Lobes ezeru plāno apsaimniekot kopā ar Koknesi (papildināts)

Palielināt attēlu

5.februārī Krapē tikās Kokneses un Ogres novada vadība, lai pārrunātu jautājumus par Lobes ezera apsaimniekošanu.

 
Ogres novada domes sēdē 2012. gada augustā deputāti apstiprināja Ogres novada un Kokneses novada robežu grozīšanas priekšlikuma publiskās apspriešanas gala ziņojumu un nolēma nepiekrist novadu savstarpējās robežas grozīšanai. Kokneses novada domes ierosinātā robežu grozīšana paredzēja noteikt robežu starp Ogres un Kokneses novadiem pa Lokmanes upi, iekļaujot Kokneses novada teritorijā vairākas zemes vienības, un vienā teritorijas daļā robežu noteikt pa Lobes ezera vidu.
 
Ogres novadā publiskās apspriešanas laikā tika saņemtas 520 atsauksmes. Visās atsauksmēs bija izteikts negatīvs viedoklis par iespējamo robežu maiņu starp Ogres un Kokneses novadiem, nosaucot to par nepamatotu. Krapes pagasta iedzīvotāji, kā arī vairāki Ogres pilsētas iedzīvotāji savās atsauksmēs īpaši uzsvēra, ka Lobes ezera sadalīšana nav racionāla - nepieciešams viens saimnieks, kas atbild par ezera apsaimniekošanu kopumā.
 
Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs skaidro, ka Lobes ezeru ir uzņēmies apsaimniekot Krapes pagasts kopā ar biedrību „Mēs zivīm”, atjaunojot zivju resursu, savukārt pieguļošo zemju īpašnieki radījuši labu laivu bāzi, lai makšķernieki varētu makšķerēt zivis – ir iespēja nomāt laivas un tiek pārdotas makšķerēšanas licences. Lai ezeru varētu nopietnāk apsaimniekot, Ogres novads pieprasīja Ministru kabinetam šo ezeru nodot pašvaldības apsaimniekošanā, glābjot to no aizaugšanas. Bet šī procesa laikā Koknese izrādīja interesi par savu daļu ezera un uzstāja par robežu maiņu, kam Ogres novada pašvaldība un iedzīvotāji publiskās apspriešanas laikā nepiekrita.
 
E. Bartkevičs norāda, ka saskaņā ar Zvejniecības likumu ir noteikts – ja pašvaldībai pieder krasta teritorija, tad tai ir jāpiedalās ezera apsaimniekošanā. Ogres novads nosūtījis vēstuli Kokneses novadam ar lūgumu izteikt priekšlikumus ezera apsaimniekošanai, uz ko saņemta atbilde, ka Koknese ir gatava piedalīties sarunās.
 
Šī jautājuma sakarā Krapē 5. februārī notikusi tikšanās, kurā piedalījās E.Bartkevičs, Ogres novada pašvaldības izpilddirektora palīgs Jānis Petrovičs, Ogres novada pašvaldības vides speciālists Aivars Bigačs, Ogres Biznesa un inovāciju centra vadītājs Uģis Amons, Krapes pagasta pārvaldes vadītāja Inese Sandore, Lobes ezera apsaimniekotājs Māris Aberiņš, saimniecības „Skābarži” pārstāve Vija Dovmane, zemnieku saimniecības „Vecbodzēni” īpašnieks Pēteris Bilinskis, Kokneses novada domes juriste Ligita Kromentāle, Kokneses novada domes izpilddirektors Ilmārs Klaužs, Kokneses novada domes nekustamā īpašuma speciāliste Elita Ģēģere un biedrības „Mēs zivīm” pārstāvis Ivars Dubra un Māris Eglītis.
 
Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi par robežu maiņu. „Kokneses pārstāvji uzstāja, ka zvejas tiesības ir jānodrošina tiem, kam zemes īpašumi pieder ezera krasta teritorijā. Mēs savukārt precizējām, ka ir izstrādāti saistošie noteikumi par makšķerēšanu Lobes ezerā, kas paredz, ka Lobes ezers tiek izmantots licencētai makšķerēšanai, nevis zivju zvejai.  No savas puses pašvaldība līdzfinansē biedrības „Mēs zivīm” projektus, ezerā tiek laisti zivju mazuļi, bet Kokneses pusē ezera krastā tie tiek zvejoti ar tīkliem. Kokneses pārstāvji piekrīt, ka Lobes ezerā nevajag atjaunot tīklu nozari un precizējām, ka pieguļošo zemju īpašniekiem, kas ir uz vietas, jāļauj makšķerēt bez maksas ar makšķerēšanas noteikumos noteiktajiem makšķerēšanas rīkiem,” skaidro E. Bartkevičs.
 
Tāpat tikšanās laikā apspriests jautājums par to, kā nākotnē attīstīt ezera makšķerēšanas tūrisma servisu. „Ezera vidējais makšķernieku pieplūdums gadā ir 6000. 2014. gadā tiks pabeigta Maskavas šosejas rekonstrukcija, kas šo skaitu noteikti palielinās, tādēļ ir jādomā, kā to attīstīt – ezerā jāsaglabā zivju resursi. Lai to izdarītu, nepieciešams padziļināt ezera gultni, izsmeļot dūņu slāni, kas veidojas, ezeram aizaugot. Ezers ir 520 ha liels un tā trešā daļa jau ir aizaugusi. Lai šo darbu veiktu, ir nepieciešama nopietna apsaimniekošana, tādēļ abas pašvaldības tuvākajā laikā izskatīs iespēju perspektīvā veidot kopīgi pašvaldību aģentūru vai SIA. Katrai pašvaldībai vidēji piecus līdz sešus gadus šajā projektā būtu jāiegulda ap Ls 25 000, lai varētu veikt izpēti, izstrādāt projektu, iegādāties iekārtas un veikt nepieciešamos darbus,” uzskata Ogres novada domes priekšsēdētājs. Viņš arī pauž viedokli, ka tas būtu pozitīvs risinājums un abas pašvaldības varētu uzraudzīt kārtību ezerā, savas robežas nemainot.