Ogres novada attīstības stratēģijas plāna izstrādātājs: "Bijām pārāk tālu atrāvušies no realitātes". Dokumentu negatīvi vērtē arī pagasta pārvalžu vadītāji

Palielināt attēlu

Pielikumi

• - STRATEGIJA.pdf (2.56 MB)

Portālā Ogrenet jau rakstījām par negatīvi vērtēto Ogres novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2013.–2037.gadam. Daļai deputātu uzreiz bija skaidrs, ka Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieces Vites Pūķes vadībā sagatavotais plāns paredz nevis attīstību, bet drīzāk gan Ogres novada pagastu iznīcību. Laikraksta "Ogres Vēstis Visiem" žurnālisti noskaidrojuši novada pagastu pārvalžu vadītāju viedokli par šo tik svarīgo dokumentu.

Ja deputāti bez iedziļināšanās un analīzes minēto plānu būtu apstiprinājuši tieši tādā redakcijā, kādā tas bija iesniegts izskatīšanai, tad vēlāk būtiski labojumi tajā vairs nebūtu iespējami – precizēt varētu vien tehniskas korekcijas. Arī plānotā sabiedriskā apspriešana diezin vai spētu ko mainīt, jo sabiedriskās apspriešanas rezultātus vispār var neņemt vērā, kā tas jau ir pierādījies iepriekš.

Pret stratēģiskās attīstības plāna tālāku virzīšanu iebilda Ogres novada domes deputāts Māris Siliņš un priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis, kurš norādīja, ka zem šāda dokumenta, kas turpmākajos 30 gados paredz novada lauku pagastu iznīcību, parakstīties nevar. "Latvijas lauki – tā ir mūsu identitāte. Iznīcinot tos, mēs iznīcinām savu identitāti," uzskata E.Helmanis. Arī deputāts Dainis Širovs piekrita, ka attīstības plāns ir gaužam nepilnīgs, jo veselības aprūpei tajā veltītas vien pāris rindiņas. Tautsaimniecības komitejas deputāti (klāt neesot Edvīnam Bartkevičam, Andrejam Ceplītim un Rolandam Milleram) ieklausījās kolēģu aicinājumā un vienbalsīgi nolēma stratēģiskās attīstības plāna izskatīšanu atlikt līdz nākamajai komitejas sēdei.

Paredz slēgt bibliotēkas un kultūras namus
Vislielākās deputātu bažas radīja tas, ka minētais plāns paredz attīstīt vien trīs centrus – Ogri, Madlienu un Suntažus, bet Lauberes, Ķeipenes, Taurupes, Krapes, Meņģeles, Mazozolu un Ogresgala pagastā kā pastāvīgas institūcijas likvidēt kultūras namus un bibliotēkas, to vietā veidojot mistiskus kopienu centrus. Turklāt Līčupē un Krapē nav atsevišķi norādītas izglītības ieguves iespējas, lai gan tur ir skolas filiāles. Bez tam, plāns nesniedz arī atbildi, kāda veida uzņēmējdarbību katrā konkrētajā pagastā plānots attīstīt, jo lielākā novada daļa iezīmēta kā tūrisma areāls...

Vēlāk attīstības stratēģijas darba grupas vadītāja, Ogres novada domes priekšsēdētāja vietniece Vita Pūķe, kura pati sēdē, kad tika skatīts minētais lēmumprojekts, nepiedalījās, ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību pauda pārmetumus, ka Tautsaimniecības komitejas deputāti M.Siliņa un E.Helmaņa vadībā, viņasprāt, nebija spējuši izlasīt un iepazīties, kas rakstīts stratēģiskās attīstības plānā un tā izskatīšanu atlikuši bez iemesla. Gluži pretējās domās ir Ogres novada pagasta pārvalžu vadītāji, kuri neslēpj sašutumu par izstrādāto dokumentu un visi kā viens uzskata, ka šādā redakcijā to noteikti nedrīkstēja apstiprināt.

Vai Taurupe un Ķieģeļceplis ir viens un tas pats?
Suntažu pagasta pārvaldes vadītājs Andris Ronis teic īsi un konkrēti: "Tas ir ūdens gabals. Lasot šo plānu, ir skaidrs, ka tā veidotāji nav apmeklējuši pagastus un nav izpētījuši situāciju, jo nevar, piemēram, Taurupi, Ķeipeni un Lauberi likt vienā līmenī ar tādām apdzīvotām vietām kā Jugla un Ķieģeļceplis. Plānā rakstīts, ka nākotnē Suntažos būs publiski pieejama atpūtas un sporta infrastruktūra, bet mums tāda jau ir gadiem. Vienīgais, kam var piekrist, ir tas, ka šeit varētu veidoties profesionālas ievirzes izglītības iestāde. Ogrē plānots attīstīt elektrotransportu, tā šķiet utopija. Tad vēl plānots dzīves vidi pilnveidot, aizstājot lielpaneļu apbūvi ar racionālām, harmoniskām, pilsētvidi veidojošām ēkām. Jautājums, kur Ogrē ir zeme, lai var sākt būvēt? Vispirms vajadzētu sakārtot un nosiltināt jau esošās ēkas," uzskata A.Ronis.
Taurupes pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Stafeckis iebilst pret to, ka pagastā nākotnē nav paredzēta sava bibliotēka un kultūras nams. "Mēs nezinām, kas būs pēc gada vai pieciem, kur nu vēl pēc 25 – 30 gadiem. Domāju, ka šo dokumentu vajadzēja veidot daudz diplomātiskāk un netracināt tautu. Esmu bijis Zviedrijā, kur ir kopienas, bet tās veidojas vietās, kur nekas iepriekš nav bijis, bet mums jau ir pagastu centri. Nezinu, kāpēc tiek prognozēts, ka tas viss sabruks un būs jāveido kopienu centri. Te nu gribas nedaudz ironizēt – tad jau tā arī vajadzēja rakstīt, ka pēc 30 gadiem Ogres novadā lauku teritorijas apdzīvos pirmatnējās kopienas... Iespējams, ka iedzīvotāju skaits patiesi samazināsies, un tas ieviesīs savas korekcijas, bet mēs esam izraudzījušies pašu pesimistiskāko attīstības scenāriju, lai gan laukos sāk parādīties gluži pretējas tendences – jaunas ģimenes paliek dzīvot pagastā vecāku mājās un braukā uz darbu pilsētā. Viens no tiem faktoriem, uz ko vajadzētu likt akcentu, būtu tieši ceļu attīstība. Kādu signālu mēs sūtām, pasakot, ka Krapē un Mazozolos nebūs skolas? Varbūt tās tiešām nebūs, bet tad arī domāsim, nevis to jau paredzēsim attīstības programmā," saka J.Stafeckis.

Vai arī pašiem ļaus iesaistīties pašdarbībā?
Arī Meņģeles pagasta pārvaldes vadītāja Ieva Jermacāne atzīst, ka nākotnes perspektīva saskaņā ar šo plānu šķiet visai drūma. "Pat grūti komentēt, kā varēja ar tik vieglu roku mēģināt apstiprināt šādu programmu. Nav saprotams, ko nozīmē kopienu veidošana – vai pie mums mākslinieki brauks ar koncertiem, jeb ļaus arī pašiem iesaistīties mākslinieciskajā pašdarbībā? Ne par vienu lietu nekas konkrēti nav pateikts. Šajā plānā nesaskatu arī to, kā un vai paredzēts attīstīt lauksaimniecisko ražošanu. Ja būs šāda stratēģija, tad tas cilvēkus vienkārši piespiedīs pamest laukus un viņi lieliem soļiem bēgs prom," saka I.Jermacāne.

"V.Dombrovska kungs norāda, ka valstī sākusies augšupeja un attīstība. Palasot mūsu attīstības plānu, izskatās, ka attīstība paredzēta vien Ogrei, bet citur būs līdzena zeme. Domāju, ka neviena apdzīvota vieta nevar iztikt bez bibliotēkas, ambulances un kultūras dzīves. Skolas var apvienot, bet, ja pēc 30 gadiem Līčupe paredzēta kā palīgciems, tad nezinu, par kādu attīstību var būt runa. Domāju, ka attīstītāji varēja ziedot vienu dienu un atbraukt, vismaz paskatīties, kur mēs atrodamies. Pagastā, lai cik tas neliels, tomēr ir 625 iedzīvotāji. Medicīna arī tikai ar teikumu pieminēta. Mēs laikam esam vienīgie, kas pagastā ar Veselības norēķinu centra palīdzību uzturam feldšeru punktu, jo ģimenes ārsts atbrauc tikai reizi nedēļā," saka Mazozolu pagasta pārvaldes vadītājs Andrejs Ikaunieks.

Bibliotēku likvidēšana uztrauc arī Ogresgala pagasta pārvaldes vadītāju Pēteri Pļavnieku. "Pagastā būtu jāsaglabā visi pakalpojumu veidi. Domāju, ka centram vajadzētu atrasties arī Taurupē, jo no Mazozoliem vai Meņģeles aizbraukt līdz Madlienai ir par tālu. Ogresgalā un Ciemupē nākotnē nav paredzēta bibliotēka, bet Ogresgalā vien ir vairāk kā 400 lasītāju, turklāt bibliotēka aprīkota ar datorsistēmu. Pozitīvi, ka Ogresgala ciematā plānota aptieka. Atbalstāma ir arī ideja par velo celiņu attīstību. Tāds būtu nepieciešams no Ciemupes līdz Ķegumam un no Ogresgala līdz Ogrei. Ogresgalā plānotais tilts pār Ogres upi gan šķiet nereāls. Iedzīvotājiem vairāk noderētu trošu tilta atjaunošana. Vairāk vajadzēja akcentēt arī ražošanas attīstību. Domāju, ka šo plānu, kurš ir ļoti sarežģīti uzrakstīts, pirmkārt, vajadzētu izvērtēt speciālistiem un tikai tad piedāvāt publiskajai apspriešanai," saka P.Pļavnieks.

Nav saprotama ideja par kopienu centru izveidi
Ķeipenes pagasta pārvaldnieks Vilnis Sirsonis uzskata, ka plāns neattaisno savu nosaukumu. "Manā izpratnē šī attīstība ir stipri pesimistiska attiecībā uz lauku rajoniem. Ir jādomā, lai pēc 30 gadiem kaut kas būtu, nevis otrādi. Man nav saprotama ideja par kopienu centru izveidi. Esmu dzirdējis, ka tādi ir mazos ciematiņos Somijā, lai vispār būtu kāda pašvaldības pārstāvniecība, bet mums tā situācija ir pilnīgi savādāka – mūsu kultūras namos pieaug gan kolektīvu, gan apmeklētāju skaits. Arī bibliotēkā viens cilvēks vairs netiek galā. Ja pazūd skolas, bibliotēkas un kultūras nami, tad faktiski pazūd viss. Tam ir arī piemēri – sadalītais Kastrānes pagasts starp Ķeipeni un Suntažiem, kur nekā vairs nav. Madlienā tāda ir arī Plātere un Zādzene. Šāda stratēģija, iespējams, neļaus piesaistīt arī Eiropas projektu naudu. Domāju, šis plāns ir sasteigts un bija priekšlaicīgi to virzīt sabiedriskajai apspriešanai," saka V.Sirsonis.

"Manā uztverē šis plāns nav pienācīgi izveidots. Kultūras nams, bibliotēka un skola ir neatņemama pagasta sastāvdaļa. To vairs neparedzēt ir dīvaini. Spraigā kultūras dzīve, mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi ir tie, kas piesaista cilvēku laukiem, jo viņam ir ar ko nodarboties. Manuprāt, vairāk vai mazāk plāns tapis formāli. Pie mums neviens nebija atbraucis un nekonsultējās. Jāveicina arī mazā biznesa attīstība. Mums ir kūdras purvs, gateris, kur varētu nodarbināt iedzīvotājus. Iniciatīvai jānāk no uzņēmējiem, bet pašvaldībai jācenšas atbalstīt, piemēram, radot labvēlīgu infrastruktūru. Tas tiešām bija liels panākums, ka pagājušajā komiteju sēdē šo plānu apturēja. Ceru, ka tajā tiks veiktas korekcijas," saka Lauberes pagasta pārvaldes vadītājs Andris Misters.

Trūkst kritēriju
Lai gan Madlienas pagastam stratēģiskās attīstības plānā paredzēts vislabvēlīgākais liktenis, pagasta pārvaldes vadītājs Ojārs Atslēdziņš ir noskaņots skeptiski: "Diemžēl visā teritorijā attīstība nav paredzēta. Ja nebūs pašvaldības institūciju, ko darīs uzņēmējs? Kā viņš spēs piesaistīt strādniekus, ja bez darba nekā cita nebūs? Iespējams, kopienu centros tiks nodrošināti arī kultūras un bibliotēku pakalpojumi, bet trūkst skaidrojuma. Lai būtu saprotamāk, varbūt vajadzēja noteikt kādus kritērijus, piemēram, ja iedzīvotāju skaits ir tik un tik, skola pastāv, ja nav, to likvidē, bet šobrīd bez jebkāda pamatojuma pateikt, kā būs pēc 30 gadiem, es personīgi neņemos. Ja mēs paši to neesam izdiskutējuši, tad nodot šo plānu sabiedriskajai apspriešanai, manuprāt, bija pārsteidzīgi. Nav padomāts arī, kā pagastos attīstīt darba vietas. Izlasīju arī tādu frāzi – "ekonomiski neizdevīgi". Kad tad kļūs ekonomiski neizdevīgi finansēt laukus? Šis dokuments skaidri parāda Ogres novada pašvaldības administrācijas attieksmi pret lauku pagastiem," saka O.Atslēdziņš.

Plāna izstrādātāji kaut reizi varētu apciemot pagastus
"Savus komentārus biju nosūtījusi, vēl pirms minētais jautājums tika nodots deputātiem balsošanai, bet tie netika ņemti vērā. Iebildumi, protams, ir pret to, ka Krapes pagastā bērniem nākotnē nebūs iespējas iegūt izglītību. Es nesaku, ka vajadzētu kaut ko mākslīgi uzturēt, bet mums šobrīd 54 bērni mācās pamatskolā un 15 pirmsskolā. Ir vajadzīga arī bibliotēka un kultūras nams, jo iedzīvotājiem nesakārtotās sabiedriskā transporta sistēmas dēļ ir problemātiski aizbraukt citur. Neapmierina arī tas, ka pa Līgatnes – Skrīveru ceļu novilkta līnija un visa austrumu zona norādīta kā tūrisma areāls. Tie vienkārši ir murgi. Kurš tad šurp brauks skatīties mūsu krūmus? Šeit pamatā būtu jāparedz lauksaimnieciskā ražošana un mežsaimniecība, bet tūrisms varētu būt kā papildus sfēra. Mēs esam viens no retajiem pagastiem, kur ir daudz darba vietu. Ar tām nodrošinām arī apkārtējos pagastos dzīvojošos, un mums šī attīstība tik pesimistiski vis neizskatās. Rakstīts, ka tiks sakārtots sabiedriskā transporta jautājums. Pa Vērenes un Viskāļu ceļu ir 14 kilometru loks, kur vispār sabiedriskais transports nekursē, tad ko paredz sakārtošana? Noņems vienīgo autobusu? Manā skatījumā ar šo plānu tiktu pārvilkts milzīgs krusts laukiem. Gribētu aicināt gan plānotājus, gan deputātus biežāk atbraukt un paskatīties, kā mēs šeit dzīvojam. Liels paldies Egilam Helmanim, ka viņš bija vienīgais no deputātiem, kurš tiešām plānā iedziļinājās un nepieļāva tā apstiprināšanu," saka Krapes pagasta pārvaldes vadītāja Inese Sondore.

Neapšauba deputātu lēmuma pareizību
Stratēģiskās attīstības plāna izveides darba grupu Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieces Vitas Pūķes vadībā koordinēja novada Attīstības nodaļas vadītāja Jana Briede, tajā darbojās arī Attīstības nodaļas vadītājas vietniece Rita Grāvīte, teritorijas plānotājs Uldis Apinis un Finanšu – ekonomikas nodaļas vadītāja Silvija Velberga. Jautājums, kāpēc tik nopietns dokuments tika virzīts izskatīšanai domē, tā sagatavošanas procesā neuzklausot dažādu nozaru speciālistu un pagasta pārvalžu vadītāju viedokli, tā arī paliek neskaidrs. Vēl jo vairāk, arī V.Pūķes piesauktie profesionālie konsultanti – SIA "NK Konsultāciju birojs", kam bija uzticēta plāna izstrāde, norāda, ka, viņuprāt, attīstības plāns bijis sasteigts un nepilnīgs. "Uzsākot šo darbu, brīdinājām, ka mums atvēlētie trīs mēneši ir pārāk īss laiks tik apjomīga plāna izstrādei. Šobrīd visi to ir sapratuši, un stratēģiskā attīstības plāna izstrādes termiņš pagarināts par mēnesi. Novada administrācija ar katru pagastu uzsākusi individuālas pārrunas, jo, šķiet, ka bijām pārāk tālu atrāvušies no realitātes. Deputāti stratēģiskās attīstības plāna apstiprināšanu noraidīja, un man nav pamata šaubīties par šī lēmuma pareizību," saka "NK Konsultāciju birojs" projektu vadītājs Gatis Pāvils.

Pielikumā var lejupielādēt sagatavoto Ogres novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2013.–2037.gadam.