Labāko piensaimnieku pulkā arī trīs mūsējie

Vairāk attēlu galerijā

AS "Rīgas Piena kombināts" un AS "Valmieras piens" apvienotais uzņēmums "Food Union" 25.janvārī Duntē rīkoja 2012.gada noslēguma balli, kur 10 dažādās nominācijās tika sumināti un apbalvoti labākie abu ražotņu piena piegādātāji.

To vidū – Viļa Bokaldera zemnieku saimniecība "Žugņi" Krapē, kā arī Andra Māliņa "Urdziņas" un Ulda Onzuļa "Renči" Birzgales pagastā.

Svētku saietā piedalījās vairāk kā 350 zemnieku no visas Latvijas. Savus izcilniekus vairākās nominācijās sveica «Food Union» valdes priekšsēdētājs Sergejs Beshmeļņickis. Nominācijā "Latvijas piensaimniecības patriots" laureātus sveica zemkopības ministre Laimdota Straujuma, savukārt par lielāko svaigpiena izslaukumu 2012.gadā piena piegādātājus sumināja Latvijas piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Valdot valstiskai neziņai, ar tēvu zemīti var sadzīvot
Z/S "Žugņi" īpašnieks, krapietis Vilis Bokalders atzinību ieguva nominācijā "Par svaigpiena ražošanu ar augstāko olbaltumvielu saturu 2012.gadā". Svētku pasākumā tēva vietā, kurš bija sasirdzis, apbalvojumu saņēma meita Māra. V.Bokalders ir priecīgi pārsteigts par darba vērtējumu. Ar Rīgas Piena kombinātu viņš sadarbojas kopš 1970.gada. Jautāts par olbaltuma kvalitātes noslēpumu, saimnieks lietišķi atbild, ka ganāmpulks, kurā šobrīd ir astoņas slaucamas govis – mūsu pašu brūnaļas, nodrošināts ar spēkbarību, graudiem, mikroelementiem un visu pārējo.

"Žugņu" īpašumā ir 22 hektāri lauksaimniecības zemes, daži hektāri meža. Paldies Dievam, kalpo vajadzīgā tehnika – pārsvarā krievu. Ja esi acīgs un mīli ņemties ar dzelžiem, tik traki nav – ārzemju agregāti ir neprognozējamāki. Krievu tehnikai piedienas apzīmējums – durostoikosķ... 73 gadu vecumā Bokaldera kungs paplašināt saimniecību nedomā. Nav arī kur – tad jāceļ jauna ferma. Ikdienas solī galvenā palīdze ir meita Māra. Jā, varētu jau tā nepūlēties, taču pensija maza. Saimniekam sāp valstiskā neziņa – ko attīstīt laukos – atbalstīt lielos vai mazos ražotājus. Protams, ja tikai sēdēsi, iedzersi šņabīti, lamāsi valdību, nekas nenotiks. Ar dzimto zemīti čakli, gudri un sirsnīgi sadzīvojot, nevari būt maznodrošināts.

Optimisms rodas prasmīgā darbā un mīļā ģimenē
Andra Māliņa "Urdziņas" apbalvojumu saņēma par "Veiksmīgu sadarbību un ievērojamām investīcijām saimniecības izaugsmē 2012.gadā". Jaunais birzgalietis ir gandarīts par šādu uzmanības pierādījumu. Viņš pārņēmis tēva stafeti un nedomā apstāties. Īpašumā 40 hektāri zemes, nomāti vēl 200. Ganāmpulkā 30 "Holšteinas melnraibās", "Dāņu sarkanraibās", "Latvijas brūnās" un vēl citas gotiņas. Piena devēju skaitu domāts palielināt. Šim nolūkam tiek rakstīti projekti un piesaistīta ES nauda, kas galvenokārt ieguldīta būvniecībā. Nesen uzcelta 1000 kvadrātmetru ietilpīga novietne. Par nākotni Andris domā cerīgi. Galu galā ģimenē aug četras meitiņas. Jā, un piensaimnieku ballē būts septīto gadu. Viss bija jauki, par muzikālo gaisotni rūpējās Žoržs Siksna.

Ar nopietnu darbu sirdī un smaidu uz lūpām...
Ulda Onzuļa vadītā zemnieku saimniecība "Renči" atzinību nopelnīja "Par lielāko svaigpiena izslaukumu 2012.gadā". Jau 20 gadus saimniecība darbojas piena lopkopības nozarē. Lieti noder savulaik iegūtā izglītība Saulaines sovhoztehnikumā. Agronoms un zootehniķe – lielisks tandēms. Ir pārliecība, ka dēls Renārs "Renčus" virzīs arvien uz priekšu (viņš arī bija "sūtnis" uz piensaimnieku svētku pasākumu). Onzuļu ģimene apsaimnieko vairāk kā 100 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes, aprūpē turpat 100 esošo un topošo piena devēju ganāmpulku. Izslaukums aptuveni 10 500kg piena gadā no govs. Rekordistes atvēl pat 12 000kg veselīgā dzēriena. Saimnieki lopiem nodrošinājuši kvalitatīvu, sabalansētu uzturu un pārdomātu mikroklimatu novietnē (ventilāciju, mūziku...). Onzuļa kungs ar smaidu atceras gadījumu, kad vērtētāji no Siguldas pat nav varējuši nomērīt kādas govs apkārtmēru, jo pietrūcis lentes... Turklāt veidlapā nevar ierakstīt svaru, kas ir virs 1000 kg (ailīte paredzēta tikai trīsciparu skaitlim). Tā nu iešņāpuši – 999kg...

Skaidrs, ka tik vērienīgs darbs prasa vienotu ģimenes saimi. Uldis un Jolanta, kuri bija ieskatījušies viens otrā vēl kolhoza laikos, pamazām gājuši kalnup. Prātus un spēkus liekot kopā, panākumi nelika gaidīt. Šobrīd izmantojamo lopu novietni viņi projektējuši un cēluši paši. Lai gan darbs laukos stāv darba galā, Uldis atrod brīvbrīžus kolekcionēšanas vaļaspriekam – sakrātas aptuveni 1000 pildspalvas ar dažādu firmu un iestāžu logo.