Ciemupieši sūdzas par problēmām, kas nav risinātas gadiem

Palielināt attēlu

Lai gan Ciemupe atrodas vien dažus kilometrus no Ogres, šeit dzīvojošie brīžam jūtas kā dziļos laukos – ciemata teritorija ieaug zālē un krūmos, uz veikalu jādodas pa autoceļu Rīga – Daugavpils, baidoties tikt nobrauktam...

Problēmu lokā aktualizēta arī janvāra nogalē slēgtā aptieka, ģimenes ārsta ierašanās tikai reizi nedēļā, kā arī vasarā redzamais skumjais skats uz Daugavu, kurai nav iespējams piekļūt, nešķērsojot privātīpašumus. Iedzīvotāji jau ne vienreiz vien meklējuši palīdzību pašvaldībā, taču viņu sacītais tā arī nav sasniedzis dzirdīgas ausis.

Aizvadītajā otrdienā, 29.janvārī, tikties ar ciemupiešiem bija ieradies Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Tautsaimniecības, sporta un tūrisma jautājumos Egils Helmanis, kā arī Ogres novada domes deputātes Valda Gaile un Dzintra Mozule. Sanāksmē piedalījās arī Ogresgala pagasta pārvaldes vadītājs Pēteris Pļavnieks, kuram gan daudz kas no dzirdētā nebija jaunums.

"Pašvaldības pārstāvji un deputāti pie mums bijuši arī agrāk, bet diemžēl nekas nav mainījies. Kam lai mēs prasām atbildi?" skepsi pauda iedzīvotāji. E.Helmanis norādīja, ka viņš nevar atbildēt par citu solījumiem, taču var censties labot to, kas vēl labojams. "Vēlos aicināt arī pašus būt aktīvākiem un prasīt atbildību no tiem, kas devuši solījumus un tos nav pildījuši," vēršoties pie klātesošajiem, sacīja E.Helmanis. V.Gaile piebilda, ka sapulce notiek pēc iedzīvotāju iniciatīvas un aicināja ciemupiešus izteikties par jautājumiem, kas šobrīd satrauc visvairāk.

Meklēs iespēju piesaistīt Eiropas finansētu projektu
Viens no šādiem jautājumiem ir gājēju – velosipēdistu celiņa izbūve no Ogres līdz Ciemupei. "Šosejas mala tika nobērta ar šķautņainiem akmeņiem, un veciem cilvēkiem ir apgrūtināta nokļūšana, piemēram, līdz Ciemupes kapiem. Par šo gājēju ceļu tika runāts jau iepriekšējā tikšanās reizē ar deputātiem, bet mēs joprojām nezinām, vai kaut kas šajā jautājumā tiek darīts," sacīja ciemupiete Vija Grinhāgena. E.Helmanis skaidroja, ka veloceliņa izbūvei nepieciešami prāvi ieguldījumi, bet naudas šobrīd ir tik, cik ir. "Novados tiek apspriesta ideja par veloceliņa izbūvi no Rīgas līdz pat Lielvārdei. Kas attiecas uz Ogres – Ciemupes posmu, Attīstības nodaļa modri sekos iespējai iesaistīties kādā no Eiropas finansētajiem projektiem, lai veloceliņa izbūvei nepieciešamos līdzekļus iegūtu šādā veidā. Tā būs viena no prioritātēm," sacīja E.Helmanis.

Ar kājām arī pāris kilometri ir daudz
Māra Saleniece aicināja pašvaldību vismaz rast iespēju bērnus no Ciemupes mācību iestādēs Ogrē nogādāt ar skolas autobusu, kā tas ir daudzos citos pagastos, jo bērniem līdz pilsētas autobusam nākas mērot vairākus kilometrus. Ciemupē uz autoceļa Rīga – Daugavpils būtu nepieciešams arī gājēju luksofors. Savukārt vienīgajam Ciemupes publiskajam sporta laukumam jau sen jāmaina segums. M.Saleniece piebilda, ka ļoti nepatīkams pārsteigums bijis arī Ciemupes aptiekas slēgšana. Iedzīvotājus neapmierina arī tas, ka ģimenes ārsts pieņem tikai reizi nedēļā un, lai tiktu pie primārās aprūpes speciālista, dažkārt jāgaida pat divas nedēļas. E.Helmanis solīja, ka jautājumi, kas skar medicīnas jomu, tiks pārrunāti ar deputātu Daini Širovu, kurš ir arī SIA "Ogres rajona slimnīca" valdes priekšsēdētājs, un iespēju robežās tiks meklēts risinājums. Kas attiecas uz skolēnu autobusu, vispirms jātiek skaidrībā, cik bērniem šāds pakalpojums nepieciešams. "Jādomā arī par to, lai lauku bērni varētu izmantot Ogres sporta klubus un halles, kas piedāvā dažādas sportiskas aktivitātes. Ciemupe ir pa vidu – ne īsti lauki, ne pilsēta, lai gan transporta jautājumos saskaras ar tieši tādām pašām problēmām, kā laukos dzīvojošie. Arī pāris kilometri līdz Ogrei ir gana daudz, tāpēc meklēsim iespēju šo jautājumu vairāk vai mazāk atrisināt," norādīja E.Helmanis. Attiecībā uz Ciemupes stadiona seguma atjaunošanu deputāti nevarēja minēt konkrētus termiņus, taču piekrita, ka nepieciešams sakārto vietu, kur jauniešiem brīvajā laikā nodoties fiziskām aktivitātēm. «Lai veiktu stadiona rekonstrukciju, pirmkārt, jāveic aprēķins, cik līdzekļu šim mērķim nepieciešams. Šā gada budžets jau ir apstiprināts, tāpēc ieplānot rekonstrukciju, ja nav nepieciešami lieli līdzekļi, varētu nākamā gada budžetā," sacīja E.Helmanis.

Ciemupe ieaug zālē un krūmos
Ciemupieti Arni Rideru satrauc jautājums par tīrību un kārtību. "Vai ir normāli, ka vasarā Ciemupes centrā pie autobusa pieturas zāle ir līdz krūtīm un nevienam par to nav daļas? Es nemaz nerunāšu par ceļiem nostāk no Ciemupes centra, kuri vienkārši aizaug ar kokiem un krūmiem," saka A.Riders. "Visu izšķir kadri. Ja cilvēkam savs darbs rūp, viņam ir jāgādā, lai būtu kārtība," atzina E.Helmanis, piebilstot, ka pašvaldības īpašumi tiks sakopti un tiks uzsākta komunikācija ar valsti par tās īpašumu sakopšanu, taču arī iedzīvotājiem pašiem jārūpējas par tīrības un kārtības uzturēšanu. "Mēs varam pastiprināt pašvaldības policijas patruļas Ciemupē, tikai katram, kurš nebūs sakopis savu īpašumu, jārēķinās, ka arī viņš var tikt sodīts," norādīja E.Helmanis. Iedzīvotājus uztrauca arī jautājums par atkritumiem. Pie stadiona novietotajā pašvaldības konteinerā savus atkritumus mēdz izmet arī privātmāju īpašnieki, turklāt pat sabiedrībā pazīstami ļaudis, kas brauc ar glauniem limuzīniem. Sava atkritumu konteinera nav arī mājai Uzvaras ielā 6. "Tādas nekārtības kā tagad nebija pat kolhozu laikos," saka ciemupieši.

Nepieciešama taciņa līdz veikalam
A.Riders aktualizēja arī jautājumu par taciņas izveidošanu no Ciemupes dzelzceļa stacijas līdz veikalam. "Par šo jautājumu esmu runājis jau piecus gadus. Teritorija no Zoo veikala žoga līdz ceļam ir vieta, kur, manā skatījumā, var uzbērt pagaidu taciņu tiem, kas iet uz veikalu. Ja nav naudas, mēs neprasām asfaltu, bet vismaz grants segumu. Deputāti varētu atbraukt un pārliecināties, cik bīstama ir šī vieta. Gājējiem nav kur palikt arī pie Uzvaras ielas izejas uz Rīgas – Daugavpils šoseju," skaidro A.Riders, piebilstot, ka daudzu ciemupiešu dzīvi krietni sarežģī arī ačgārnības, kas saistītas ar Uzvaras ielas numerāciju. V.Gaile norādīja, ka Uzvaras iela faktiski pieder privātpersonai, ar kuru gan iedzīvotājiem, gan arī pašvaldībai vēl ir daudz nesakārtotu jautājumu.

Ciemupē nav pieejas Daugavai
Iedzīvotājus satrauca arī jaunā novada attīstības stratēģija nākamajiem 30 gadiem. "Vai tas nozīmē, ka mēs tagad paliksim par kaut kādu kopienu bez sava tautas nama un bibliotēkas?" jautā ciemupieši. E.Helmanis norādīja, ka stratēģiskā attīstība faktiski ir kā sapņu grāmata nākamajai trīsdesmitgadei, jo neviens šobrīd nevar pateikt, kā būs pēc tik daudziem gadiem, tomēr nevar dzīvot tikai ar domu, ka viss virzās uz iznīcību. "Problēma ir tā, ka šī stratēģija uzrakstīta ļoti pesimistiskā veidā, paredzot lauku rajonu iznīkšanu un cilvēku skaita samazināšanos pagastos. Bieži vien dome kā liels mehānisms pasūta stratēģijas izstrādi firmām, kuru pārstāvji nemaz nav bijuši pagastos, par kuriem raksta. Es negribētu, ka mēs, sēžot domē mīkstos, ērtos krēslos, saņemot salīdzinoši labu algu, izlemjam, piemēram, būt vai nebūt skolai Mazozolos. To būtu jāļauj izlemt tikai un vienīgi pašiem iedzīvotājiem. Darba grupa vēlējās apstiprināt šo stratēģiju, bet mēs to apturējām. Stratēģija tiek pārstrādāta, un, šķiet, tagad tā ir uz pareizā ceļa. Kad minētajā jautājumā būs sabiedriskā apspriešana, aicinu nekautrēties, nākt un izteikt savu viedokli," sacīja E.Helmanis.

Ne mazāk satraucošs jautājums ir par iespēju vasarā baudīt ūdens peldes. "Kurā vietā Ciemupē var pieiet pie Daugavas? Jā, tauvas josla ir paredzēta, bet, lai līdz tai nokļūtu, jāsāk iet jau no Ogres... Tagad visur ir privātīpašumi, un mēs Daugavu redzam tikai caur žoga sietu," saka ciemupieši. P.Pļavnieks norādīja, ka šī problēmas saknes meklējamas vēl pirms 20 gadiem, kad tika sadalīti īpašumi un netika paredzēta pieeja upei. "Ar šo problēmu saskārās arī inspektori, kas vēlējās pārbaudīt malu zvejniekus, arī viņiem bija problemātiski piekļūt Daugavai," atzīst P.Pļavnieks.

Citus kritizēt vienmēr ir vieglāk
"Kas attiecas uz gājēju celiņa izbūvi, varu apsolīt vienu – mēs atbrauksim ar būvvaldes pārstāvjiem, viņi novērtēs situāciju un sagatavos projektu. Kas attiecas uz piekļūšanu Daugavai, tā vien šķiet, ka līdz šim visi dzīvojuši uz nebēdu. Varu tikai aicināt iedzīvotājus parakstīt vēstuli un iesniegt pašvaldībai, tad arī domāsim, ko vēl var darīt. Līdzīgu situāciju diemžēl ir daudz, kā, piemēram, ar Ogres tautas namu, kas savulaik tika būvēts par iedzīvotāju ziedojumiem, bet tika atdots privatizācijai, un mums par to vairs nav teikšanas. Tāpat ir arī ar Ogres estrādi. Par pārējiem jautājumiem, tostarp nenopļauto zāli, procedūra ir vienkārša – jūs vēršaties pie Pētera Pļavnieka. Ja viņš nereaģē, vēršaties pie manis un kopīgiem spēkiem šīs problēmas risināsim. Negribētu teikt, ka pie visa vainīgs tikai P.Pļavnieks. Ar viņu, protams, būs atsevišķa saruna, taču arī Ogrē nākas saskarties ar līdzīgām problēmām – ne vienmēr ir viegli privātīpašniekus piespiest sakopt savas teritorijas. Vienmēr ir vieglāk kritizēt citus, bet grūtāk novērtēt savus darbus. Ir lietas, ko var izdarīt par nelielu naudu un ko var sakārtot, vienīgais kas nepieciešamas – tā ir vēlēšanās darīt," tikšanās noslēgumā sacīja E.Helmanis.