nogādāts pacients. Savukārt par to, vai pacientam būs nepieciešama ārstēšanās slimnīcā, lemj slimnīcu uzņemšanas nodaļas personāls."

Viņa arī atgādina, ka NMP brigāde izsaucama dzīvībai kritiskos gadījumos (bezsamaņa, pēkšņi elpošanas traucējumi, smaga trauma, spēcīga asiņošana, pēkšņas sāpes krūtīs, vienas puses nejūtīgums u.c.), kad cilvēka dzīvības glābšanai svarīga ir katra minūte.

Zināt, kur meklēt informāciju
"Savukārt nelielu traumu vai vienkāršāku saslimšanu, hronisku slimību saasinājumu gadījumos, kad nav apdraudējums dzīvībai, pacientiem būtu jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu vai pašiem jāvēršas pēc palīdzības tuvākajā ārstniecības iestādē (ambulatorajā ārstniecības iestādē, steidzamās medicīniskās palīdzības punktā, slimnīcas uzņemšanas nodaļā). To, uz kuru slimnīcu doties, var iepriekš saskaņot ar savu ģimenes ārstu. Informāciju par tuvākajām ārstniecības iestādēm un slimnīcu uzņemšanas nodaļām var uzzināt, darba dienās piezvanot uz Nacionālā veselības dienesta bezmaksas informatīvo tālruni 80001234 vai mājas lapā nvd@vmnvd.gov.lv," tā I.Vītola.

Reālā dzīve rāda, ka laikā, kad Veselības ministrija virzās uz mērķi stiprināt primāro veselības aprūpi – t.i. ģimenes ārstu prakses –  kā efektīvāko un visaptverošāko veselības aprūpes līmeni, jāpievērš uzmanība arī stacionāriem, jo tur nonāk smagākie pacienti.