Lai attīstības vīzija būtu pilnīga, svarīgi uzklausīt uzņēmējus

Palielināt attēlu

Trešdienā, 13.februārī, Ogres novada domē notika Uzņēmējdarbības attīstības komisijas sēde, kuras darba kārtībā bija tikai viens jautājums – ko darīt, lai bēdīgu slavu ieguvusī Ogres novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.–2037.gadam patiesi solītu uzņēmējdarbības attīstību, turklāt visā novada teritorijā.

"OVV" jau rakstīja, ka pēc Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieka Egila Helmaņa iniciatīvas tika apturēta kolēģes Vitas Pūķes vadībā izstrādātās Ogres novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2013.–2037.gadam nodošana sabiedriskajai apspriešanai. E.Helmanis ierosināja vispirms sagaidīt dažādu jomu speciālistu, kā arī pagasta pārvalžu vadītāju vērtējumu, un tikai tad lemt tālāk, jo stratēģija, kāda deputātu izskatīšanai bija iesniegta tobrīd, paredzēja nevis attīstību, bet drīzāk gan Ogres novada pagastu iznīcību.

Attīstības plāns nevar būt atrauts no dzīves
Ogres novada Uzņēmējdarbības attīstības komisijas vadītājs Egils Dzelzītis, kurš ir arī Siltumtehnikas uzņēmuma A/S "Lafipa" valdes priekšsēdētājs, Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātes Siltuma un gāzes tehnoloģijas katedras vadītājs, norāda, ka pret stratēģiskās attīstības plānu nedrīkst izturēties nenopietni. "Plāns nevar pastāvēt pats par sevi un būt atrauts no dzīves. Arī stratēģiskajam plānam ir liela nozīme novada tālākajā attīstībā un, manuprāt, nebija pareizi, to veidojot, neuzklausīt uzņēmēju viedokli, kas ir ne vien darba devēji, bet faktiski arī lielākie nodokļu maksātāji un attiecīgi novada un pašvaldības uzturētāji. Uzskatu, ka attīstības stratēģija nebija izstrādāta līdz galam, to nevarēja saukt par gatavu produktu un ir tikai loģiski, ka šis dokuments tiek nodots izvērtēšanai un uzlabošanai," saka E.Dzelzītis.

Ogres novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Jana Briede skaidro, ka šobrīd minētais attīstības plāns jau ir apspriests Madlienā ar lauku pagastu uzņēmējiem, to jau ir vētījuši izglītības darbinieki un savu vārdu teiks kultūras jomā strādājošie. J.Briede norāda, ka būtu tikai godīgi uzklausīt arī lielāko Ogres novada uzņēmēju viedokli, aicinot viņus uz konstruktīvu diskusiju, kuras laikā varētu iezīmēties perspektīvie uzņēmējdarbības attīstības virzieni nākamajiem 25 gadiem.

Svarīgi attīstīt uzņēmējiem nepieciešamos ārpakalpojumus
Kolēģu teiktajam piekrita arī uzņēmējs, SIA "Malevs" īpašnieks Māris Legzdiņš. Viņš norādīja, ka, pirmkārt, tieši uzņēmēji vislabāk zinās, kādu speciālistu mūsu novadā trūkst un kurus perspektīvā vajadzētu sagatavot sadarbībā ar arodskolām, lai to beidzējiem būtu nodrošināta gan prakses, gan vēlāk arī darba vieta, kas, iespējams, ļautu piesaistīt jauniešus, lai viņi nebrauktu prom. Bez tam gandrīz ikviens lielais uzņēmējs iepērk kādu ārpakalpojumu. "Ja viņš šo pakalpojumu varēs saņemt tuvāk un lētāk, ieguvēji būs visi – gan uzņēmēji, gan arī novads. Šādā veidā perspektīvajā plānā tad arī iezīmētos tās lietas un nozares, kuras būtu vēlams attīstīt. Tas, protams, neizslēgtu iespēju attīstīt arī citas nozares, bet mums vismaz būtu zināms konkrēts pamats, konkrētas prioritātes," uzskata M.Legzdiņš. Ogres biznesa un inovāciju centra direktors Uģis Amons norāda, ka šajā procesā varētu iesaistīties arī inovāciju centrs, inkubējot uzņēmumus, kas pēc pāris gadiem lielajiem uzņēmējiem varētu sniegt viņus interesējošos ārpakalpojumus.

Jāpadomā par ilgtermiņa investīcijām lauku rajonos
J.Briede uzskata, ka perspektīvā vajadzētu padomāt arī par specializāciju lauku pagastu vidusskolās, kur varētu veidot komercklases, lai jaunieši papildus vidējai izglītībai iegūtu arī kādu arodu, piemēram, autovadītāja vai traktorista tiesības. Savukārt VID nodokļu pārvaldes speciālists Normunds Rudzītis norāda, ka būtu nepieciešams padomāt arī par blakus nozaru attīstīšanu lauksaimniecībā. "Lauksaimniecība kopumā nav augsti rentabls bizness, jo to var ietekmēt ārējie dabas faktori. Padomju laikos labi dzīvoja tie kolhozi, kam bija palīgsaimniecības. Vēl ir tāds jēdziens kā industriālā lauksaimniecība, kas iezīmējas ar nodarbināto skaita samazināšanu. Agrāk govju fermā bija nepieciešami 20 – 40 darbinieki, bet tagad pietiek ar nepilnu desmitu. Tāpēc jāpadomā par ilgtermiņa investīcijām lauku rajonos, lai nodrošinātu kāda veida ražošanu," saka N.Rudzītis. "Kā papildus nozare lauku rajonos varētu būt arī tūrisms. Turklāt tas var būt ļoti dažāds, piemēram, pasākumu, kultūras un izglītības tūrisms," kolēģa teikto papildina Ogres mazo un vidējo uzņēmēju apvienības priekšsēdētāja vietniece, Latvijas Mazo un vidējo uzņēmēju un Amatniecības padomes valdes locekle Līvija Rijze.

Attīstības stratēģijai jābūt skaidrai līdz gada nogalei
"Tiekoties ar uzņēmējiem, pieaicināsim arī šīs stratēģiskās attīstības jeb domraksta augsti godātos autorus. Pamazām sāk izkristalizēties kodols, kādā virzienā vajadzētu raudzīties. Mēs varam cerēt uz investoru ienākšanu, taču tiem uzņēmējiem, kas šeit jau iesakņojušies, ir izveidojies savs noteikts redzējums, kuru būtu svarīgi uzklausīt. Ja tikšanās reizē mums izdosies iegūt informāciju, kādi ārpakalpojumi uzņēmējiem nepieciešami, tad mēs savu mērķi sasniegsim, un pēc tam varēs rīkot arī publisku apspriešanu plašākā mērogā," rezumēja E.Dzelzītis.

Protams, lai pateiktu, kas notiks pēc 25 gadiem, jābūt nedaudz gaišreģim, tomēr jācer, ka šoreiz attīstības stratēģija attaisnos savu nosaukumu, jo tās izstrāde nebūs sasteigta un balstīsies uz dažādu jomu speciālistu redzējumu. J.Briede informē, ka stratēģiskās attīstības plānam jābūt gatavam līdz gada nogalei.

Saistītie raksti
Ar lauku uzņēmējiem diskutē par novada stratēģiju

Ogres novada attīstības stratēģijas plāna izstrādātājs: "Bijām pārāk tālu atrāvušies no realitātes". Dokumentu negatīvi vērtē arī pagasta pārvalžu vadītāji

Vitas Pūķes koordinētās Ogres novada attīstības stratēģijas vīzija – pēc 30 gadiem pagasti bez bibliotēkām un pamatskolām